Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru simbolizēja komunistiskā un fašistiskā iekārta. Molotova – Ribentropa pakta aktualizēšana nozīmēja būtiskas izmaiņas sabiedriskās domas uzskatos. Komunisms vairs nebija fašisma ienaidnieks, bet tā sabiedrotais. Tik radikālai uzskatu maiņai vajadzēja stingrus pamatus, ko nodrošināja atvērtās sabiedrības idejiskās nostādnes.

Komunisma un fašisma vienādošana izraisīja sašutuma vētru cilvēkos, kuri visu savu mūžu abus režīmus bija uzskatījuši par savstarpēji ideoloģiski naidīgiem. Lai izvairītos no asām diskusijām, kuras varētu beigties ar vardarbību, ļoti simpātisks šķita ieteikums visas zināšanas pasludināt par meliem. Cilvēce savā attīstības gaitā bija radījusi tik daudz zināšanu, ka tās vairs nevarēja atšķirt no meliem. Zināšanas un meli kļuva līdzvērtīgi. Tie, kuri zināšanās meklēja patiesību, īstenībā aicināja uz vardarbību, līdz ar to patiesības vārds kļuva par sinonīmu vardarbībai.

Brīvs cilvēks vienmēr ir tas, kuram ir vismaz divas izvēles iespējas. Patiesība atstāj tikai vienu iespēju, tāpēc tā ir arī brīvības ienaidniece. Brīvam cilvēkam svarīgāka ir prasme izdarīt pareizo izvēli un vienmēr nostāties stiprākā pusē, - būt uzvarētājam, nevis zaudētājam. Šī prasme nosaka brīvības kvalitāti, - uz zināšanām un patiesības meklēšanu vērstam cilvēkam ir grūtāk dzīvot brīvu cilvēku sabiedrībā.

Toreiz šķita tik kārdinoši nostāties stiprākā pusē un līdz mielēm izbaudīt vājākā iznīcināšanu. Ļauties nevaldāmai un galvu reibinošai dejai virs nesagraujamās impērijas drupām, savus pretiniekus uzskatot par vardarbīgiem meļiem.

Ar laiku noplok pat visspēcīgākās emocijas, un atjaunojas ikdienas rutīna, kad lielāka uzmanība tiek pievērsta tiešajai apkārtnei, nevis tālajiem politiskajiem notikumiem.

Atvērtās sabiedrības principu pielietošana praksē ieguva spilgti nacionālu nokrāsu, par ko droši vien pārsteigti būtu paši teorijas radītāji. Lēmēja pieņēmējs kļuva neatkarīgs, un tas nozīmēja, ka viņam vajadzēja nodrošināt vismaz divas iespējas, no kurām varēja izvēlēties vienu pareizo. Likums vairs nevarēja būt patiess, ja tajā nepastāvēja izvēles iespēja.

Iedziļināšanās likumu džungļos parastam cilvēkam prasa lielu piepūli. Šis process ir viegls un interesants tikai tiem cilvēkiem, kuriem patīk matemātisku uzdevumu risināšana, kā arī reti sastopamas informācijas meklēšana. Tāpēc visu vienkāršošu un kā piemēru izmantošu visiem labi zināmo Katalonijas apgabala atdalīšanās problēmu. No vienas puses ir tautas pašnoteikšanās tiesības, bet no otras – valsts nedalāmības princips. Jebkura lēmuma pieņemšana būtu likumīga, tāpēc izšķirošo nozīmi iegūst tiesneša prasme pieņemt pareizo izvēli. Tiesnesim jāizšķiras, kura vara viņu varēs aizsargāt labāk, pretējā gadījumā pastāv risks pašam nonākt uz apsūdzēto sola.

Mūsdienu sabiedrībā ir daudz cilvēku, kuri joprojām uzskata, ka likumam var būt tikai viens risinājums. Pārliecināti par to, ka tiesai ir jāatzīst tautas pašnoteikšanās tiesības, viņi meklē juridisku palīdzību, lai sagatavotu pieteikumu tiesai. Tiesas lēmums viņiem ir diezgan negaidīts, jo tajā tiek paskaidrots par valsts nedalāmības principu. Pirmajā mirklī zaudētājiem šķiet, ka lieta nav izskatīta pēc būtības, kaut gan tā ir vienas un tās pašas problēmas divas dažādās puses. Tiesnesis arī ir cilvēks, un kamēr viņu aizsargās vara, nevis prasītājs, tikmēr viņa spriedums būs labvēlīgs varai. Pirms tiesvedības uzsākšanas neapmierinātajiem vajadzētu labi padomāt par to, vai viņi būtu gatavi apmaksāt vilšanās sajūtu, ko sniegs saskarsme ar tiesu.

Neatlaidīgie var nepadoties un lūgt padomu, kā visveiklāk izkļūt cauri Latvijas tiesu sistēmai, lai pēc iespējas ātrāk nokļūtu līdz Eiropai. Jāatgādina, ka katrs nelabvēlīgais spriedums Latvijas valstī tiek analizēts, tāpēc cerības saņemt sev labvēlīgu spriedumu mūsdienās ir daudz mazākas salīdzinājumā ar deviņdesmitajiem gadiem.

Augstāk rakstītais nenozīmē, ka vajadzētu ļauties pesimismam un bezcerībā padoties. Ja kāds vēlas tiesāties, tad nevajadzētu tiesu sistēmai dot brīvprātīgus ziedojumus, bet gan izvēlēties sev piemērotu veidu attiecīgās tiesvedības uzsākšanai. Rajonu un apgabalu administratīvās tiesas matemātisko kļūdu uzskata par zināšanām, no kuras izriet iespēja pieņemt divus atšķirīgus lēmumus, bet Eiropas tiesa matemātisko kļūdu uzskata par faktu, kad ir iespējams tikai viens risinājums. Augstākā tiesa bieži vien darbojas kā filtrs un pieņem Eiropas tiesas cienīgus lēmumus, kas ir obligāti piemērojami visā Latvijas teritorijā.

Kā piemēru var minēt 2015. gada 16. marta Augstākās tiesas spriedumu par aprēķināšanas kārtību arodslimībām un nelaimes gadījumiem darbā. Atlīdzībā nav jāierēķina tie mēneši, kuros atlīdzības saņēmējam ir bijusi slimības lapa, taču Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) joprojām atsakās pildīt šo spriedumu. Arodslimniekiem ir iespēja iesniegt pieteikumu VSAA un pēc tam, saņemot atteikumu, doties uz tiesu. Tiesa VSAA uzliks par pienākumu pārrēķināt atlīdzību. Tīra un bez liekām emocijām uzvarēta tiesa tiem, kam pietiks drosme cīnīties par savām tiesībām.

Teorētiski valstī darbojas princips – viens likums, viena taisnība visiem. Ja ticat šim principam, tad ir liela iespēja kļūt par tiesas sistēmas sponsoru. Princips attiecās uz to laikmetu, kad izglītības sistēmā bija zināšanas, finanšu sistēmā nauda un tiesas sistēmā taisnība.

Pieņemot citu principu - divi likumi, divas taisnības visiem, nokļūsim realitātē un varēsim labāk izprast apkārtni. Padoms tiem, kuri vēlas tiesāties, – meklējiet sev atbilstošus Augstākās tiesas spriedumus un atkarībā no tiem rīkojieties.

Novērtē šo rakstu:

21
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...