„Attīstībai/Par!” kārtējā apmaksātajā publikācijā „Delfos” smīdina lasītājus ar stāstu par to, cik nopietni iestājoties par azartspēļu ierobežojumiem
PIETIEK02.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Attīstībai/Par!” nu jau kārtējā apmaksātajā publikācijā interneta vietnē „Delfi” ir cēlusi priekšā lasītājiem stāstu par to, cik nopietni iestājoties par azartspēļu ierobežojumiem. Publicējam šo rakstu pilnā apmērā.
Mēs – "Attīstībai/Par!" – secinājām, ka, lai gan ir iesniegts likumprojekts "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā", iesniegtie priekšlikumi nesatur būtiskus labojumus, kas pietiekami stingri, jūtami un atbildīgi ierobežotu azartspēles zāles valstī. Tāpēc "Attīstībai/Par!" frakcija rosina krietni plašāk, stingrāk, jūtamāk un redzamāk ierobežot azartspēļu pieejamību valstī.
Saeimas deputāts Mārtiņš Šteins: "21. gadsimtā nav iespējams pilnībā izskaust ieradumus, kas rada atkarību. Īpaši jau ar vispārīgiem aizliegumiem nav iespējams problēmu atrisināt. Tāpēc būtiski ir stingri ierobežojumi, par kuriem retais grib runāt un strādāt, lai tos ieviestu, jo tas prasa lielu darbu un piepūli. Mēs nebaidāmies no sarežģītiem jautājumiem. Azartspēļu ierobežošanas kontekstā jau ieviests Pašatteikušos personu reģistrs, interneta lapu bloķēšana un citas lietas. Bet ierobežojumi jāturpina ar vecuma cenza palielināšanu, ar spēļu automātu skaita izmaiņām, samazinot zāļu skaitu un jāturpina stiprināt atbalsta pasākumu pieejamību no atkarības cietušajiem."
Kādēļ alternatīvs likums ir vajadzīgs?
Azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25–34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55–64 gadu vecuma grupā tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45–54 gadu vecuma grupā – 10%, 35–44 grupā – 12%, bet 25–34 gadu grupā – jau 18%. Mazāk spēlētāju ir jaunākajā – 15–24 gadus veco respondentu grupā – 12%. Tomēr vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā. Tā liecina Veselības ministrijas 2019. gadā publicētais "Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, videospēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem."
Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda: "Azartspēles ir jāierobežo, palielinot vecuma slieksni un samazinot fizisko izvietojumu, kur tās var organizēt. Turklāt ir jānodrošina noteikts spēļu automātu skaits zālēs, lai novērstu maza izmēra spēļu zāļu izvietojumu valsts teritorijā. Azartspēles aizliedzot pilnībā, cilvēki meklēs alternatīvas – tas bija novērojams Covid-19 pandēmijas lielāko viļņu laikā, kad cilvēki pārgāja uz to spēlēšanu internetā."
Ko likumprojekta grozījumi paredz?
1. Noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma.
Esošais regulējums paredz aizliegumu piedalīties azartspēlēs personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Likumprojekts paredz noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs no 21 gada vecuma. Šāds ierobežojums preventīvi pasargās 52 912 Latvijas jauniešu.
2. Paaugstināt minimāli pieļaujamo azartspēļu automātu skaitu vienā azartspēļu zālē no 20 uz 40 vienībām.
Viens no efektīvākajiem pasākumiem spēlēšanas ierobežošanai starptautiskajā pieredzē ir azartspēļu pieejamības mazināšana, piemēram, Lietuvā ir jābūt ne mazāk kā 20 spēļu automātiem azartspēļu zālē, Igaunijā ir jābūt ne mazāk kā 40 spēļu automātiem azartspēļu zālē.
Pastiprinot prasību noteikt lielāku automātu skaitu azartspēļu zālēs, tas veicinās mazo un bieži sastopamo azartspēļu zāļu slēgšanu valstī. Jo īpaši Rīgas apkaimēs, tālāk no centra, kur cita pēc citas ir redzamas mazas spēļu zāles. Šim slieksnim ir jābūt dubultotam uz vismaz 40 automātiem, tāpat kā Igaunijā un arī augstā nodokļa dēļ (5110 eiro par vienu automātu) daudzas mazās zāles būs spiestas pārtraukt darbību.
Frakcija "Konservatīvie" piedāvā noteikt 30 automātu slieksni, bet, mūsuprāt, ja vēlamies redzami, jūtami un stingri ierobežot azartspēļu pieejamību, slieksnis nevar būt mazāks par vismaz 40 automātiem vienā zālē, līdzīgi kā Igaunijā. Pašreiz Saeimā gan nav atbalsta noteikt automātu skaitu minimuma uz 40 automātiem, kas būtiski samazinātu spēļu zāļu skaitu valstī.
3. Paplašināt to vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles.
Paplašinās to vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles – azartspēles aizliegts organizēt ēkās vai būvēs, kur izvietotas pirmsskolas izglītības iestādes, pamata un vidējās izglītības iestādes, kā arī 250 metru attālumā no to ieejas. Aizliegts azartspēļu zāles atvērt arī publiskos spēļu un rekreācijas laukumos un 250 metru attālumā no to ieejas. Bieži novērojams, ka Rīgas apkaimēs un citviet Latvijā azartspēļu zāles ir daudzdzīvokļu mājās, šie grozījumi paredz arī aizliegt azartspēļu darbību dzīvojamās ēkās.
Mēs uzskatām, ka, nosakot vecuma ierobežojumus, dubultojot atļauto spēļu automātu skaitu vienā zālē, kā arī paplašinot vietu uzskaitījumu, kur aizliegts organizēt azartspēles, ir iespējams uzreiz un būtiski ierobežot azartspēļu izplatību Latvijā, un ilgtermiņā mazināt no azartspēlēm atkarīgo cilvēku skaitu, preventīvi arī pasargājot jauniešus.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
