Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru simbolizēja komunistiskā un fašistiskā iekārta. Molotova – Ribentropa pakta aktualizēšana nozīmēja būtiskas izmaiņas sabiedriskās domas uzskatos. Komunisms vairs nebija fašisma ienaidnieks, bet tā sabiedrotais. Tik radikālai uzskatu maiņai vajadzēja stingrus pamatus, ko nodrošināja atvērtās sabiedrības idejiskās nostādnes.

Komunisma un fašisma vienādošana izraisīja sašutuma vētru cilvēkos, kuri visu savu mūžu abus režīmus bija uzskatījuši par savstarpēji ideoloģiski naidīgiem. Lai izvairītos no asām diskusijām, kuras varētu beigties ar vardarbību, ļoti simpātisks šķita ieteikums visas zināšanas pasludināt par meliem. Cilvēce savā attīstības gaitā bija radījusi tik daudz zināšanu, ka tās vairs nevarēja atšķirt no meliem. Zināšanas un meli kļuva līdzvērtīgi. Tie, kuri zināšanās meklēja patiesību, īstenībā aicināja uz vardarbību, līdz ar to patiesības vārds kļuva par sinonīmu vardarbībai.

Brīvs cilvēks vienmēr ir tas, kuram ir vismaz divas izvēles iespējas. Patiesība atstāj tikai vienu iespēju, tāpēc tā ir arī brīvības ienaidniece. Brīvam cilvēkam svarīgāka ir prasme izdarīt pareizo izvēli un vienmēr nostāties stiprākā pusē, - būt uzvarētājam, nevis zaudētājam. Šī prasme nosaka brīvības kvalitāti, - uz zināšanām un patiesības meklēšanu vērstam cilvēkam ir grūtāk dzīvot brīvu cilvēku sabiedrībā.

Toreiz šķita tik kārdinoši nostāties stiprākā pusē un līdz mielēm izbaudīt vājākā iznīcināšanu. Ļauties nevaldāmai un galvu reibinošai dejai virs nesagraujamās impērijas drupām, savus pretiniekus uzskatot par vardarbīgiem meļiem.

Ar laiku noplok pat visspēcīgākās emocijas, un atjaunojas ikdienas rutīna, kad lielāka uzmanība tiek pievērsta tiešajai apkārtnei, nevis tālajiem politiskajiem notikumiem.

Atvērtās sabiedrības principu pielietošana praksē ieguva spilgti nacionālu nokrāsu, par ko droši vien pārsteigti būtu paši teorijas radītāji. Lēmēja pieņēmējs kļuva neatkarīgs, un tas nozīmēja, ka viņam vajadzēja nodrošināt vismaz divas iespējas, no kurām varēja izvēlēties vienu pareizo. Likums vairs nevarēja būt patiess, ja tajā nepastāvēja izvēles iespēja.

Iedziļināšanās likumu džungļos parastam cilvēkam prasa lielu piepūli. Šis process ir viegls un interesants tikai tiem cilvēkiem, kuriem patīk matemātisku uzdevumu risināšana, kā arī reti sastopamas informācijas meklēšana. Tāpēc visu vienkāršošu un kā piemēru izmantošu visiem labi zināmo Katalonijas apgabala atdalīšanās problēmu. No vienas puses ir tautas pašnoteikšanās tiesības, bet no otras – valsts nedalāmības princips. Jebkura lēmuma pieņemšana būtu likumīga, tāpēc izšķirošo nozīmi iegūst tiesneša prasme pieņemt pareizo izvēli. Tiesnesim jāizšķiras, kura vara viņu varēs aizsargāt labāk, pretējā gadījumā pastāv risks pašam nonākt uz apsūdzēto sola.

Mūsdienu sabiedrībā ir daudz cilvēku, kuri joprojām uzskata, ka likumam var būt tikai viens risinājums. Pārliecināti par to, ka tiesai ir jāatzīst tautas pašnoteikšanās tiesības, viņi meklē juridisku palīdzību, lai sagatavotu pieteikumu tiesai. Tiesas lēmums viņiem ir diezgan negaidīts, jo tajā tiek paskaidrots par valsts nedalāmības principu. Pirmajā mirklī zaudētājiem šķiet, ka lieta nav izskatīta pēc būtības, kaut gan tā ir vienas un tās pašas problēmas divas dažādās puses. Tiesnesis arī ir cilvēks, un kamēr viņu aizsargās vara, nevis prasītājs, tikmēr viņa spriedums būs labvēlīgs varai. Pirms tiesvedības uzsākšanas neapmierinātajiem vajadzētu labi padomāt par to, vai viņi būtu gatavi apmaksāt vilšanās sajūtu, ko sniegs saskarsme ar tiesu.

Neatlaidīgie var nepadoties un lūgt padomu, kā visveiklāk izkļūt cauri Latvijas tiesu sistēmai, lai pēc iespējas ātrāk nokļūtu līdz Eiropai. Jāatgādina, ka katrs nelabvēlīgais spriedums Latvijas valstī tiek analizēts, tāpēc cerības saņemt sev labvēlīgu spriedumu mūsdienās ir daudz mazākas salīdzinājumā ar deviņdesmitajiem gadiem.

Augstāk rakstītais nenozīmē, ka vajadzētu ļauties pesimismam un bezcerībā padoties. Ja kāds vēlas tiesāties, tad nevajadzētu tiesu sistēmai dot brīvprātīgus ziedojumus, bet gan izvēlēties sev piemērotu veidu attiecīgās tiesvedības uzsākšanai. Rajonu un apgabalu administratīvās tiesas matemātisko kļūdu uzskata par zināšanām, no kuras izriet iespēja pieņemt divus atšķirīgus lēmumus, bet Eiropas tiesa matemātisko kļūdu uzskata par faktu, kad ir iespējams tikai viens risinājums. Augstākā tiesa bieži vien darbojas kā filtrs un pieņem Eiropas tiesas cienīgus lēmumus, kas ir obligāti piemērojami visā Latvijas teritorijā.

Kā piemēru var minēt 2015. gada 16. marta Augstākās tiesas spriedumu par aprēķināšanas kārtību arodslimībām un nelaimes gadījumiem darbā. Atlīdzībā nav jāierēķina tie mēneši, kuros atlīdzības saņēmējam ir bijusi slimības lapa, taču Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) joprojām atsakās pildīt šo spriedumu. Arodslimniekiem ir iespēja iesniegt pieteikumu VSAA un pēc tam, saņemot atteikumu, doties uz tiesu. Tiesa VSAA uzliks par pienākumu pārrēķināt atlīdzību. Tīra un bez liekām emocijām uzvarēta tiesa tiem, kam pietiks drosme cīnīties par savām tiesībām.

Teorētiski valstī darbojas princips – viens likums, viena taisnība visiem. Ja ticat šim principam, tad ir liela iespēja kļūt par tiesas sistēmas sponsoru. Princips attiecās uz to laikmetu, kad izglītības sistēmā bija zināšanas, finanšu sistēmā nauda un tiesas sistēmā taisnība.

Pieņemot citu principu - divi likumi, divas taisnības visiem, nokļūsim realitātē un varēsim labāk izprast apkārtni. Padoms tiem, kuri vēlas tiesāties, – meklējiet sev atbilstošus Augstākās tiesas spriedumus un atkarībā no tiem rīkojieties.

Novērtē šo rakstu:

20
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...