„Attīstībai/Par!” kārtējā apmaksātajā publikācijā „Delfos” smīdina lasītājus ar stāstu par to, cik nopietni iestājoties par azartspēļu ierobežojumiem
PIETIEK02.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Attīstībai/Par!” nu jau kārtējā apmaksātajā publikācijā interneta vietnē „Delfi” ir cēlusi priekšā lasītājiem stāstu par to, cik nopietni iestājoties par azartspēļu ierobežojumiem. Publicējam šo rakstu pilnā apmērā.
Mēs – "Attīstībai/Par!" – secinājām, ka, lai gan ir iesniegts likumprojekts "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā", iesniegtie priekšlikumi nesatur būtiskus labojumus, kas pietiekami stingri, jūtami un atbildīgi ierobežotu azartspēles zāles valstī. Tāpēc "Attīstībai/Par!" frakcija rosina krietni plašāk, stingrāk, jūtamāk un redzamāk ierobežot azartspēļu pieejamību valstī.
Saeimas deputāts Mārtiņš Šteins: "21. gadsimtā nav iespējams pilnībā izskaust ieradumus, kas rada atkarību. Īpaši jau ar vispārīgiem aizliegumiem nav iespējams problēmu atrisināt. Tāpēc būtiski ir stingri ierobežojumi, par kuriem retais grib runāt un strādāt, lai tos ieviestu, jo tas prasa lielu darbu un piepūli. Mēs nebaidāmies no sarežģītiem jautājumiem. Azartspēļu ierobežošanas kontekstā jau ieviests Pašatteikušos personu reģistrs, interneta lapu bloķēšana un citas lietas. Bet ierobežojumi jāturpina ar vecuma cenza palielināšanu, ar spēļu automātu skaita izmaiņām, samazinot zāļu skaitu un jāturpina stiprināt atbalsta pasākumu pieejamību no atkarības cietušajiem."
Kādēļ alternatīvs likums ir vajadzīgs?
Azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25–34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55–64 gadu vecuma grupā tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45–54 gadu vecuma grupā – 10%, 35–44 grupā – 12%, bet 25–34 gadu grupā – jau 18%. Mazāk spēlētāju ir jaunākajā – 15–24 gadus veco respondentu grupā – 12%. Tomēr vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā. Tā liecina Veselības ministrijas 2019. gadā publicētais "Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, videospēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem."
Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda: "Azartspēles ir jāierobežo, palielinot vecuma slieksni un samazinot fizisko izvietojumu, kur tās var organizēt. Turklāt ir jānodrošina noteikts spēļu automātu skaits zālēs, lai novērstu maza izmēra spēļu zāļu izvietojumu valsts teritorijā. Azartspēles aizliedzot pilnībā, cilvēki meklēs alternatīvas – tas bija novērojams Covid-19 pandēmijas lielāko viļņu laikā, kad cilvēki pārgāja uz to spēlēšanu internetā."
Ko likumprojekta grozījumi paredz?
1. Noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma.
Esošais regulējums paredz aizliegumu piedalīties azartspēlēs personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Likumprojekts paredz noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma. Šāds ierobežojums preventīvi pasargās 52 912 Latvijas jauniešu.
2. Paaugstināt minimāli pieļaujamo azartspēļu automātu skaitu vienā azartspēļu zālē no 20 uz 40 vienībām.
Viens no efektīvākajiem pasākumiem spēlēšanas ierobežošanai starptautiskajā pieredzē ir azartspēļu pieejamības mazināšana, piemēram, Lietuvā ir jābūt ne mazāk kā 20 spēļu automātiem azartspēļu zālē, Igaunijā ir jābūt ne mazāk kā 40 spēļu automātiem azartspēļu zālē.
Pastiprinot prasību noteikt lielāku automātu skaitu azartspēļu zālēs, tas veicinās mazo un bieži sastopamo azartspēļu zāļu slēgšanu valstī. Jo īpaši Rīgas apkaimēs, tālāk no centra, kur cita pēc citas ir redzamas mazas spēļu zāles. Šim slieksnim ir jābūt dubultotam uz vismaz 40 automātiem, tāpat kā Igaunijā un arī augstā nodokļa dēļ (5110 eiro par vienu automātu) daudzas mazās zāles būs spiestas pārtraukt darbību.
Frakcija "Konservatīvie" piedāvā noteikt 30 automātu slieksni, bet, mūsuprāt, ja vēlamies redzami, jūtami un stingri ierobežot azartspēļu pieejamību, slieksnis nevar būt mazāks par vismaz 40 automātiem vienā zālē, līdzīgi kā Igaunijā. Pašreiz Saeimā gan nav atbalsta noteikt automātu skaitu minimuma uz 40 automātiem, kas būtiski samazinātu spēļu zāļu skaitu valstī.
3. Paplašināt to vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles.
Paplašinās to vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles – azartspēles aizliegts organizēt ēkās vai būvēs, kur izvietotas pirmsskolas izglītības iestādes, pamata un vidējās izglītības iestādes, kā arī 250 metru attālumā no to ieejas. Aizliegts azartspēļu zāles atvērt arī publiskos spēļu un rekreācijas laukumos un 250 metru attālumā no to ieejas. Bieži novērojams, ka Rīgas apkaimēs un citviet Latvijā azartspēļu zāles ir daudzdzīvokļu mājās, šie grozījumi paredz arī aizliegt azartspēļu darbību dzīvojamās ēkās.
Mēs uzskatām, ka, nosakot vecuma ierobežojumus, dubultojot atļauto spēļu automātu skaitu vienā zālē, kā arī paplašinot vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles, ir iespējams uzreiz un būtiski ierobežot azartspēļu izplatību Latvijā, un ilgtermiņā mazināt no azartspēlēm atkarīgo cilvēku skaitu, preventīvi arī pasargājot jauniešus.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
