Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pie mums, Latvijā, februāra vidus nedēļa pagāja visai trauksmaini, jo Augstākās tiesas priekšsēdētājs un atzīti konstitucionālo tiesību eksperti vēstīja par konstitucionālo krīzi; proti, Saeima esot klaji atļāvusies nerespektēt tiesu varu.

Pašlaik situācija visā pasaulē kļūst arvien sarežģītāka, tāpēc būtu lietderīgi apzināt valsts vājākās vietas, lai efektīvāk risinātu, pirmkārt, iekšpolitiskas problēmas. Abiem minētajiem varas atzariem pienācis laiks beigt savstarpēji destruktīvo domu apmaiņu, lai turpmāk vienoti darbotos valsts interesēs.

Vai likumdevējs drīkst ko aizrādīt tiesu varai? Priekšlasījumā Eiropas konstitucionālo tiesu konferencē, kas 2017.gadā notika Batumi, prof. Ineta Ziemele, Satversmes tiesas tābrīža priekšsēdētāja, pozicionēja, ka Latvijas tiesību zinātni un praksi raksturojot dažādu tiesību avotu atzīšana. Satversmes tiesa savā praksē, izmantojot Satversmes 1. pantu un atzīmējot, ka no Grundnorm izriet vairāki tiesiskas valsts principi, kā tiesību avotu traktējot arī vispārējos tiesību principus. Latvijā esot jau pašsaprotami, ka konstitūciju veido ne vien rakstītais teksts, bet arī vispārējie tiesību principi.

Mūsu valsts privileģētā iesaistītā puse, kam ir gala vārds, atvasinot vispārējos tiesību principus, izsecināt tos no pamatnormas, esot Satversmes tiesa. Vienlaikus, norādīja Ziemeles kundze, svarīgi ielāgot, ka tiesa ir pakļauta tautas kontrolei, jo tai caur saviem nolēmumiem jāuztur autoritāte un uzticamība tautas acīs.

Nepārprotami, tiesiskuma principu ieviešanā atrodamas pozitīvas iezīmes, un tieši pēdējo gadu laikā tikuši pieņemti loģiski, uz progresu un dažādu sabiedrības grupu tiesību salāgošanu orientēti nolēmumi. Būdams garīgās veselības aprūpes jomā strādājoša persona, raksta autors pozitīvi vērtē atziņas un piedāvāto risinājumu 2018.gada 12. decembra spriedumā lietā Nr. 2018-06-0103, kur Satversmes tiesa secināja, ka personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošināmas tiesības pretendēt uz transporta izdevumu kompensācijas pabalstu, jo ne vien fiziska defekta, bet arī uzvedības īpatnību dēļ var rasties smagas pārvietošanās grūtības.

Tāpat atzīmējams, ka pēdējo gadu nolēmumos atkārtoti ietverta ļoti svarīga atziņa (jau kādu laiku izcelta priekšplānā ST mājaslapā internetā): “Cilvēka cieņa un katra indivīda vērtība ir cilvēktiesību būtība. Tāpēc demokrātiskā tiesiskā valstī gan likumdevējam, pieņemot tiesību normas, gan tiesību normu piemērotājam, tās piemērojot, ir jārespektē cilvēka cieņa (Satversmes tiesas 2017. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr.2017-02-03 19.1. p.)”.

Taču, atvasinot vispārējos tiesību principus no Satversmes, var gadīties arī neveiksmes, jo īpaši, ja, lemjot par komplicētu, sociāli jūtīgu problēmu, Satversmes tiesa balstās pamatā tikai uz tiesnešu vai citu pieaicinātu juristu viedokļiem un secinājumiem, bet neuzklausa multidisciplināras jomas pārstāvošus ekspertus. Uzskatāmākā neveiksme varētu būt 2020.gada 12.novembra spriedums lietā Nr. 2019-33-01, kur vērtēta Darba likuma 155.p. pirmās daļas atbilstība Satversmei (turpmāk - Spriedums). Tieši šis nolēmums un tā sekas, paužot viedokļus par konstitucionālās krīzes esamību, tika pieminēts visbiežāk.

Ierakstā noklausoties 1. un 8.martā notikušās debates Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs, diemžēl jāatzīst, ka tiesību jomas eksperti kopumā arvien atturas sniegt vērtējumu tieši Sprieduma Nolēmumu daļas 2.punktam (skatīt pievienoto izvilkumu pielikumā). Proti, akceptējot kādas personas C iesniegumu, lai īstenotu konkrētas īstermiņa sociālās tiesības, Satversmes tiesa atzinusi viņu kā “partneri”.

Nav gan precizēts, kā, izņemot tiesības uz paternitātes atvaļinājuma piešķiršanu un pabalsta izmaksu, persona C būtu tiesīga īstenot partnerību. Cik noprotams, viņai ir dzīvesbiedre, Spriedumā nenosaukta sieviete, taču 11.punktā, ar ko sākas Sprieduma Secinājumu daļa, tikai viens fakts par abu personu partnerību ticis pārbaudīts un norādīts īstenības izteiksmē (ir kopīpašums), bet pārējie minēti atstāstījuma izteiksmē, kas neiederas spriedumu secinājumu daļās. Savukārt Konstatējošajā daļā vispār nav norāžu, ka būtu ticis noskaidrots C dzīvesbiedres, kura vienlaikus ir mājsaimniecībā dzīvojošo divu mazgadīgu bērnu likumiskā pārstāve, viedoklis.

Šo rindu autors jaunībā trīs termiņus pildīja bāriņtiesas locekļa pienākumus. Atminoties, kā attiecību problemātikas lietas tika risinātas iestādes līmenī, tiesas šāda taktika, pirmšķietami vērtējot, ir pretrunā ar vispārējiem tiesību principiem un pašas ST sludināto par cilvēka cieņu kā augstāko vērtību; proti, vai cieņa dzīvesbiedru pārī var piemist tikai vienam (-ai)?!

Ja pieņemam kā aksiomu, ka tiesa netiek ārēji ietekmēta, tad, visticamāk, tiesnešu vairākums par atbalstāmu un sabiedrībai turpmāk piemērotāko uzskatījis no pirmatnējās kopienas laikmeta aizgūtu patriarhālu kopdzīves modeli. Līdz ar to argumenti uzklausīti tikai no personas, kura īsteno, vēsturiski interpretējot, nosacīti vīrišķo ietekmi. Tas arī izskaidro, kāpēc ģimenes institūtā tiesai par katru cenu gribējies akcentēt tieši finansiālo aizsardzību, jo tāda ir patriarhāta būtība.

Savukārt likumdevēja līdzšinējā un sabiedrības kopumā akceptētā prakse bijusi traktēt “ģimeni” kā pamatā morālu un ētisku kategoriju, kas pati par sevi nav materiāls subjekts. Proti, tā nav privāto tiesību juridiska persona un var būt visai nenoformēts veidojums, bet tiesības uz iesaistīto personu ģimenes dzīvi nosaka Satversmes 96.panta normas.

Turklāt saskaņā ar Satversmes 99.pantā noteiktajām tiesībām uz domu brīvību katrai iesaistītajai personai var būt atšķirīgs viedoklis par ģimenes lielumu, dažādas pakāpes radinieku piederību tai u.tml. No minētajām pamattiesību aizsardzības normām tātad izriet aizliegums iestādēm, tiesām, arī konstitucionālajai tiesai ignorēt citu personu privātās dzīves neaizskaramību un iespaidot viņu domu brīvību vien tāpēc, ka vienam no mājsaimniecības radušās domstarpības ar valsts institūcijām.

Diemžēl šādā aspektā Spriedums nav ticis vērtēts, bet, iespējams, būtu pamats uzskatīt, ka tas nepamatoti ierobežo citu cilvēku pamattiesības. Ja arī konkrētās personas situāciju akceptē, tad svarīgi ielāgot, ka Satversmes tiesas spriedumi un to argumentācija ir vispārsaistoši. Proti, nākotnē Spriedumā paustās atziņas var nelabvēlīgi ietekmēt jebkuras ģimenes privāto dzīvi un atsevišķu ģimenes locekļu domu brīvību. Izskatot lietu, Satversmes tiesai, iespējams, būtu derējis pieaicināt kādu ekspertu, piemēram, sociālo zinību skolotāju.

Faktiski Spriedums akceptē personas C vēlmi uzspiest visai sabiedrībai savu patriarhālās mājsaimniecības modeli, kur visi ieņēmumi, arī sociālie pabalsti tiek likti “vienā katlā”. Taču līdz šim bija pieņemts, ka budžeta veidošana ir ģimenes privāta lieta, un arvien biežāk tiek piekopts demokrātiskā sabiedrībā atzīts modelis, kur katram ir ne vien savs konts bankā, bet arī tiesības daļu ienākumu no algas, pensijas, pabalsta, dividendēm u.tml. paturēt savām tīri personiskām vajadzībām.

Autors nav jurists, bet provinces ārsts, kurš vēlas vien racionāli saprast, par ko gan īsti ir Spriedums, kā vērtēt tajā ietvertās atziņas? Kāpēc mākslīgi radīta faktiska tiesību normu kolīzija, ja pārskata līdzšinējo Satversmes tiesas praksi, ka sociālo pabalstu tiesiskuma problemātika tiek izvērtēta saistībā ar Satversmes 109.panta normām? Arī paternitātes pabalsts, šķiet, ir šai pantā minētais “cits gadījums”, kad pienākas sociālais nodrošinājums?

Turklāt pastāv ilga un konsekventa Satversmes tiesas pieeja, ka valsts lēmumiem par sociālo tiesību īstenošanu nozīmīga ir to politiskā dimensija, tāpēc lēmumi jomā tiek pieņemti, vadoties ne tik daudz no juridiskiem, bet vairāk no politiskiem apsvērumiem. Sociālo tiesību jomā robeža starp juridiskiem un politiskiem apsvērumiem ne vienmēr ir precīzi nosakāma, tāpēc ST jāatturas no politisku jautājumu izvērtēšanas jo tie primāri ietilpst demokrātiski leģitimētā likumdevēja kompetencē.

Pašlaik šķiet, ka Satversmes 109.pants kļuvis lieks, bet turpmāk atsevišķu personu pabalstu problemātiku, ja vien būs pazīmes, ka ir kopīga mājsaimniecība ar vēl kādu, iestādes un zemāka līmeņa tiesas skatīs, respektējot ST sniegtās atziņas, tātad caur 110.panta prizmu…

 Ar Spriedumu ieviesta arī Latvijai kā demokrātiskai valstij doktrināli jauna, tomēr iepriekš zināma, šķiet, feodālisma laikos piekopta prakse, ka partnerību valsts var atzīt vienam no pāra. Vienīgā atšķirība – lēņu laikos otra cilvēka pakļaušanos noteica tradīcijas vai materiāla un cita veida atkarība no partnera, bet tagad tas tiek darīts it kā sociāla progresa vārdā.

Pirms pildīt Spriedumu, Saeimas deputātiem, šķiet, lietderīgi apdomāt, vai partnera statusa noteikšana vienai personai ar domu, ka abpusēju partnerību pārim apstiprinās pirmās personas darba devējs, nebūtu vērtējama kā darbība, kas radusies, tiesnešiem neievērojot pareizas domāšanas, loģikas likumus? Varbūt prasās kādas korekcijas Satversmes tiesas likumā? Jo tiesas spriedēji, acīmredzot, vienubrīd zaudēja profesionalitāti, pārlieku aizraujoties, lai pozicionētu, ka LR Satversme esot progresīvāka un paredzot augstāku pamattiesību aizsardzības standartu nekā Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.

Likumsakarīgi, ka uz šī “grābekļa”, labticīgi akcentējot konstitucionālās tiesas nekļūdīgumu, gatavs kāpt arī AT Senāta Administratīvo lietu departaments. Taču Satversmes tiesai var gadīties neveiksmes, lemjot arī, piemēram, par valsts drošību tieši skarošiem problēmjautājumiem, tāpēc esošajā ģeopolitiskajā situācijā steidzami būtu apsverama pilnvaru piešķiršana Saeimai lemt par konstitucionālās tiesas spriedumu atsevišķu nolēmumu nepildīšanu (ja tie ir acīmredzami juridiski neadekvāti vai, kā šajā gadījumā, atsevišķos punktos līmenis pat neatbilst MK apstiprinātajam pamatizglītības standartam pilsonisko zinību jomā).

Vai būtu lietderīgi pieļaut, lai Spriedums ievieš doktrināli jaunas izmaiņas, ka tiesas, uzņemoties iestādes funkcijas, kādu interešu (arī politisku?!) vadītas, apejot Administratīvā procesa likuma normas (sk.1.panta trešās daļas pirmo teikumu), turpmāk noteiks individuālas personas tiesiskās attiecības ar valsti? Tā rīkojās Satversmes tiesa attiecībā uz personu C, un ir pietiekami skaidra AT Senāta Administratīvo lietu departamenta pozīcija, ka šāda prakse varētu tikt turpināta. Taču likumā nepārprotami noteikts, ka konstatējošais administratīvais akts par personas tiesiskā statusa noteikšanu ir valsts pārvaldes iestāžu kompetences jautājums. Lēmuma tiesiskuma izvērtēšana (nevis faktiski politiska lēmuma pieņemšana par personas statusu) gan vēlāk ir administratīvo tiesu kompetencē.

Viena lieta ir atzīt kādu par “partneri”, bet Satversmes tiesas judikatūra un atziņas ir saistošas visiem, arī zemāka līmeņa tiesām un iestādēm. Ja tiesnešu vairākumam politiski pareizi šķitis par katru cenu atbalstīt viendzimuma pārus, tad nākamajā etapā nevaram izslēgt, tiesas pievēršanos, piemēram, valsts aizsardzībai, lai, izskatot konstitucionālo sūdzību, ar spriedumu, kas faktiski būtu vērtējams kā politisks lēmums, atzītu individuālu personu par zemessargu, sakarnieku vai noteiktu kādu citu tiesisku statusu. Tā varētu tikt radīts kaitējums valsts drošībai.

Kā redzams no analizētā Sprieduma, konstitucionālā tiesa ne vienmēr kritiski izvērtē pašas izdarīto secinājumu loģiku. Situācijā, kad tuvajās kaimiņvalstīs notiek reāls karš, autors vēlreiz aicina Saeimu un valsts drošības iestādes ielāgot rakstā jau minēto prof. I.Ziemeles pausto atziņu; proti, arī konstitucionālā tiesa ir pakļauta tautas kontrolei un tai caur saviem nolēmumiem jāuztur uzticamība tautas acīs.

Šķiet, tieši likumdevējam strikti jānorāda Satversmes tiesai un, iespējams, zemāka līmeņa tiesām, ka “demokrātijas atrakciju” laiks Latvijā kopš 24.februāra ir beidzies. Proti, tiesu aktīvisms un degsme risināt tiesībpolitiskus jautājumus, apejot pārējos valsts varas atzarus, ir pilnīgi nevietā. Diemžēl to īsti nesadzirdēju Saeimas Juridiskās komisijas 1. un 8. marta sēžu ierakstos.

Novērtē šo rakstu:

63
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

Foto2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
Lasīt visu...

21

Mazliet par situāciju Ukrainā

Foto1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Lasīt visu...

21

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

FotoAizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Lasīt visu...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

6

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

FotoKopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Lasīt visu...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....