Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir autora mēģinājums saprast, kā pēdējo četru veselības ministru (Guntis Belēvičs, Anda Čakša, Ilze Viņķele, Daniels Pavļuts) darbība ir novedusi pie Covid–19 smagas slimības gaitas katastrofālas incidences un augstajiem mirstības rādītājiem Latvijā.

Līdz šim uz jautājumu - kāpēc Latvijā no Covid-19 mirst vairāk nekā citur Eiropā - vienkāršotā atbilde man bija: šie četri ministri personīgi ienīda vai nu ģimenes ārstu dienestu vai arī abu ģimenes ārstu asociciāciju vadītājas, kā rezultātā ievērojami pasliktināja jau tā vājo atbalstu primārajai veselības aprūpei. Kaut gan - pēdējā laikā man ir iemesls domāt, ka vismaz Daniels Pavļuts nav tik bezcerīgs šajā jomā kā iepriekšējie trīs ministri. Tādēļ neliela atkāpe tiem, kam netīk lasīt teorētiskas prātulas no Pasaules Veselības organizācijas un modernās sabiedrības veselības literatūras.

Visu laiku labākais rīta raidījums latviešu valodā bija „BB-brokastis”, kurā sarunājās Fredis (Andris Freidenfelds), Ufo (Kaspars Upacieris), Andris Zeibots (Andris Bērziņš). Šai trijotnei nereti mēdza pievienoties kāds Pans Kleksis, pāc balss gluži kā Māris Zanders.

Šķiet, ka brīdī, kad redakcijā ienāca Pans Kleksis, savu automašīnas radio uz SWH viļņa uzslēdza visi, kas brauca uz darbu vai stāvēja sastrēgumos. Lieta tāda, ka Pans Kleksis bija neticami informēts par to, kas jau noticis, vai to, kas vēl notiks. Parasti, nākot uz SWH radio, viņš pa ceļam bija ieraudzījis uz trotuāra nomestu lapiņu, kura, kā izrādījās, bija itin slepena dokumenta kopija vai pat oriģināls.

Ar mani ir sliktāk. Lapiņas ar valdības diskusiju stenogrammām uz ielas es atrodu ļoti reti, bet dažkārt es dzirdu balsis (saprotu, ka šis paziņojums liek saausīties maniem kolēģiem psihiatriem). Pārsteidzoši ir tas, ka es dažreiz dzirdu šīs balsis un tās izklausās pēc Ministru kabineta sēdes audioieraksta.

Lieta tāda, ka es gandrīz gadu biju pārliecināts, ka Daniels Pavļuts ir ļaunuma sakne, kas neļauj vakcināciju veikt ģimenes ārstiem, lāga nemaksā viņiem par šo darbu, bet siekiem naudu kaisa, lai radītu nejēdzīgu vakcinācijas biroju, iekārtotu superdārgus un neefektīvus vakcinācijas centrus tirgū, izstāžu kompleksā, sporta zālē vai konferenču namā vai vēl trakāk - vakcināciju pārvāktu uz krāmu tirgu vai kapu svētkiem.

Un tad es pēkšņi dzirdēju balsis, gluži kā valdības diskusiju, kurā Pavļuts lūdza naudu ģimenes ārstu darba pastiprināšanai, naudu trešajai māsai ģimenes ārsta kabinetā vakcinācijas veikšanai (to pamatoti bija lūgusi Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska, lai ģimenes ārsta praksē atdalītu pacientu plūsmu no vakcinācijas rindas).

Un tad atskanēja balsis, kas bija gauži līdzīgas premjerministra Krišjāņa Kariņa un finanšu ministra Jāņa Reira balsij. Krišjāņa Kariņa kundze ir zinoša un pieredzējusi ģimenes ārste, bet Krišjāņa Kariņa balss nolika ģimenes ārstus līdz ar zemi, Reira balss noraidīja jebkādas iespējas vairāk maksāt ģimenes ārstiem, bet pēc tam šīs divas balsis bija gatavas šķērdēt miljonus citiem projektiem. Patiesībā es ceru, ka manis klausītās balsis parādīsies izvērstā rakstiskā formātā parlamenta izmeklēšanas komisijas gala dokumentā, lai tauta varētu redzēt un atpaazīt savus varoņus.

