Iesaki rakstu: 
Šobrīd, kad skaisti solījumi no pretendentiem uz varu Rīgā birst kā no pārpilnības raga, izvēles kritērijam, par kuru no solītājiem balsot, kam ticēt, būtu jābūt viņu reālajiem darbiem. Virsrakstā liktā tautas paruna raksturo partiju, kas labi un ticami sola, bet ar solītā izpildi līdz šim nav steigusies.
Paskatīsimies, kā ir veicies ar Rīgas mērogiem neliela projekta “Kundziņsalas dzīvojamā rajona nosusināšana” realizāciju!
Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās tika aizsākts vērienīgs Rīgas ostas attīstības projekts – konteineru termināļa izbūve Kundziņsalā. Daļa no esošās dzīvojamās apbūves tika nojaukta, un tāds liktenis tika paredzēts arī pārējai dzīvojamās apbūves daļai. Taču grandiozos plānus izjauca gan lielvalsts ekonomikas problēmas, gan vēlākie politiskie pagriezieni un Latvijas valstiskuma atjaunošana.
Ostas attīstības plāni kļuva piezemētāki, atjaunojot privātīpašuma tiesības, būtiski citādākas kļuva arī pārvaldes institūciju un privātpersonu juridiskās attiecības. Jau toreiz, vēl pagājušā gadsimta deviņdesmito (!) gadu sākumā, Rīgas pašvaldības deputāti lēma par nepieciešamību izbūvēt sūkņu staciju Kundziņsalas dzīvojamā rajona gruntsūdeņu līmeņa regulēšanai.
Internetā atrodamā informācija rāda, ka projekta realizācija no jauna aktualizēta 2016. gadā. Tam nepieciešamo finansējumu (82 tūkstoši eiro bez PVN), iekļaujot Rīgas brīvostas attīstības rīcības plānā (1). 2017. gada aprīlī LETA preses relīzē teikts: ”Projektu plānots realizēt līdz šī gada beigām.” (2), taču Kundziņsalā nekādas aktivitātes projekta realizācijā nav tikušas novērotas.
2019. gada pavasarī beidzot sākās rosība un iedzīvotājiem parādījās cerība, ka “gadsimtu” projekts beidzot tiks īstenots. Arī amatpersonas steidza ziņot par to, kā viss attīstīsies, būs gan meliorācija, gan jauns tilts, gan labiekārtotas atpūtas vietas un, galvenais, citēju: “Projekta izstrādes un realizācijas gaitā lielu atbalstu sniedz iedzīvotāju biedrība "Kundziņsala". Kundziņsalas dzīvojamā rajona nosusināšanas projekts ir kārtējais labas sadarbības piemērs starp Rīgas brīvostas pārvaldi un ostas apkaimes iedzīvotāju biedrībām. Stāsta biedrības "Kundziņsala" valdes loceklis Māris Jansons: "Tiklīdz uzlabojās komunikācija, parādījās arī konkrēta sadarbība. Izskatās, ka nosusināšanas projektu Rīgas brīvostas pārvalde veic ar pilnu atbildību un rezultāts būs labs. Nekas neliecina par to, ka darbi tiktu darīti tikai ķeksīša pēc." (3)
Neskatoties uz optimisma pilnajām runām un solījumiem, piepildījās teiciens: “Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr.” 2019. gada nogalē stāvoklis kļuva pat kritisks. Lieta tāda, ka, izbūvējot sūkņu staciju un jaunos cauruļvadus, tika aizbērta vienīgā vecā dabiskās noteces caurteka un ūdens novadīšana tika pārtraukta vispār! Iedzīvotāji cēla trauksmi, un acīmredzot arī amatpersonas apzinājās iespējamās katastrofas draudus un steidzīgi atjaunoja ūdens novadīšanu pa veco caurteku.
Kopš šīs bīstamās situācijas jau būs pagājis gandrīz gads, atkal saņemti amatpersonu kārtējie solījumi, bet projekta praktiskā realizācija nav izkustējusies ne par mata tiesu, par ko zīmīgi liecina nezālēs ieaugusī objekta būvtāfele (pielikumā foto)!
Kāda ir šī stāsta saistība ar Rīgas Domes ārkārtas vēlēšanām un tās “reitingu līderiem”?
Vistiešākā.
Kuras partijas vadītā ministrija realizē pārraudzību pār pašvaldību darbu? Tā ir - Attīstībai/Par!
Kuras partijas pārstāvji ir Rīgas pagaidu administrācijā un izpilddirektora amatā? - Attīstībai/Par!
Kuras partijas pārstāvis un deputātu kandidāts ir Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps? - Attīstībai/Par!
Lūk, šīs partijas priekšvēlēšanu solījumi par restartu, nesaimnieciskuma izbeigšanu, iedzīvotāju interešu prioritāti, ekonomikas sildīšanu u.t.t. u.t.j.p. un reālie darbi viena neliela projekta praktiskās realizācijas piemērā!
Manuprāt, šis neīstenoto solījumu stāsts ir arī brīdinājums tiem Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem, kas nolēmuši kandidēt Rīgas ārkārtas vēlēšanās. Neļaujiet savus vārdus un darbus izmantot partiju tukšsolīšanas ārprātā!
Avoti:
http://www.sus.lv/sites/default/files/media/faili/rigasbrivostasricibasplans20162018.pdf
http://www.infotop.lv/article/lv/rigas-brivosta-lidz-si-gada-beigam-plano-nosusinat-kundzinsalu
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
