„Attīstībai/Par” sāk „Delfos” apmaksāt arī aģitāciju par Skultes termināli – publicēts apmaksāts Vjačeslava Dombrovska raksts
PIETIEK30.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Attīstībai/Par” sākusi portālā „Delfi” apmaksāt arī aģitāciju par Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa nepieciešamību – ir publicēts apmaksāts uz šo partiju apvienību pārbēgušā Vjačeslava Dombrovska raksts. Publicējam to pilnībā.
Šodien akūti trūkst skaidrības par centrālajiem jautājumiem gāzes piegāžu jomā. Vai visiem, tai skaitā industriālajiem patērētājiem, šoziem tiks nodrošinātas dabasgāzes piegādes? Cik maksās gāze? Tieši šādā kontekstā skatāms jautājums: vai mums ir nepieciešams savs LNG terminālis?
Sāksim ar jautājumiem, par kuriem šodien skaidrība ir. Pirmkārt, Krievijas „caurules” gāzes posms acīmredzami ir beidzies, visticamāk uz daudziem gadiem. Latvijas enerģētikā iestājas sašķidrinātās (LNG) gāzes laikmets.
Otrkārt, 2014. gadā veidotie enerģētiskās drošības risinājumi pilnībā neatbilst šodienas prasībām. Lai gan dažādos tempos, bet no Krievijas gāzes atsakās gandrīz visa Eiropa, ne tikai Baltijas valstis. Līdz ar to ar Klaipēdas un Svinoujsces LNG termināļiem vien visticamāk nepietiks.
Treškārt, nav vērts gaidīt Eiropas Komisijas atbalstīto un līdzfinansēto "reģionālo risinājumu" LNG pieejamības problēmai. EK jau ir skaidri izteikusies par savu redzējumu, un tajā ir tikai Paldisku un Gdaņskas termināļi[1]. Vismaz Paldisku projekts jau tiek īstenots bez ES finansējuma.
Kādi ir galvenie rīcības varianti? Tie ir divi. Vai nu mēs steidzami uzsākam Skultes LNG termināļa projekta realizāciju, vai arī nedarām neko. Otrais variants ir visai nopietni apspriežams, jo tad varam paļauties uz savu kaimiņu rīcības augļiem. Ar to arī sākšu.
Paldisku variants
Vai esošie LNG termināļi spēj apmierināt mūsu vajadzības? Ik gadu Latvijas mājsaimniecības un uzņēmumi patērē aptuveni 12TWh (teravatstundu) dabas gāzes. Igaunijai nepieciešami aptuveni 5 TWh gāzes gadā, Lietuvai – 24. Tātad kopā Baltijas valstīm nepieciešams aptuveni 41 TWh gadā. Teorētiski Klaipēdas LNG terminālis ar tā maksimālu gada kapacitāti aptuveni 39 TWh varētu apmierināt trīs valstu pieprasījumu. Bet situācijā, kad uz tā jaudām pretendē arī Polija un, iespējams, Somija, ar Klaipēdas termināli vien vairs nepietiek.
Pēc 24.02. Igaunijas un Somijas valdības nekavējoties uzsākušas kopīga Inkoo/Paldisku LNG termināļa projekta realizāciju. Tāpat kā Klaipēda somi ar igauņiem veido tā saucamo FSRU (floating storage regasification unit) LNG termināļa modeli. Šim modelim ir divas galvenās sastāvdaļas: (i) milzīgs kuģis, kurš spēj ne tikai transportēt, bet arī glabāt un regasificēt sašķidrinātu gāzi; un (ii) piestātnes ar cauruļu infrastruktūru. Šādi kuģi ir ļoti dārgi. Jauna FSRU kuģa uzbūve izmaksā aptuveni 300 miljonu USD un prasa apmēram 30 mēnešus[2]. Visā pasaulē šodien ir aptuveni 48 FSRU kuģi[3].
Somi un igauņi šodien jau ir pieņēmuši visus galvenos lēmumus. Kopīgam Inkoo/Paldisku LNG terminālim būt. Somijas un Igaunijas gāzes sistēmu operatori jau ir noslēguši līgumu par FSRU kuģa "Exemplar" īri uz desmit gadiem. Piestātņu būvniecība sākusies, un to plānots pabeigt šā gada novembrī. FSRU "Exemplar" gada kapacitāte ir 40 TWh. Somijas ikgadējais gāzes patēriņš ir ap 25 TWh. Arī pieskaitot klāt Igaunijas 5TWh, ir secināms, ka "Exemplar" var apmierināt arī Latvijas vajadzības. Saliksim visu kopā. Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas gada summārās gāzes vajadzības ir aptuveni 66 TWh. Klaipedas un Inkoo/Paldisku termināļu summāra gada kapacitāte ir 79 TWh.
