Auditori par Meroni kontrolēto „Kālija parku”: pastāv būtiska nenoteiktība, kas varētu radīt nozīmīgas šaubas par spēju turpināt darbību nākotnē
PIETIEK03.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pastāv būtiska nenoteiktība, kas varētu radīt nozīmīgas šaubas par AS Kālija parks spēju turpināt darbību nākotnē, - šādu secinājumu auditorkompānija Grant Thornton Baltic Audit izteikusi par bijušā Šveices advokāta, „arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētā tranzītuzņēmuma stāvokli.
„Pārskata gadā Sabiedrība turpināja savu saimniecisko darbību sarežģītos apstākļos. Lai gan Sabiedrības vadībai bija izdevies piesaistīt vairākus klientus, tomēr piegādāto kravu apjomi bija salīdzinoši nelieli un neregulāri. Kā viens no galvenajiem kravas apjomu ietekmējošajiem faktoriem ir Krievijas kravu plūsmas politika. Krievija ir ļoti būtiski samazinājusi kravas apjoma plūsmu caur Latvijas ostām, kas ir būtiski ietekmējis arī Sabiedrību,” gada pārskatā, kas atrodams Lursoft datu bāzē, skaidro Kālija parka vadība.
Taču vainojama ir ne tikai Krievijas politika, bet arī bijušā Šveices advokāta un viņa kompanjonu nespējība biznesa jomā: ne vien pērn, bet visus pēdējos piecus gadus Kālija parks pa pusgadu pārkrauj apmēram tik daudz, cik tam patiesībā vajadzētu pārkraut katru nedēļu - ap 100 tūkstošiem tonnu.
To, ka uzņēmuma pārkrauto kravu apjoms finanšu izteiksmē joprojām ir mazāks par 3 miljoniem eiro gadā, Kālija parka vadība uzskata par gandrīz vai normālu situāciju, kas neietekmējot uzņēmuma stabilitāti: „Sabiedrības vadība turpinās darbu pie jaunu kravu piesaistīšanas. Sabiedrības vadība turpinās veikt nepieciešamos pasākumus optimāla pašizmaksas līmeņa uzturēšanai. Sabiedrības vadība uzskata, ka Sabiedrība būs spējīga turpināt savu darbību arī nākotnē.”
Tomēr pavisam citās domās, norādot uz iespaidīgajiem R. Meroni kontrolētā uzņēmuma zaudējumiem, ir Kālija parka auditori - auditorkompānija Grant Thornton Baltic Audit.
„Mēs vēršam uzmanību uz finanšu pārskata pielikuma 22.piczīmi, kurā minēts, ka 2019. gadu Sabiedrība ir noslēgusi ar zaudējumiem 1 637 457 eiro. Sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz Sabiedrības īstermiņa aktīvus par 198 854 eiro. Sabiedrības pašu kapitāls uz 31.12.2019 ir pozitīvs 299 855 eiro,” norāda auditori.
Kālija parka vadība gan uzskatot, ka esošā situācija ir pārejoša, un veicot pasākumus, lai uzlabotu ieņēmumu apjomus. Taču auditoru ieskatā ar to var nebūt pietiekami: „Ja esošā situācija kļūs ilglaicīga un netiks novērsta, Sabiedrībai varētu būt nepieciešams finansiāls atbalsts.”
„Šie notikumi liecina, ka pastāv būtiska nenoteiktība, kas varētu radīt nozīmīgas šaubas par Sabiedrības spēju turpināt darbību nākotnē,” – šādu uzņēmumam neiepriecinošu vērtējumu izsaka auditori.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
