Atsakoties no kārotās vietas Stradiņu padomē, Rubesai un viņas bīdītājiem izdevies izvairīties no kriminālprocesa
PIETIEK20.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atsakoties no kārotās vietas P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas padomē, bēdīgi slavenajai Baibai Rubesai un viņas bīdītājiem ir izdevies izvairīties no kriminālprocesa sākšanas, - uz to netieši norāda LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta oficiālā vēstule.
Kā zināms, februāra sākumā atklājās, ka neveiksmīgajai RB Rail AS valdes priekšsēdētājai un tāpat bijušajai AS Latvenergo padomes loceklei Baibai Rubesai dividendes ir atnesusi piesliešanās Attīstībai/Par! – ar savas politkompanjones, veselības ministres Ilzes Viņķeles palīdzību Rubesa ir tikusi pie vietas P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomē.
Taču pēc skaļas sabiedrības neizpratnes un iesnieguma nosūtīšanas Ģenerālprokuratūrai B. Rubesa no vietas pie „siles” bija spiesta atteikties, paziņojot, ka viņa „respektējot šogad likumā iekļauto normu, kas paredz 24 mēnešu "atdzišanas periodu" politisko partiju amatpersonām”.
Kandidējot uz vietu slimnīcas padomē, B. Rubesa gan šo normu nebija respektējusi, un tāpat to nebija ņēmusi vērā arī dārgi apmaksātā personāla atlases kompānija un nominācijas komisija, kuras vadībā bija Veselības ministrijas ierēdņi. Tieši uz šīs normas pārkāpumu bija norādīts iesniegumā Ģenerālprokuratūrai.
Veselības ministrija, izsludinot konkursu uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļu amatiem, oficiālajā publikācijā izdevumā Latvijas Vēstnesis bija noteikusi arī šādu padomes locekļa amata kandidātiem izvirzāmo obligāto minimālo prasību - atbilstība Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.panta ceturtās daļas prasībām.
Savukārt šī nesen pieņemtā likuma norma noteic, ka pārvaldes vai padomes locekļa kandidātu nedrīkst izvirzīt personu, kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona.
B. Rubesa šai normai neatbilda, jo pagājušajā gadā bija ievēlēta partijas Kustība „Par!” pārskata padomē, kas ir „Kustības saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija un tā kontrolē Kustības institūciju pieņemto lēmumu atbilstību statūtiem un programmai, Kustības finansiālo darbību un Ētikas kodeksa ievērošanu”.
„Tādējādi, pieņemot lēmumu par Baibas Rubesas izvirzīšanu un apstiprināšanu P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļa amatam, oficiālās nominācijas komisijas locekļi un valsts kapitālsabiedrības kapitāldaļu turētāji ir izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, kas minēts LR Krimināllikuma XXIV nodaļā, savukārt minētā Baiba Rubesa, iespējams, noslēpjot faktu, ka ir partijas amatpersona, ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas minēts Krimināllikuma 177. pantā „Krāpšana”,” bija minēts iesniegumā Ģenerālprokuratūrā.
Nu no Ģenerālprokuratūras atbildes izriet, ka, atsakoties no kārotās vietas padomē, B. Rubesa ir izvairījusies no kriminālprocesa pati un no tā pasargājusi arī savus bīdītājus. „Iesniegumā norādītā persona nav izraudzīta par minētās slimnīcas padomes locekli,” lēmumu nesākt kriminālprocesu lakoniski pamato Ģenerālprokuratūra.
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
