Atsakoties no kārotās vietas Stradiņu padomē, Rubesai un viņas bīdītājiem izdevies izvairīties no kriminālprocesa
PIETIEK20.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atsakoties no kārotās vietas P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas padomē, bēdīgi slavenajai Baibai Rubesai un viņas bīdītājiem ir izdevies izvairīties no kriminālprocesa sākšanas, - uz to netieši norāda LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta oficiālā vēstule.
Kā zināms, februāra sākumā atklājās, ka neveiksmīgajai RB Rail AS valdes priekšsēdētājai un tāpat bijušajai AS Latvenergo padomes loceklei Baibai Rubesai dividendes ir atnesusi piesliešanās Attīstībai/Par! – ar savas politkompanjones, veselības ministres Ilzes Viņķeles palīdzību Rubesa ir tikusi pie vietas P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomē.
Taču pēc skaļas sabiedrības neizpratnes un iesnieguma nosūtīšanas Ģenerālprokuratūrai B. Rubesa no vietas pie „siles” bija spiesta atteikties, paziņojot, ka viņa „respektējot šogad likumā iekļauto normu, kas paredz 24 mēnešu "atdzišanas periodu" politisko partiju amatpersonām”.
Kandidējot uz vietu slimnīcas padomē, B. Rubesa gan šo normu nebija respektējusi, un tāpat to nebija ņēmusi vērā arī dārgi apmaksātā personāla atlases kompānija un nominācijas komisija, kuras vadībā bija Veselības ministrijas ierēdņi. Tieši uz šīs normas pārkāpumu bija norādīts iesniegumā Ģenerālprokuratūrai.
Veselības ministrija, izsludinot konkursu uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļu amatiem, oficiālajā publikācijā izdevumā Latvijas Vēstnesis bija noteikusi arī šādu padomes locekļa amata kandidātiem izvirzāmo obligāto minimālo prasību - atbilstība Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.panta ceturtās daļas prasībām.
Savukārt šī nesen pieņemtā likuma norma noteic, ka pārvaldes vai padomes locekļa kandidātu nedrīkst izvirzīt personu, kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona.
B. Rubesa šai normai neatbilda, jo pagājušajā gadā bija ievēlēta partijas Kustība „Par!” pārskata padomē, kas ir „Kustības saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija un tā kontrolē Kustības institūciju pieņemto lēmumu atbilstību statūtiem un programmai, Kustības finansiālo darbību un Ētikas kodeksa ievērošanu”.
„Tādējādi, pieņemot lēmumu par Baibas Rubesas izvirzīšanu un apstiprināšanu P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļa amatam, oficiālās nominācijas komisijas locekļi un valsts kapitālsabiedrības kapitāldaļu turētāji ir izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, kas minēts LR Krimināllikuma XXIV nodaļā, savukārt minētā Baiba Rubesa, iespējams, noslēpjot faktu, ka ir partijas amatpersona, ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas minēts Krimināllikuma 177. pantā „Krāpšana”,” bija minēts iesniegumā Ģenerālprokuratūrā.
Nu no Ģenerālprokuratūras atbildes izriet, ka, atsakoties no kārotās vietas padomē, B. Rubesa ir izvairījusies no kriminālprocesa pati un no tā pasargājusi arī savus bīdītājus. „Iesniegumā norādītā persona nav izraudzīta par minētās slimnīcas padomes locekli,” lēmumu nesākt kriminālprocesu lakoniski pamato Ģenerālprokuratūra.
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
