Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Attīstībai/Par” sākusi portālā „Delfi” apmaksāt arī aģitāciju par Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa nepieciešamību – ir publicēts apmaksāts uz šo partiju apvienību pārbēgušā Vjačeslava Dombrovska raksts. Publicējam to pilnībā.

Šodien akūti trūkst skaidrības par centrālajiem jautājumiem gāzes piegāžu jomā. Vai visiem, tai skaitā industriālajiem patērētājiem, šoziem tiks nodrošinātas dabasgāzes piegādes? Cik maksās gāze? Tieši šādā kontekstā skatāms jautājums: vai mums ir nepieciešams savs LNG terminālis?

Sāksim ar jautājumiem, par kuriem šodien skaidrība ir. Pirmkārt, Krievijas „caurules” gāzes posms acīmredzami ir beidzies, visticamāk uz daudziem gadiem. Latvijas enerģētikā iestājas sašķidrinātās (LNG) gāzes laikmets.

Otrkārt, 2014. gadā veidotie enerģētiskās drošības risinājumi pilnībā neatbilst šodienas prasībām. Lai gan dažādos tempos, bet no Krievijas gāzes atsakās gandrīz visa Eiropa, ne tikai Baltijas valstis. Līdz ar to ar Klaipēdas un Svinoujsces LNG termināļiem vien visticamāk nepietiks.

Treškārt, nav vērts gaidīt Eiropas Komisijas atbalstīto un līdzfinansēto "reģionālo risinājumu" LNG pieejamības problēmai. EK jau ir skaidri izteikusies par savu redzējumu, un tajā ir tikai Paldisku un Gdaņskas termināļi[1]. Vismaz Paldisku projekts jau tiek īstenots bez ES finansējuma.

Kādi ir galvenie rīcības varianti? Tie ir divi. Vai nu mēs steidzami uzsākam Skultes LNG termināļa projekta realizāciju, vai arī nedarām neko. Otrais variants ir visai nopietni apspriežams, jo tad varam paļauties uz savu kaimiņu rīcības augļiem. Ar to arī sākšu.

Paldisku variants

Vai esošie LNG termināļi spēj apmierināt mūsu vajadzības? Ik gadu Latvijas mājsaimniecības un uzņēmumi patērē aptuveni 12TWh (teravatstundu) dabas gāzes. Igaunijai nepieciešami aptuveni 5 TWh gāzes gadā, Lietuvai – 24. Tātad kopā Baltijas valstīm nepieciešams aptuveni 41 TWh gadā. Teorētiski Klaipēdas LNG terminālis ar tā maksimālu gada kapacitāti aptuveni 39 TWh varētu apmierināt trīs valstu pieprasījumu. Bet situācijā, kad uz tā jaudām pretendē arī Polija un, iespējams, Somija, ar Klaipēdas termināli vien vairs nepietiek.

Pēc 24.02. Igaunijas un Somijas valdības nekavējoties uzsākušas kopīga Inkoo/Paldisku LNG termināļa projekta realizāciju. Tāpat kā Klaipēda somi ar igauņiem veido tā saucamo FSRU (floating storage regasification unit) LNG termināļa modeli. Šim modelim ir divas galvenās sastāvdaļas: (i) milzīgs kuģis, kurš spēj ne tikai transportēt, bet arī glabāt un regasificēt sašķidrinātu gāzi; un (ii) piestātnes ar cauruļu infrastruktūru. Šādi kuģi ir ļoti dārgi. Jauna FSRU kuģa uzbūve izmaksā aptuveni 300 miljonu USD un prasa apmēram 30 mēnešus[2]. Visā pasaulē šodien ir aptuveni 48 FSRU kuģi[3].

Somi un igauņi šodien jau ir pieņēmuši visus galvenos lēmumus. Kopīgam Inkoo/Paldisku LNG terminālim būt. Somijas un Igaunijas gāzes sistēmu operatori jau ir noslēguši līgumu par FSRU kuģa "Exemplar" īri uz desmit gadiem. Piestātņu būvniecība sākusies, un to plānots pabeigt šā gada novembrī. FSRU "Exemplar" gada kapacitāte ir 40 TWh. Somijas ikgadējais gāzes patēriņš ir ap 25 TWh. Arī pieskaitot klāt Igaunijas 5TWh, ir secināms, ka "Exemplar" var apmierināt arī Latvijas vajadzības. Saliksim visu kopā. Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas gada summārās gāzes vajadzības ir aptuveni 66 TWh. Klaipedas un Inkoo/Paldisku termināļu summāra gada kapacitāte ir 79 TWh.

