Iesaki rakstu: 
Interneta vietnē www.pietiek.com lasītājs ir izvēlējies mulsinošu virsrakstu – “Kas notiek aiz Veselības inspekcijas slēgtajām durvīm”, kas rada virkni jautājumu ikvienam, jo raksta autors subjektīvi, tendenciozi pauž vienpersonisku viedokli. Ņemot vērā raksta autores publikāciju, Veselības inspekcija informē, ka iestādes durvis ir atvērtas ikvienam un precizē informāciju.
1.Kā I.Dreika ir īstenojusi optimizācijas procesu iestādē? Pēc raksta autora akcentētā, sabiedrībai varētu rasties maldīgs viedoklis, ka Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika vienpersoniski ķērusies “vērsim pie ragiem” un reorganizējusi Inpekcijas struktūru.
Pārmaiņas notiek atbilstoši augstākstāvošas iestādes Veselības ministrijas noteiktajiem mērķiem Veselības inspekcijā 2018.gadam - pārskatīta Inspekcijas struktūra, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību visos darbības virzienos, risku mazināšanu sabiedrības un personu veselībai.
Piemēram, administratīvā atbalsta nodaļās tiek samazināts darbinieku skaitu gandrīz uz pusi. Jaunas amata vietas pamatdarbības nodrošināšanai ieviestas, izmantojot esošos vakantos amatus. Izveidotās amata vietas saskaņotas ar Veselības ministriju un Valsts kanceleju.
2. Valsts policija izvērtē ekspertīžu veikšanas procesu?
Iespējams, sūdzības iesniedzēja vēlējusies vērst sabiedrības uzmanību ar “skaļo” virsrakstu, ka Veselības inspekcijas darbā jāiesaistās pat Valsts policijai.
Metot akmeni Ārstniecības riska fonda lauciņā, skaidrojam sekojošo: Ārstniecības riska fonds (ĀRF) tiek izveidots 2013.gadā. ĀRF ir tikai pieci gadi, tādējādi atzīstams par jaunu instrumentu, kas īstenots un vērsts uz pacientu interesēm.
Valsts kontrole veica revīziju plānveida kārtībā. Un tas ir pozitīvi, jo skats no malas vienmēr palīdz ieraudzīt nepilnības un tās izlabot. Valsts kontroles ziņojumā norādīts, ka, pieaugot iesniegto iesniegumu skaitam, ir palielinājies katras lietas izskatīšanas laiks. Veselības inspekcija ir ņēmusi vērā Valsts kontroles ieteikumus un integrē tos praktiskā darbībā, ne tikai uz papīra.
Sīkāku informāciju par Ārstniecības riska fonda darbību skatiet šeit: http://www.vi.gov.lv/lv/veselibas-aprupe/arstniecibas-riska-fonds
3. 24.04.2019 I. Dreika ir aktualizējusi Darba kārtības noteikumus, ieviešot izmaiņas darba laikā?
Veselības inspekcijai ir svarīga klientu apmierinātība un apkalpošanas kvalitāte, Inspekcija īsteno principu Konsultē vispirms, kas paredz mērķtiecīgi mainīt līdzšinējo sadarbības modeli un kopīgi virzīties uz atklātu, visiem pieejamu, saprotamu valsts pārvaldi.
Sīkāku informāciju par grozījumiem Inspekcijas Darba kārtības noteikumiem lasīt šeit: http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/aktuali/this-just-in-2018/apmekletaju-pienemsana-veselibas-inspekcija
Sūdzības iesniedzēja nav izpratusi atšķirību starp Inspekcijas darba laiku, apmeklētāju pieņemšanas darba laiku un Inspekcijas darbiniekiem noteikto darba laiku.
4. I.Dreikai ir liela patika rīkot korporatīvos pasākumus?
Veselības inspekcijai tiek izteikti pārmetumi par to, ka tiek organizēti izglītojoši pasākumi kā, piemēram, hipertensijas diena, kuras ietvaros lekciju par “kluso slepkavu” – augstu asinspiedienu brīvprātīgi lasīja pieredzējis ārsts. Pēc lekcijas bija iespējams izmērīt asinsspiedienu. Pasākums bija publiski pieejams visiem. Uzzinājuši par pasākumu sociālajos tīklos, to apmeklēja 15 Inspekcijas viesi.
Vēršam uzmanību, ka iekšējie iestādes pasākumi tiek organizēti, netērējot nodokļu maksātāju naudu, kā arī ikviena aktivitāte, kuras mērķis ir saliedēt Inspekcijas kolektīvu, tiek plānots tā, lai netraucētu ikdienas pienākumu veikšanai.
Kāpēc tiek rīkoti dažādi pasākumi? Veselības inspekcijas kodolu veido speciālisti no dažādām reorganizētām valsts pārvaldes iestādēm. Balstoties uz Inspekcijas kolektīva pārmaiņu vadību, Indras Dreikas mērķis ir saliedēt kolektīvu, kas mērķtiecīgi nav darīts vismaz pēdējos desmit gadus.
Tas sekmētu kvalitatīvu darba rezultātu, kā arī tiek pildīts Veselības ministrijas 2019. gada 23. janvāra rīkojumā Nr. 13-04/49 „Par Veselības inspekcijas mērķiem” uzliktais viens no Veselības inspekcijas mērķiem – nodrošināt pamatfunkcijās nodarbināto profesionālo kvalifikāciju izmantojot iekšējās un ārējās mācību iespējas personālam, t.sk. ārvalstu komandējumi, sūdzību un gadījumu analīzi, ieviešot EurInspect ekspertu ieteikumus un stiprinot cilvēkresursu kapacitāti.
5. Nesen izsludinātais konkurss uz Juridiskā departamenta vadītāju it kā ir beidzies bez rezultāta?
Juridiskā departamenta vadītāja Valsts civildienesta ierēdņa amata konkurss tika izsludināts atbilstoši Valsts civildienesta likumā noteiktajām prasībām. 2019. gada 5. jūnijā konkurss noslēdzās bez rezultāta. Inspekcijas darbinieku piemaksas tiek noteiktas atbilstoši Veselības inspekcijas 2016.gada 29.decembra iekšējo noteikumu Nr. 43 „Atlīdzības noteikumi” 28.punktā atrunātajam.
Piemaksas tiek noteiktas individuāli vērtējot katra darbinieka ieguldījumu Inspekcijas kvalitatīva mērķu sasniegšanā. Sūdzības iesniedzējs ir aizmirsis norādīt, ka S.Lesiņai norādītā atlīdzība janvāra mēnesī sastāv no atlīdzības par darbu un atvaļinājuma naudas.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka striktus noteikumus, cik liels atalgojums var būt un kādas piemaksas var būt. Ir skaidrs, ka valsts pārvaldēs kompetentus speciālistus nav iespējams piesaistīt zemā atalgojuma dēļ. Un piemaksas ir viens no veidiem, kā ieinteresēt kompetentus speciālistus strādāt valsts pārvaldē. Arī ārstiem ekspertiem ir regulāras piemaksas, jo citādi viņi šeit nestrādātu.
Paldies visiem Veselības inspekcijas darbiniekiem par atbalstu šajā pārmaiņu procesā!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
