Atvadu vārdi manam dārgam draugam Imantam Freibergam
Sols Normans Bukingolts, VDK ziņotājs06.01.2026.
Komentāri (66)
Iesaki rakstu: 
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Viņš nesa Latviju savā sirdī jau ilgi pirms pasaule iemācījās izrunāt tās vārdu. Ar intelektu, godprātību un klusu diplomātiju viņš palīdzēja Latvijai ieņemt vietu starptautiskajā telpā ne ar spēku, bet ar cieņu. Ne ar troksni, bet ar uzticamību.
Viņš saprata, ka valsts spēks balstās ne tikai uz robežām, bet uz vērtībām. Tāpēc viņš ar patiesu cieņu izprata Kristīgās vērtības ne kā simbolus, bet kā ikdienā dzīvotus līdzcietības, pazemības un miera principus. Tāpēc viņš bija dziļi cienīts un uzticams Ebreju kopienas draugs, stāvēdams par atmiņu, cieņu un dialogu.
Imants bija miera cilvēks visdziļākajā nozīmē. Cilvēks, kurš ticēja, ka sapratne ir spēcīgāka par šķelšanos, ka zināšanas ir spēcīgākas par bailēm un ka tehnoloģijas un zinātne, kad vadītas ar cilvēcīgumu, var kalpot nākotnei, nevis to dominēt.
Viņa izcilais prāts informācijas tehnoloģiju jomā bija līdzsvarots ar ko vēl retāku: Gudrību. Viņš zināja, ka progress bez ētikas ir tukšs, un līderība bez humanitātes ir bezjēdzīga.
Savai ģimenei viņš nebija publiska persona, bet gan vīrs, kurš katrā vētrā stāvēja kā stingrs plecs, tēvs, kurš ievirzīja bez spiediena, vectēvs, kura klātbūtne bija laipnības un noturības mācība.
Savai sievai Vairai, sievietei, kura kļūs par izcilāko prezidenti Latvijas vēsturē, viņš nebija ne aiz muguras, ne priekšā, bet līdzās. Dzīves, atbildības un mīlestības partneris. Pierādījums tam, ka patiesa līderība tiek stiprināta, nevis apdraudēta, ar vienlīdzību.
Imants Freibergs bija dzīves līderis ne tāpēc, ka meklēja varu, bet tāpēc, ka cilvēki viņam uzticējās. Tāpēc, ka viņš klausījās. Tāpēc, ka spēja būt nelokāms, kad tas bija nepieciešams, un maigs, kad tas bija vissvarīgāk.
Viņš parādīja mums, kā mīlēt savu valsti ne ar saukļiem, bet ar uzticību, godīgumu un kalpošanu. Ne aplausu dēļ, bet nākotnes vārdā.
Pāri visam viņš bija īsts cilvēks. Un tas ir viņa lielākais mantojums.
Viņa dzīve mums atgādina, ka diženums ne vienmēr stāv tribīnē. Dažkārt tas stāv klusi līdzās atbalstot, ievirzot un ticot.
Dārgais Imants, dārgais draugs! Tu paliksi atmiņā ne tikai par to, ko paveici, bet par to, kā ar savu klātbūtni tu liki cilvēkiem justies stiprākiem, drošākiem un cerīgākiem.
Latvija ir labāka, jo tu dzīvoji. Un mēs esam labāki, jo tevi pazinām.
* Rakstā saglabāta autora izpratne par latviešu valodu un tās pareizrakstību.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
