Iesaki rakstu: 
Problēmas ar būvniecības iepirkumu un slimnīcas maksātspēju, kas pirmdien pēc veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) izteiktās neuzticības maksāja amatu Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājam Dinam Šmitam (attēlā), ir tikai daļa no valsts slavenākās slimnīcas ķibelēm. Neatkarīgu grāmatvežu pirmdien pabeigtais audits atklājis nevienlīdzību, necaurspīdīgumu un slimnīcas iekšējo rīkojumu neievērošanu algu aprēķināšanā, kur īpaši izceļas kardiologa Andreja Ērgļa vadītais Latvijas Kardioloģijas centrs, liecina Pietiekrīcībā esošie dokumenti.
Nodokļu konsultanti no firmas CBB konsultāciju birojs, no februāra vidus veicot algu aprēķinu pārbaudi, konstatējuši, ka Stradiņa slimnīcā faktiski neeksistē vienots darba algas apmaksas modelis un katrā nodaļā algas tiek rēķinātas pēc cita algoritma, savukārt piemaksas veidojas necaurspīdīgi un "nav skaidrs, vai šis piemaksas ir ekonomiski pamatotas".
Lielākoties Stradiņu slimnīcas nodaļās algas un piemaksas pie tām tiekot rēķinātas, ignorējot slimnīcas rīkojumus par algu aprēķināšanas kārtību. Lai gan slimnīcas izdotajos rīkojumos minēts, ka darba algas kopā ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām nedrīkst pārsniegt vai sastāda 45% no nodaļas ieņēmumiem, praksē šis ierobežojums tiekot apiets, rēķinot bruto algu šo noteikto 45% robežās, bet sociālās iemaksas pierēķinot papildus.
"Ir nodaļas, kur piemaksas sastāda pat 200% un 500% no pamatalgas, kaut gan koplīgumā minēts, ka visu piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50% no pamatalgas," auditā atklājuši neatkarīgie grāmatveži. Īpaši tiek izcelta slavenā kardiologa Andreja Ērgļa vadītajā Latvijas Kardioloģijas centrā esošā Invazīvās kardioloģijas nodaļa. Tur atklājies, ka "algas sastāda lielāko daļu no ieņēmumiem par manipulācijām, kas mums likās neticami", ziņojumā nu jau atlūgumu iesniegušajam slimnīcas valdes priekšsēdētājam Dinam Šmitam un veselības ministram Guntim Belēvičam norāda audita veicēji. Lai gan ekonomista aprēķinos apgalvots, ka Invazīvās kardioloģijas nodaļas algu fonds nepārsniedz 45%, tomēr pēc šīs nodaļas dienas stacionāra vadītājas Ingas Narbutes sniegtās informācijas katrai manipulācijai noteikta sava procentuālā piemaksa.
"Kad mēģinājām saprast piemaksu veidus sarunās ar slimnīcas darbiniekiem, konstatējām, ka eksistē ap 32 piemaksu veidi. Intervijā ar finanšu direktoru [Juri Lāci] sapratām, ka slimnīca izveidojusi algu reformas darba grupu. Kad mēs kā revidenti vēlējāmies iepazīties ar vīziju vai mērķi, ko šī darba grupa grib sasniegt, atbildi tā arī nesaņēmām," rezumē auditori.
Neatkarīgā audita veicēji rekomendē Stradiņa slimnīcai nekavējoties veikt visu algu revīziju, lai saprastu, pēc kādiem principiem katrā no nodaļām veidojas algu aprēķins visam medicīniskajam personālam. Tāpat jāveic revīzija administrācijas algās, "jo nav skaidrs, kā veidojas administrācijas algas un cik pamatotas piemaksas ir slimnīcas administrācijai".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