Citiem vārdiem, faktiski jau esošais kapacitātes piedāvājums reģionā vairāk nekā apmierina gāzes patēriņu. Tā tas arī notiek ar stratēģiskās kapacitātes investīcijām – uzvar tie, kas ir spējīgi pirmie pieņemt saistošus lēmumus un nostādīt konkurentus faktu priekšā. Gliemežiem te vietas nav. Varbūt te jau varētu pielikt punktu un ieteikt gaidīt komerciālus piedāvājumus (kuri noteikti sekos) no Klaipēdas un Inkoo/Paldiskiem. Un tomēr paliek viena svarīga nianse —cena.
Tomēr Skulte?
Skaidrs, ka LNG termināļu infrastruktūras izmaksas tiks ietvertas gāzes tarifā gala patērētājiem. Cik lielas tās būs?
Sāksim ar 2014. gadā konstruēto Klaipēdas termināli. Izmaksas gan ir bijušas ļoti iespaidīgas. FSRU "Independence" kuģa līzings desmit gadu laikā izmaksāja 579 milj. EUR. Piestātņu būvniecība vēl papildus 101 milj. EUR[4].
Somijas un Igaunijas projekta izmaksas ir zemākas. No vienas puses, FSRU kuģu skaits pasaulē kopš 2014. gada ir vairāk nekā divkāršojies. No otras puses, Eiropai steidzami investējot savā LNG kapacitātē, pieprasījums ir diezgan augsts. Tiek aplēsts, ka FSRU "Exemplar" desmit gadu līzings Inkoo/Paldiskiem izmaksās ap 462-500 milj. EUR[5]. Piestātņu būvniecība Igaunijā maksās vēl papildus 40 milj. EUR[6] Skaidrs, ka visas projekta izmaksas tiks ietvertas gala tarifā patērētājiem – tai skaitā arī Latvijas patērētājiem.
Ja Skultes LNG terminālis būtu vēl viens uz FSRU balstīts terminālis, tas šodien būtu pilnīgi lieks – tīra līdzekļu izšķērdība. Ar Klaipēdu un Paldiskiem pilnībā pietiktu. Bet Skultes LNG modelis ir kaut kas cits.
Skultes terminālis ir pilnībā stacionārs LNG terminālis, kurš sevī neietver FSRU kuģi. Parasti šādi termināļi ir vismaz tikpat dārgi (vai pat ievērojami dārgāki) un sarežģītāki. Tomēr Skultei ir viena svarīga un pat unikāla priekšrocība — tā atrodas tuvu Inčukalna gāzes krātuvei un tāpēc neprasa sašķidrinātās gāzes uzglabāšanas infrastruktūras izveidi. Tas ievērojami (vairākas reizes!) samazina Skultes LNG termināļa izmaksas. Kopējās Skultes projekta investīcijas (ieskaitot cauruļvadu līdz Inčukalnam) varētu būt ap 120 milj. EUR[7]
Brīvajā tirgū ievērojami lētāks LNG terminālis izkonkurēs citus, dārgākus termināļus – īpaši, ja konkurenti balstās uz FSRU modeli, kas ik pēc desmit gadiem sevī ietver lēmumu par līzinga pāratjaunošanu, un vispār kuģis ir elementāri pārdodams vai izīrējams citiem tirgiem.
Ņemot vērā augšminēto, Latvijas valdībai maksimāli ātri jāpieņem lēmums ne tikai "konceptuāli", bet reāli uzsākt Skultes LNG projekta realizāciju.
[1]https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:52022DC0230&from=EN
[2] https://www.exxonmobillng.com/-/media/project/wep/exxonmobil-lng/lng-us/pdf/110-fsru.pdf
[3] https://www.statista.com/statistics/1112630/global-fsru-fleet/
[4] https://enerpojournal.com/2014/11/30/estonias-first-lng-terminal-what-can-the-country-learn-from-lithuanias-experience-with-lng-at-klaipeda/
http://www.baltic-course.com/eng/energy/?doc=106846
[5] https://jpt.spe.org/finland-charters-fsru-from-lng-firm-excelerate-energy
https://news.err.ee/1608589321/negotiations-for-lng-mooring-quay-between-alexela-and-elering-fail
[6]https://enerpojournal.com/2014/11/30/estonias-first-lng-terminal-what-can-the-country-learn-from-lithuanias-experience-with-lng-at-klaipeda/
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