Citiem vārdiem, faktiski jau esošais kapacitātes piedāvājums reģionā vairāk nekā apmierina gāzes patēriņu. Tā tas arī notiek ar stratēģiskās kapacitātes investīcijām – uzvar tie, kas ir spējīgi pirmie pieņemt saistošus lēmumus un nostādīt konkurentus faktu priekšā. Gliemežiem te vietas nav. Varbūt te jau varētu pielikt punktu un ieteikt gaidīt komerciālus piedāvājumus (kuri noteikti sekos) no Klaipēdas un Inkoo/Paldiskiem. Un tomēr paliek viena svarīga nianse —cena.

Tomēr Skulte?

Skaidrs, ka LNG termināļu infrastruktūras izmaksas tiks ietvertas gāzes tarifā gala patērētājiem. Cik lielas tās būs?

Sāksim ar 2014. gadā konstruēto Klaipēdas termināli. Izmaksas gan ir bijušas ļoti iespaidīgas. FSRU "Independence" kuģa līzings desmit gadu laikā izmaksāja 579 milj. EUR. Piestātņu būvniecība vēl papildus 101 milj. EUR[4].

Somijas un Igaunijas projekta izmaksas ir zemākas. No vienas puses, FSRU kuģu skaits pasaulē kopš 2014. gada ir vairāk nekā divkāršojies. No otras puses, Eiropai steidzami investējot savā LNG kapacitātē, pieprasījums ir diezgan augsts. Tiek aplēsts, ka FSRU "Exemplar" desmit gadu līzings Inkoo/Paldiskiem izmaksās ap 462-500 milj. EUR[5]. Piestātņu būvniecība Igaunijā maksās vēl papildus 40 milj. EUR[6] Skaidrs, ka visas projekta izmaksas tiks ietvertas gala tarifā patērētājiem – tai skaitā arī Latvijas patērētājiem.

Ja Skultes LNG terminālis būtu vēl viens uz FSRU balstīts terminālis, tas šodien būtu pilnīgi lieks – tīra līdzekļu izšķērdība. Ar Klaipēdu un Paldiskiem pilnībā pietiktu. Bet Skultes LNG modelis ir kaut kas cits.

Skultes terminālis ir pilnībā stacionārs LNG terminālis, kurš sevī neietver FSRU kuģi. Parasti šādi termināļi ir vismaz tikpat dārgi (vai pat ievērojami dārgāki) un sarežģītāki. Tomēr Skultei ir viena svarīga un pat unikāla priekšrocība — tā atrodas tuvu Inčukalna gāzes krātuvei un tāpēc neprasa sašķidrinātās gāzes uzglabāšanas infrastruktūras izveidi. Tas ievērojami (vairākas reizes!) samazina Skultes LNG termināļa izmaksas. Kopējās Skultes projekta investīcijas (ieskaitot cauruļvadu līdz Inčukalnam) varētu būt ap 120 milj. EUR[7]

Brīvajā tirgū ievērojami lētāks LNG terminālis izkonkurēs citus, dārgākus termināļus – īpaši, ja konkurenti balstās uz FSRU modeli, kas ik pēc desmit gadiem sevī ietver lēmumu par līzinga pāratjaunošanu, un vispār kuģis ir elementāri pārdodams vai izīrējams citiem tirgiem.

Ņemot vērā augšminēto, Latvijas valdībai maksimāli ātri jāpieņem lēmums ne tikai "konceptuāli", bet reāli uzsākt Skultes LNG projekta realizāciju.


[1]https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:52022DC0230&from=EN

[2] https://www.exxonmobillng.com/-/media/project/wep/exxonmobil-lng/lng-us/pdf/110-fsru.pdf

[3] https://www.statista.com/statistics/1112630/global-fsru-fleet/

[4] https://enerpojournal.com/2014/11/30/estonias-first-lng-terminal-what-can-the-country-learn-from-lithuanias-experience-with-lng-at-klaipeda/

http://www.baltic-course.com/eng/energy/?doc=106846

[5] https://jpt.spe.org/finland-charters-fsru-from-lng-firm-excelerate-energy

https://news.err.ee/1608589321/negotiations-for-lng-mooring-quay-between-alexela-and-elering-fail

[6]https://enerpojournal.com/2014/11/30/estonias-first-lng-terminal-what-can-the-country-learn-from-lithuanias-experience-with-lng-at-klaipeda/

http://www.baltic-course.com/eng/energy/?doc=106846

[7] https://www.skultelng.lv/lv/regionalais_lng_terminalis/

Novērtē šo rakstu:

10
26

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...