Atsāksies kolaboranta Vonsoviča prāva, bijušais okupācijas varas pakalpiņš sagatavojis jaunus "pierādījumus"
PIETIEK05.09.2023.
Komentāri (58)
Iesaki rakstu: 
Nākampirmdien, 11. septembrī Vidzemes apgabaltiesa apelācijas instancē izskatīs Jura Stukāna "sarkanās prokuratūras" sadarbībā ar bijušo padomju tiesnesi un komunistu, okupācijas varas kolaborantu Romualdu Vonsoviču un viņa dzīvesbiedres Baibas Strautmanes sākto kriminālprocesu pret Lato Lapsu, kura būtība - gan prokuratūra, gan kolaborants R. Vonsovičs esot pārliecināti, ka kolaboranta nodēvēšana par kolaborantu esot noziedzīga neslavas celšana un vajāšana.
Gatavojoties šai tiesas prāvai, R. Vonsovičs ir sagādājis jaunus "pierādījumus", ko nosūtījis tiesai, - viņa ieskatā tas, ka Lato Lapsa viņu joprojām dēvējot par kolaborantu, esot noziegums. Šos "pierādījumus" R. Vonsovičs iesniedzis, neraugoties uz to, ka pirmās instances tiesa atzina - Lato Lapsa ir bijušas visas tiesības bijušo padomju izmeklētāju un tiesnesi, kurš padomju varas vārdā piespriedis pat vairākus nāvessodus, šādi nodēvēt.
Pietiek šodien publicē šos "pierādījumus" un tuvākajās dienās publiskos vēl virkni materiālu saistībā ne tikai ar R. Vonsoviču, bet arī ar citu asiņainu padomju okupācijas varas kolaborantu - bijušo tiesnesi Uldi Krastiņu, kurš vēl joprojām tiek godāts Latvijas Universitātē un kuram publisku slavinājumu izteicis arī pašreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Seko mums 
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
