Attieksme pret imigrācijas problēmām: Eiropa lēnām iet reālisma virzienā

Latvijā un Igaunijā atšķirībā no vairuma Rietumeiropas valstu izpratne par nekontrolētas migrācijas negatīvo ietekmi uz sociālajiem un politiskajiem procesiem ir bijusi reālistiska attieksme, kas veidojās pateicoties izdzīvošanai padomju okupācijas laikā, kad PSRS vadība organizēja migrācijas plūsmu uz Baltijas valstīm. Augstu labklājības līmeni baudošajai Rietumeiropai un Skandināvijai nebija līdzīgas pieredzes; tur valdīja naivi priekštati par savu spēju integrēt imigrantus no valstīm ar stipri atšķirīgu kultūru.

Tomēr situācija kopš 2015. gada pakāpeniski mainās, un līdz ar to mainās arī valstu valdību attieksme pret imigrācijas kontroli. 2015. gadā Eiropas Savienībā sākās imigrācijas krīze, vairāku valstu institūcijas nespēja tikt galā ar lielo imigrantu pieplūdumu. Daļa ieceļotāju straumes palielinājās Krievijas veiktās karadarbības Sīrijā dēļ, bet visu nevar norakstīt tikai uz minēto apstākli. Daudz imigrantu ieradās no Ziemeļāfrikas, šķērsojot Vidusjūru, turklāt uzkrītošs bija jūras šķērsotāju demogrāfiskais profils, proti, vairums ieceļotāju bija jauni vīrieši bez ģimenēm. Aicinu ieskatīties dažos Eiropas valstu gadījumos, kas liecina par lēnu, bet būtisku paradigmas maiņu Eiropas valstu pilsoņu un politiķu migrācijas problemātikas uztverē.

Zviedrija

Eiropas turīgajās valstīs durvis migrācijai ir bijušas plaši atvērtas jau vairākas desmitgades. Zviedrija šajā ziņā ir sevišķi izcēlusies ar dāsnajiem pabalstiem un visādu pretimnākšanu ieceļot gribētājiem, 2016. gadā ļaujot palikt uz dzīvi pie sevis 163 000 imigrantu. Zviedrija ir populārs kara bēgļu un ekonomisko migrantu galamērķis, jo Stokholma ir īstenojusi pretimnākošu ģimeņu atkalapvienošanās politiku un ir sevišķi dāsna pabalstu sniegšanā imigrantiem. Tomēr šādas politikas destruktīvās sekas lika sevi manīt, un 2016. gadā Zviedrija lēma nedaudz pievērt plašās durvis, padarot patvēruma prasīšanas kārtību stingrāku nekā iepriekš. Tā rezultātā migrantu pieplūdums nedaudz saruka. Pēdējo gadu laikā Zviedrijā ir samazinājies arī patvēruma piešķīrumu skaits.[1]

Viena no plašas imigrācijas sekām ir etniskās noziedzības pieaugums. Lielākajā daļā organizētās noziedzības grupējumu un bandu Zviedrijā dominē iedzīvotāji ar Balkānu un Tuvo Austrumu izcelsmi. Savukārt ārvalstu noziedzīgie grupējumi, kuri izdara noziegumus, bet nav pastāvīgi bāzēti Zviedrijā, galvenokārt iebrauc uz neilgu laiku no Austrumeiropas.[2] 

Pēdējos gados pieaug apšaudes un spridzināšanas gadījumi, kas rada galvassāpes Zviedrijas drošības dienestiem un tiesībsargājošajām institūcijām. No noziedzības cieš arī paši iebraucēji. Seksuālā tirdzniecība joprojām ir visizplatītākais cilvēku tirdzniecības veids Zviedrijā. Šajā nozieguma veidā vairumā gadījumu ir iesaistītas sievietes un bērni no Rietumāfrikas un Austrumeiropas. Lielākajai daļai cilvēku tirgotāju ir tāda pati pilsonība kā viņu upuriem; arī no reketa visbiežāk cieš  uzņēmēji un indivīdi ar ārzemju izcelsmi.[3] 

Tomēr tas nenozīmē, ka migrācijas radītās problēmas attiecas tikai uz pašiem ieceļotājiem. Viena no dimensijām, kurā parādās migrācijas sekas, ir seksuālā vardarbība, kas Zviedrijā pieaug jau labu laiku. Ja vērtējam ne tikai izvarošanas, bet visu seksuālo noziegumu gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotājiem, tad 2022. gadā Zviedrija bija pirmajā vietā Eiropā, turklāt ar lielu izrāvienu. Tai sekoja Islande, Dānija, Francija un Norvēģija[4] – valstis, kurās līdzīgi kā Zviedrijā ilgu laiku bija plaši atvērtas durvis imigrācijai.

2018. gadā Zviedrijā tika paplašināta izvarošanas nozieguma definīcija, kas palielināja minētā nozieguma statistiku. Minētā iemesla dēļ izskan aicinājums būt uzmanīgiem, salīdzinot Zviedrijas rādītājus ar citām Eiropas valstīm.[5] Tomēr, pat ja ņemam vērā minēto ieteikumu, redzam, ka Zviedrijai nebija ar ko lepoties šajā ziņā jau pirms likuma izmaiņām. Zviedrijā kopējais reģistrēto seksuālo noziegumu gadījumu skaits jūtami pieauga no 2012. līdz 2021. gadam. 2013. gadā tika ziņots par vairāk nekā 16 000 dzimumnoziegumiem; līdz 2023. gadam šis rādītājs bija pieaudzis līdz gandrīz 24 000. Liela daļa no tiem bija izvarošanas gadījumi.[6] 

Kāds sakars šiem skaitļiem ar imigrāciju? Britu medijs BBC 2018. gada vasarā, balstoties uz Zviedrijas Sabiedriskās raidorganizācijas (SVT) informāciju, ziņoja, ka 58% vīriešu, kas Zviedrijā notiesāti par izvarošanu vai izvarošanas mēģinājumu pēdējo piecu gadu laikā, ir dzimuši ārvalstīs.[7] SVT raidījums atklāja, ka gadījumos, kad cietušais uzbrucēju nav pazinis, ārvalstīs dzimušo likumpārkāpēju īpatsvars bijis vairāk nekā 80%.  Kāds Afganistānā dzimis Zviedrijas policists raidījumā pastāstīja, ka dažiem afgāņiem, kuri pēdējos gados ieradušies Zviedrijā, būtiski atšķiras uzskati no Zviedrijas izpratnes par seksuālo līdztiesību.[8]

Reaģējot uz SVT raidījumu par seksuālajiem noziegumiem, politisko partiju pārstāvji no “Zviedrijas Demokrātiem” un “Moderātiem” norādīja, ka ārzemnieki, kas notiesāti par izvarošanu, ir jāizraida. Zviedrijas piemērs rāda, ka vāja imigrācijas kontrole rada iekšējās drošības apdraudējumu, turklāt, imigrantiem sasniedzot noteiktu īpatsvaru, būtiski samazinās iespējas viņus integrēt sabiedrībā.

Nīderlande

Līdztekus konservatīvi noskaņotajai Itālijas premjerministrei Džordžijai Meloni arī Nīderlandes valdība kopš pērnā rudens ir noskaņota ļoti izlēmīgi ierobežot imigrācijas plūsmu. Ja laika posmā no 2003. līdz 2007. gadam migrācijas saldo Nīderlandē bija negatīvs (ieceļoja mazāk, nekā devās prom), tad 2023. gadā tas bija izteikti pozitīvs. 2023. gadā kopumā Nīderlandē ieradās 336 tūkstoši imigrantu, bet daļa iedzīvotāju pameta valsti.[9] Līdzīgi kā citur Rietumeiropā tulpju zemē dzimstības rādītāji ir negatīvi; arī 2023. gadā Nīderlandē dzimušo bija mazāk nekā mirušo. Līdz šim Nīderlandē un citur Rietumeriopā tas tiek kompensēts ar imigrantu pieplūdumu.

Ne visi holandieši ir mierā ar šādu situāciju. Valdoša koalīcija, kurā ietilpst Gērta Vildersa “Brīvības partija”, pagājušā gada rudenī uzsāka pretimigrācijas pasākumu programmas īstenošanu, kas ir viena no stingrākajām Eiropas Savienībā. Šajā kontekstā migrācijas un patvēruma lietu ministre Marjoleina Fābere 2024. gada rudenī paziņoja: “Es tiecos pēc visu laiku stingrākās patvēruma politikas.”[10] Imigrācijas apjomi pastiprināja problēmas mājokļu, veselības aprūpes un izglītības jomā. Nīderlandes premjerministrs Diks Šofs informēja, ka valdība lūgs Eiropas Komisijai atteikšanos no ES patvēruma un migrācijas politikas.

Jāpiezīmē, ka šāda rīcībpolitika sastopas ar kritiku no liberālajiem politiskajiem spēkiem, saucot jaunās iniciatīvas par antidemokrātiskām. Tomēr valdība ir apņēmības pilna; ministre Fābere sacīja: “Vēlētāji mums deva skaidru uzdevumu. Mums ir jāmaina kurss, un pieplūdumam ir nekavējoties jāsamazinās. Mēs veiksim pasākumus, lai padarītu Nīderlandi pēc iespējas nepievilcīgāku patvēruma meklētājiem. Un te nav vietas tiem, kas ļaunprātīgi izmanto mūsu viesmīlību. Drošāka Nīderlande ir mans mērķis.”[11]

Vācija

Vācija ir viens no galvenajiem trešo valstu imigrantu mērķiem, jo augstie ekonomikas rādītāji, lielie pabalsti, veselības aprūpe un dažādi atbalsta pasākumi attiecībā uz ieceļotājiem ir faktori, kas liek daudziem meklēt iespējas nokļūt Vācijā.  2023. gadā uz dzīvi Vācijā pārcēlās aptuveni 1,93 miljoni cilvēku.[12] Vēršu lasītāju uzmanību uz to, ka skaita ziņā tā ir aptuveni visa Latvija. Karš Ukrainā bija viens no iemesliem imigrācijas rādītāju pieaugumam kopš 2022. gada. Tomēr ir jāuzsver, ka imigrācijas plūsma uz Vāciju ir liela jau daudzas desmitgades. Viens no pieauguma viļņiem sākās 2010. gadā, kas kulminēja 2015. gadā un lika daudziem pārskatīt savus uzskatus par migrācijas tēmu.

23. februārī Vācijā notika parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kurās tika lemts par Eiropas lielākās ekonomikas attīstības ceļu tuvākajiem gadiem. Eiropas kreisi un liberāli noskaņotie ilgus gadus ignorēja vāji kontrolētas imigrācijas radītās destruktīvās sekas. Tikmēr tādas partijas kā AfD neapgrūtināja sevi ar pašcenzūru un nepaslaucīja imigrantu integrācijas problēmas zem tepiķa, tādējādi vairojot savu popularitāti. Ja Vācijas kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti būtu pasteigušies risināt minētos izaicinājumus, tad AfD, kura koķetē ar Kremli, nebūtu tik populāra. Minētais gan neatceļ arī pašas AfD atbildību, jo, līdzīgi kā liberālie spēki pievēra acis uz imigrācijas problēmām, tā AfD un vairākas citas eiropiešu partijas piever acis uz fašisma pazīmēm Krievijas varas sistēmā.

Šā gada 31. janvārī Kristīgo demokrātu savienības (CDU) līderim Frīdriham Mercam neizdevās pierunāt pietiekamu skaitu Bundestāga deputātu nobalsot par CDU un CSU iesniegto likumprojektu par imigrācijas ierobežošanu. Mercs sola stingrāku imigrācijas kontroles politiku pēc parlamenta vēlēšanām, taču daudz kas jau ir nokavēts. 2022. gadā 42% Vācijas iedzīvotāju, kuri bija jaunāki par 15 gadiem, bija vai nu dzimuši ārvalstīs, vai arī viņiem bija vismaz viens ārvalstīs dzimis vecāks. Atbilstoši Vācijas sociālās statistikas definējumam, tādus cilvēkus sauc par “cilvēkiem ar imigrācijas izcelsmi”.  Ja apskatām iedzīvotāju grupu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, tad “cilvēki ar imigrācijas izcelsmi” sastāda 37%. Statistika ir nepielūdzama un norāda uz noteiktu tendenci – Vācijas demogrāfiskā aina piedzīvo būtiskas izmaiņas. Vācijā dzīvojošie ārzemnieki ir izceļojuši no dažādām valstīm; šobrīd pēc ieceļotāju izcelsmes vietas vadošās trīs ir Turcija, Ukraina un Sīrija.[14]

Nobeigums

Vēlēšanas Vācijā notiek “Trampa faktora” gaisotnē, kas Eiropas konservatīvajiem un eiroskeptiķiem dod vairāk drosmes meklēt ceļus, kā mazināt Eiropas federalizācijas tendences, nācijvalstu nozīmes mazināšanos un demogrāfijas bedres padziļināšanos.

Jau vairākus gadus Eiropā redzam noteiktu tendenci, proti, arvien drošāk izskan balsis, kas aicina padarīt imigrācijas politiku stingrāku. Tas ir labi, bet laiks jau ir zaudēts, daudzi iebraucēji tā arī neintegrēsies jaunajās mītnes zemēs, radot sociālo spriedzi un vairojot terorisma riskus. Liberālā nostāja imigrācijas jautājumos daudzus gadus veicināja nicīgu attieksmi pret visiem, kuri jau labu laiku zvanīja trauksmes zvanu par atvērto durvju politikas blaknēm.

Pagājušā gadsimta otrajā pusē  Eiropas dzimstības rādītāji bija noslīdējuši visai zemu, uzņēmēji meklēja jaunas darba rokas, un pieprasījums tika apmierināts ar migrācijas slūžu atvēršanu. Ideja par daudzbērnu ģimeni kā daudzus gadsimtus pastāvējušu sociālu normu tika uzskatīta par “atpakaļrāpulību”, tā vietā sievietes tika iedrošinātas lieliem karjeras sasniegumiem, kurus grūti panākt, ja jārūpējas par paprāvu bērnu pulciņu. Dzimstības nozīmīgo kritumu var, protams, risināt ar atvērto durvju politiku, bet tai seko būtiskas problēmas. Ar laiku tika konstatēts, ka daudzi ieceļotāji nemaz neatsaucas uz aicinājumu pieņemt eiropiešu normas, tā vietā viņi pieprasa: “Pieņemiet mūsējās!”

Diemžēl daļa no Eiropas labējām partijām, kuras reālistiski izturas pret  imigrācijas tēmu, nesmādē draudzību ar diktatoru Vladimiru Putinu un skata viņu kā palīgu tradicionālo vērtību aizstāvībā. Šādas nostājas paudēji piever acis uz to, ka Krievijā patiesībā tiek ignorētas kristīgās vērtības un Maskavas patriarhāta vadība iedvesmo cilvēkus uz netaisnīgu karu, nevis mieru. Daļa eiropiešu ir uzķērušies un Krievijas “konservatīvās” fasādes, aiz kuras slēpjas impēriskums, elites hedonisms un barbarisms. Tomēr, domājot par eiropiešu izvēli pie vēlēšanu urnām, nevajadzētu visu vienkāršot, fokusējoties tikai uz Krievijas ietekmi.

[1] Statista Research Department. Immigration to Sweden 2010-2023. Jul 4, 2024. https://www.statista.com/statistics/523293/immigration-to-sweden/

[2] Organized Crime Index. https://ocindex.net/country/sweden

[3] Turpat.

[4] Rate of reported sexual violence in Europe in 2022, by country  https://www.statista.com/statistics/1268551/sexual-violence-rate-europe-country/

[5] Stina Holmberg and Lars Lewenhagen. Reported and cleared rapes in Europe. Report 2020. https://bra.se/english/publications/archive/2020-09-30-reported-and-cleared-rapes-in-europe

[6] Number of reported cases of sexual offenses in Sweden from 2013 to 2023, by type. https://www.statista.com/statistics/1177271/number-of-reported-cases-of-sexual-offence-in-sweden-by-type/

[7] Sweden rape: Most convicted attackers foreign-born, says TV. BBC, 22 August 2018. https://www.bbc.com/news/world-europe-45269764

[8] Turpat.

[9] How many people immigrate to the Netherlands? https://www.cbs.nl/en-gb/dossier/asylum-migration-and-integration/how-many-people-immigrate-to-the-netherlands-

[10] Hanne Cokelaere. Dutch government announces ‘strictest asylum policy ever’. POLITICO, September 13, 2024. https://www.politico.eu/article/dutch-government-announces-strictest-asylum-policy-ever/

[11]  Turpat.

[12] Turpat.

[13] Nette Nöstlinger. How to watch the German election like a pro. POLITICO, February 12, 2025 . https://www.politico.eu/europe-poll-of-polls/germany/

[14] Number of immigrants in Germany from 1991 to 2023. https://www.statista.com/statistics/894223/immigrant-numbers-germany/

Pārpublicēts no latvijasdrosiba.lv

Novērtē šo rakstu: