
Attieksme pret pedagogu profesionālo pašcieņu ir sasniegusi kritisko robežu
Jūrmalas Valsts ģimnāzijas skolotāju atklātā vēstule*15.09.2024.
Komentāri (52)
2024./2025. mācību gada sākumā diemžēl jau atkārtoti pedagogus Latvijā nesadzird un pienācīgi nenovērtē, kā arī kopumā šiem Latvijas valstij stratēģiski nozīmīgās profesijas pārstāvjiem nav stabilitātes un pārliecības par pieņemto lēmumu par atalgojuma pieauguma grafika un slodžu sabalansēšanu ilgtspēju. Šāda attieksme pret pedagogu profesionālo pašcieņu ir sasniegusi kritisko robežu, izraisot augsti kvalificētu speciālistu aizplūšanu no nozares, kas rada arvien jaunas neaizpildītas pedagogu amata vietas.
Neskaidrība un nedrošība arī negatīvi ietekmē izglītības iestāžu spēju piesaistīt jaunus, talantīgus pedagogus, kuru pamatotās gaidas pēc cienīga un vispārējiem valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem un izaugsmei atbilstoša atalgojuma, ir apdraudētas, ņemot vērā publiskos paziņojumus par atkāpšanos no apstiprinātā pedagogu atalgojuma paaugstināšanas plāna.
Ar šo vēstuli aicinām nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, lai veicinātu jaunu un talantīgu speciālistu ienākšanu izglītībā. Jūrmalā, noslēdzot iepriekšējo mācību gadu, skolās bija 10,22 pedagogu vakances, ko neizdevās nodrošināt līdz pat mācību gada beigām.
Jāatzīmē, ka bažas rosina situācija, ka gan Jūrmalas, gan citu pašvaldību izglītības iestādēs pat visa mācību gada garumā nav bijis iespējams nodrošināt kāda no mācību priekšmetiem īstenošanu, kas skaidrojams ar ilgstošo un nepamatoto neskaidrību par pedagogu darba samaksas apjomu un tā pieauguma nosacījumiem.
Tāpat bažas raisa fakts, ka iepriekšējā mācību gada beigās visās Jūrmalas izglītības iestādēs no 853 unikālajiem tarificētajiem pedagogiem 114 bija vecumā virs 64 gadiem, veidojot 13% no pedagogu kopskaita.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējā pārskatā “Īsumā par izglītību 2024” secināts, ka Latvijas pedagogu darba samaksa ir viena no zemākajām OECD valstu vidū. Pedagogiem, protams, tas nav pārsteigums, bet ir jautājums – vai šis ir valsts ilgtermiņa izvirzīts mērķis izglītībā?
Līdzšinējie darba samaksas palielinājumi, kas plaši rezonējuši sabiedrībā, diemžēl nav būtiski jūtami un nav ietekmējuši pedagogu labklājību un labbūtību. Jau vairākkārt izskanējis, ka pedagogu darba samaksas modelis ir mākslīgi sarežģīts, tā aprēķinu un skaitļu virknēs sarēķinātais atalgojums, nonākot līdz skolai, nav tāds, kā minēts Izglītības un zinātnes ministrijas paziņojumos.
Tāpat nav saprotama un pieņemama ilgstošā periodā izveidojusies situācija, kad pedagogs, dodoties vasaras atvaļinājumā, nav informēts par savu atalgojumu nākamajā mācību gadā un nezina to līdz pat oktobrim. Lūdzam mainīt pastāvošo status quo, lai izglītības iestāžu vadītāji laikus zinātu, kāds finansējums būs pieejams pedagogu algām nākamajā mācību gadā un netiktu pārkāpts Darba likums.
Vēršam uzmanību, ka aiz daudzām tukšām politiskām frāzēm ir skolotājs, kas var turpināt savu izglītības ceļu, pieņemt neskaitāmas pārmaiņas, būt iedvesmotājs saviem skolēniem, bet nevar ietekmēt skolēnu skaitu skolā, valdības komisiju sēžu peripetijas vai vispārējās politiskās intereses un iespējas.
Aicinām ieklausīties nozares pārstāvjos un steidzami reaģēt, lai rastu stabilāko, pamatotāko un ilgtspējīgāko risinājumu, stiprinot uzticību un savstarpējo sapratni izglītības telpā kopumā. Ar šo vēstuli pieprasām:
2023. gada 18. aprīļa rīkojuma Nr. 226 “Par pedagogu zemāko darba samaksas likmes pieauguma grafiku no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim” izpildi,
Laicīgu mērķdotāciju aprēķināšanu un sadali izglītības iestādēm,
Veikt turpmākās darbības un pedagogu darba algas likmes palielināšanas plānošanu, lai ilgtermiņā nodrošinātu pedagogiem konkurētspējīgu atalgojumu.
* Šo vēstuli Jūrmalas valstspilsētas izglītības iestāžu pedagogu vārdā ir parakstījuši arī Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dibināto izglītības iestāžu vadītāji





Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.