Atskats uz mēnesi veciem, bet joprojām aktuāliem notikumiem: par konstitucionālo krīzi
Oskars Bundža20.03.2022.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
badžoo
21.03.2022. 16:43Nepotētajiem ir "tiesības" palikt bez darba. Tāpat viņiem ir tiesības nepiedalīties vēlēšanās un kritiskā brīdī pamest šo valsti !
Lapsam jaut
21.03.2022. 14:21Lapsas kungs, vai Jums tagad maksā par to, ka neveicat pētījumus par konfiscējamām mantām kara atbalstītājiem? Un par to, ka tiek ievietoti portālā arvien vairāk diletantu un neprofesionāļu raksteļi?
Uzraksti, Lato, atbildi, esi godīgs!
Eduards Lunis
21.03.2022. 09:15---Konstitucionālā krīze!?
To es jau ,,izbaudus,, 20 gadus!?
Ogres tiesā ar ,,tiesnešu,, Zavadskas, Nagļa, Melbarža un Ogres prokuratūras atbalstu tiek likti šķēršļi, lai pat netiktu dota iespēja iesniegt tiesā prasību,par kuru nav pat jāmaksā tiesu nodevas. Un ja palaimējas iesniegt tiesā prasibu, tad tāda ,,tiesnese,,kā Zavadska tāpat neskata atbilstoši prasībai un kautrīgi saka-MAN TĀ SANĀCA...!?
ASV protektorāts Latvija
20.03.2022. 22:13Nekāda konstitucionālā krīze nav bijusi. Daži tiesneši bija iedomājušies, ka viņi ir vienlīdzīgāki par visiem, bet, kad izrādījās, ka viņi ir tādi paši vēlējami tautas kalpi, viņi sāka kviekt par konstitucionālo krīzi. Vajag šiem kviecējiem vēl reizi pateikt, ka tiesība būt ievēlētam par tiesnesi ir tiesība būt ievēlētam, bet ne Saeimas pienākums.
kode
20.03.2022. 19:37Paldies autoram.👌
Vienīgais raksts, kas ir sakarīgi, saprotami uzrakstīts.
Pat nav ko piebilst.
millers
20.03.2022. 18:20kastroli, tu pļūti par lietām, kuras nevar mainīt un pie varas esošie kropļi nekad nemainīs, plus tēma, kura interesē nedaudzus, tagad kovids visiem pie dirsas, ieskaitot juhņu un popļutu, jo piķa straume sāk apsīkt, tagad topā -ukrainas cīņa pret kremļa mīsli, kurš drīz sāks vemt asinis
Tiesiskums neeksistē
20.03.2022. 17:41»
...
Satversmes nav
Nevis Satversmes nav, bet tā ir komunistu izkropļota jau 90to sākumā.
...
20.03.2022. 16:46»
gunča
Latvijā primārais ir Satversme un Saeima , pilsoņu vēlēts institūts, kā tās prasību izpildītājs. Tiesu vara ir pakļauta Satversmes prasībām , bet ne tās pārveidotājs,. resp. tiesu vara darbojas Satversmes ietvaros, nevis to papildina ar savām prasībām. Visi jautājumi , saistīti ar Satversmi, ir Saeimas...
Satversmes nav.
gunča
20.03.2022. 16:00Latvijā primārais ir Satversme un Saeima , pilsoņu vēlēts institūts, kā tās prasību izpildītājs. Tiesu vara ir pakļauta Satversmes prasībām , bet ne tās pārveidotājs,. resp. tiesu vara darbojas Satversmes ietvaros, nevis to papildina ar savām prasībām. Visi jautājumi , saistīti ar Satversmi, ir Saeimas kompetencē.
Trģikomēdija
20.03.2022. 15:47»
Bardaks shejienes tieslietaas
Ir visaptveroshs. Svariigaakais sheit- lauliibai vajadziigs materiaalais pamats. Pareizai audzinaashanai vajadziigi aba dzimuma vecaaki
Divu vīriešu pāriem adoptēt gan nevajadzētu ļaut.
Bardaks shejienes tieslietaas
20.03.2022. 14:40Ir visaptveroshs. Svariigaakais sheit- lauliibai vajadziigs materiaalais pamats. Pareizai audzinaashanai vajadziigi aba dzimuma vecaaki.
Paareejais ir kultuurmarksisms.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
