Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Personiski man jaunā grāmata „Valstsgribis”, kuru es „izrāvu cauri” divās dienās, patīk un noder krietni labāk par iepriekšējo, tiešām. Attiecībā uz mani kā lasītāju tā savu mērķi sasniedz teicami. Iepriekšējā grāmatiņā bija daudz retorikas, un galvenokārt tomēr runa par "varoņa" un viņa ģimenes vājībām. No "smagā gala", stingri ņemot, nekas līdz galam nebija pierādīts.

Sadarbība ar "kantori"? Ļoti iespējama, taču mēs netiekam klāt. Neesoša vai nepietiekama izglītība? Tā izskatās, bet nu tāpat neviens viņu no tām Eiropas tiesām nepalūdza aiziet – domāju, ka īsti kliedzošas nekompetences gadījumā tas tomēr kaut kādā starpvaldību līmenī būtu nokārtots.

"Likteņkopīgā biogrāfijas" izskaistināšana, ar ko nodarbojas jau vismaz otrajā paaudzē? Nepatīkami, bet ne krimināli, turklāt ar to nu šeit nodarbojies tāds lērums ļaužu, kaut vai saistībā ar barikādēm, ka labāk nemaz neskaitīt. Vārdu sakot, ja atmetam nešpetno retoriku, paliek gana daudz lietu, kas dara šo cilvēku nesimpātisku, tomēr arī ne vairāk.

Jaunajā grāmatā „Valstsgribis” nu tad ir daudz konkrētu lietu, turklāt ar visiem papīriem un plānprātīgo saraksti, kas skaidri rāda – šis cilvēks šajā amatā konkrēti ir bīstams.

Viņš ir izdomājis vai vismaz pasūtījis un ievieš kazuistiskus paņēmienus, ar kuriem var noairēt jebkurus mēģinājumus pēc būtības izmeklēt viņa un viņa biroja, kā arī citu amatpersonu darbību, uzpirkt vai norakt jebkurus žurnālistus un citus interesentus, kuri gribētu papētīt "augstākās amatpersonas" biogrāfiju, melus, valsts līdzekļu izšķiešanu, iespējams, arī Latvijai klaji naidīgas darbības.

Salīdzināsim viņu ar Gloriju Grevcovu. Lai vai cik nenopietnā veidā, šai vārtrūmes meičai tomēr vismaz bija kaut cik jāatbild par meliem un maldināšanu, ka piedēvējusi sev neesošu izglītību, darbavietas utt. To bija iespējams izpētīt un noskaidrot, neraugoties uz faktu, ka viņa ir deputāte.

"Valsts augstākā amatpersona" pilnā sparā ievieš un rada precedentus, kādā veidā arī citiem varasvīriem iespējams panākt, ka nekādi žurnālisti netiek ne līdz izglītības papīriem, ne darbavietām, ne vispār ko var cik necik jēdzīgi noskaidrot.

Prezidenta kanceleja jau ir uzrakstījusi priekšā atrakstīšanās paraugus katram dzīves gadījumam, kurus tad mierīgi var pārkopēt pieprasījuma vēstulēs, ja nu tomēr kāds vēl nav uzpirkts ar valsts finansējumu un spožāku medāli, kā arī pusdienām Rīgas pilī. Jums, sīkie kretīni, nebūs traucēt mūsu labklājību, šī lieta tad nu beidzot ir savesta kārtībā.

Līdz šim nevienam prezidentam, lai vai kāds viņš būtu, nebija izdevies radīt slēgtu korporatīvu shēmu, kas padara viņu praktiski necaursitamu un ārpus likuma esošu. Levits apņēmīgi virzās uz to, un tas tiešām ir nesalīdzināmi nopietnāk par sīkajiem meliem, ka viņš vēl kā zīdainis atceras savu vecvecāku atgriešanos no Sibīrijas.

Es tāpat jau sapratu, ka nav labi, šī grāmata mani pārliecināja, ka PATIEŠĀM nav labi. Var jau cerēt, ka turpmāk prezidentam vairs nebūs tik teicamu sabiedroto savu mērķu sasniegšanai kā Bordāna kompānija, bet tās būtu naivas cerības, tādus ļaudis vienmēr var atrast, ja tikai ir pasūtījums.

Grāmata, protams, ir varen nogurdinoša un kaitinoša. Domāju, ka pēc vēlreizējas pārlasīšanas man pienāksies bezmaksas piens – arī par to ņirgāšanos, ko visi šie kancelejisti ar prezidentu priekšgalā piekopj pret man mīļo latviešu valodu. Bet tādam tam efektam arī ir jābūt, ar visu to saraksti un bez īsinājumiem.

Ja nākotnē vēlamies sabiedrībai un "vienkāršajam vēlētājam" pilnīgi un nekādā veidā necaursitamu Latvijas pārvaldi, kurā jebkura neveselīga, tas ir, tāda, kura netiek izrādīta glaimošanas nolūkos, interese par amatpersonu pausto apgalvojumu patiesumu, par viņu ienākumiem un dzīvesveidu, par valsts naudas tērēšanu, arī par viņu noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem vairs nav iespējama, tad Egils Levits ir īstais kandidāts uz otro prezidentūras termiņu.

Un vēl. BET MUMS TAČU BEIDZOT IR NACIONĀLS UN PATRIOTISKS PREZIDENTS, KURŠ NEKALPO KRIEVIJAS INTERESĒM, AIZSTĀV VALODU UTT.? Grāmata labi parāda – mūsu prezidents visos laikos ir bijis... nekāds. Pēc vajadzības.

Ja pie viņa atnāks ciemos nacionālisti un patrioti, viņš pateiks ko skaistu par valodu un noteikti atbalstīs viņu iniciatīvas. Ja pie viņa atnāks ciemos liberāļi un LGBT, viņš atgādinās, ka dzīvojam taču Eiropā un vēršanās pret cilvēktiesībām Latvijā nav pieļaujama, tāpēc jāatrod civilizēti risinājumi. Ja tobrīd šķitīs izdevīgi, viņš iestāsies par pilsonības nulles variantu. Ja konjunktūra mainīsies, teiks ka vienmēr ir oponējis tiem, kuri vēlas tāpat vien izdāļāt Latvijas pilsonību.

Ļoti daudz labu un vērtīgu lietu viņš, izrādās, allaž ir teicis ar atpakaļejošu datumu. Un pat līdz galam nav melots. Gadījumos, kad no viņa tiek prasīts nevis atbalsts savu "vairākumu pārstāvošo" līdzjutēju idejām, kas vienmēr laipni tiek sniegts, bet gan konkrēts izvērtējums, sava pozīcija neskaidrā un neviennozīmīgā situācijā, tad viņš perfekti prot turēties pie principa "ne jā, ne nē, ne melns, ne balts". Un atkarībā no situācijas vēlāk teikt, ka "es jau tolaik tā teicu, diemžēl mani neuzklausīja".

Novērtē šo rakstu:

215
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi