Iesaki rakstu: 
Šobrīd, kad skaisti solījumi no pretendentiem uz varu Rīgā birst kā no pārpilnības raga, izvēles kritērijam, par kuru no solītājiem balsot, kam ticēt, būtu jābūt viņu reālajiem darbiem. Virsrakstā liktā tautas paruna raksturo partiju, kas labi un ticami sola, bet ar solītā izpildi līdz šim nav steigusies.
Paskatīsimies, kā ir veicies ar Rīgas mērogiem neliela projekta “Kundziņsalas dzīvojamā rajona nosusināšana” realizāciju!
Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās tika aizsākts vērienīgs Rīgas ostas attīstības projekts – konteineru termināļa izbūve Kundziņsalā. Daļa no esošās dzīvojamās apbūves tika nojaukta, un tāds liktenis tika paredzēts arī pārējai dzīvojamās apbūves daļai. Taču grandiozos plānus izjauca gan lielvalsts ekonomikas problēmas, gan vēlākie politiskie pagriezieni un Latvijas valstiskuma atjaunošana.
Ostas attīstības plāni kļuva piezemētāki, atjaunojot privātīpašuma tiesības, būtiski citādākas kļuva arī pārvaldes institūciju un privātpersonu juridiskās attiecības. Jau toreiz, vēl pagājušā gadsimta deviņdesmito (!) gadu sākumā, Rīgas pašvaldības deputāti lēma par nepieciešamību izbūvēt sūkņu staciju Kundziņsalas dzīvojamā rajona gruntsūdeņu līmeņa regulēšanai.
Internetā atrodamā informācija rāda, ka projekta realizācija no jauna aktualizēta 2016. gadā. Tam nepieciešamo finansējumu (82 tūkstoši eiro bez PVN), iekļaujot Rīgas brīvostas attīstības rīcības plānā (1). 2017. gada aprīlī LETA preses relīzē teikts: ”Projektu plānots realizēt līdz šī gada beigām.” (2), taču Kundziņsalā nekādas aktivitātes projekta realizācijā nav tikušas novērotas.
2019. gada pavasarī beidzot sākās rosība un iedzīvotājiem parādījās cerība, ka “gadsimtu” projekts beidzot tiks īstenots. Arī amatpersonas steidza ziņot par to, kā viss attīstīsies, būs gan meliorācija, gan jauns tilts, gan labiekārtotas atpūtas vietas un, galvenais, citēju: “Projekta izstrādes un realizācijas gaitā lielu atbalstu sniedz iedzīvotāju biedrība "Kundziņsala". Kundziņsalas dzīvojamā rajona nosusināšanas projekts ir kārtējais labas sadarbības piemērs starp Rīgas brīvostas pārvaldi un ostas apkaimes iedzīvotāju biedrībām. Stāsta biedrības "Kundziņsala" valdes loceklis Māris Jansons: "Tiklīdz uzlabojās komunikācija, parādījās arī konkrēta sadarbība. Izskatās, ka nosusināšanas projektu Rīgas brīvostas pārvalde veic ar pilnu atbildību un rezultāts būs labs. Nekas neliecina par to, ka darbi tiktu darīti tikai ķeksīša pēc." (3)
Neskatoties uz optimisma pilnajām runām un solījumiem, piepildījās teiciens: “Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr.” 2019. gada nogalē stāvoklis kļuva pat kritisks. Lieta tāda, ka, izbūvējot sūkņu staciju un jaunos cauruļvadus, tika aizbērta vienīgā vecā dabiskās noteces caurteka un ūdens novadīšana tika pārtraukta vispār! Iedzīvotāji cēla trauksmi, un acīmredzot arī amatpersonas apzinājās iespējamās katastrofas draudus un steidzīgi atjaunoja ūdens novadīšanu pa veco caurteku.
Kopš šīs bīstamās situācijas jau būs pagājis gandrīz gads, atkal saņemti amatpersonu kārtējie solījumi, bet projekta praktiskā realizācija nav izkustējusies ne par mata tiesu, par ko zīmīgi liecina nezālēs ieaugusī objekta būvtāfele (pielikumā foto)!
Kāda ir šī stāsta saistība ar Rīgas Domes ārkārtas vēlēšanām un tās “reitingu līderiem”?
Vistiešākā.
Kuras partijas vadītā ministrija realizē pārraudzību pār pašvaldību darbu? Tā ir - Attīstībai/Par!
Kuras partijas pārstāvji ir Rīgas pagaidu administrācijā un izpilddirektora amatā? - Attīstībai/Par!
Kuras partijas pārstāvis un deputātu kandidāts ir Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps? - Attīstībai/Par!
Lūk, šīs partijas priekšvēlēšanu solījumi par restartu, nesaimnieciskuma izbeigšanu, iedzīvotāju interešu prioritāti, ekonomikas sildīšanu u.t.t. u.t.j.p. un reālie darbi viena neliela projekta praktiskās realizācijas piemērā!
Manuprāt, šis neīstenoto solījumu stāsts ir arī brīdinājums tiem Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem, kas nolēmuši kandidēt Rīgas ārkārtas vēlēšanās. Neļaujiet savus vārdus un darbus izmantot partiju tukšsolīšanas ārprātā!
Avoti:
http://www.sus.lv/sites/default/files/media/faili/rigasbrivostasricibasplans20162018.pdf
http://www.infotop.lv/article/lv/rigas-brivosta-lidz-si-gada-beigam-plano-nosusinat-kundzinsalu
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