Noklausījos šīs diskusijas, un man gandrīz vai radās vēlme atvainoties Danielam Pavļutam par saviem rakstiem un kritiku viņa virzienā - vismaz Ministru kabineta līmenī Pavļutam vienīgajam ir nojēga par primārās aprūpes vietu un nozīmi valsts veselības aprūpes sistēmā.

AUGSTO SASLIMSTĪBU UN MIRSTĪBU NO COVID—19 LATVIJĀ NOSAKA VALSTS NOZIEDZĪGĀ, NIHILISTISKĀ ATTIEKSME PRET PRIMĀRO VESELĪBAS APRŪPI

Vienkāršoti: Covid-19 problēma Latvijā ir ambulatorā dienesta neesamība vai vājums. Cilvēks, kas saslimst ar Covid-19 vai citu saaukstēšanās slimību, saņem ieteikumu lietot paracetamolu, daudz šķidruma un ar trolejbusu doties nodot analīzes. Ja šis cilvēks ir gados vecs, apveltīts ar lieko svaru un blakusslimībām, tad agri vai vēlu (sadzēries tēju un sarijies paracetamolu, bet ar vēl sliktāku pašsajūtu) viņš izsauc neatliekamās palīdzības dienestu, un ārsta palīgam vai medicīnas māsai jālemj par viņa hospitalizāciju.

Patiesībā iespējas pacientu ārstam apskatīt mājās ir reducētas, iespēju nozīmēt glikokortikoīdus, dažādus citus medikamentus un pat skābekli mājās - nekādas, jo šim pašam vecajam pacientam tad nāktos vēl iet uz aptieku (stāvēt rindā aiz durvīm) un rēķināt - ko viņš var atļauties, ko ne. Sazvanīt ģimenes ārstu Covid-19 laikā arī bija neiespējamā misija, vismaz manas ģimenes arstes telefons darbojās nepārtraukti kā Smoļnijā.

Rietumeiropas valstīs, kur naudu skaita un budžetu nešķērdē, sen ir definēts, ka lētāk ir jebkuram pacientam mājās nodrošināt jebkuru medikamentu, nevis pacientu stacionēt. Es nesaku, ka pacientus nevajag stacionēt, es saku, ka daudzus varētu ārstēt ambulatoriski, un tad nebūtu arī situācijas, kad vietu trūkuma dēļ hospitalizācija kļūst neiespējama.

Kā organizēt ambulatorisko dienestu nākamā Covid-19 viļņa gadījumā? Danielam Pavļutam izsaukt pie sevis VC4, VCA, ARS, MFD, Baseina slimnīcas, Rigas veselības centra un citu ambulatorisko struktūru vadītājus un vienoties par samaksu. Esmu pārliecināts, ka Māris Rēvalds, Māris Andersons, Dins Šmits, Jānis Birks un citi vadītāji tiks ar šo problēmu galā.

Otra problēma – kāpēc tieši šobrīd primārās aprūpes dienests ir jāstiprina, ir fakts, ka no Covid-19 vairāk mirst cilvēki ar dislipidēmiju (paaugstinātu zema blīvuma holesterīna līmeni), augstu asinsspiedienu, izmainītu cukura vielmaiņu, hronisku obstruktīvu plaušu slimību un citām hroniskām slimībām. Tieši šobrīd vairāk nekā jebkad visiem cilvēkiem ir svarīgi ārstēt savas hroniskās slimības, lai nenomirtu no Covid-19. Un ģimenes ārstam vairāk nekā jebkad ir jāpieskata savi hroniskie pacienti - ne tikai, lai tie vakcinētos un saņemtu arī savu balsta vakcinu, bet arī, lai līdzestīgi lietotu zāles, kas pazemina holesterīnu, samazina asinsspiedienu un kontrolē cukura līmeni asinīs.

Mēs esam pieraduši pie tā, ka finansējums no nacionālā kopprodukta Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas savienībā un procentuāli pat divkārt atpaliek no Eiropas vidējiem skaitļiem, bet absolūtos skaitļos - 5-10 reizes no bagātākajām Eiropas saviebības valstīm.

Mēs esam pieraduši pie tā, ka arī no budžeta Latvija veselības aprūpei tērē daudz mazāk par citām Eiropas Savienības valstīm. Bet neviens publiski nerunā par to, ka primārajai aprūpei (ģimenes ārstu un pediatru darba nodrošināšanai) Latvija tērē nedaudz pāri par 6% no kopējā veselības finansējuma, bet Eiropas Savienībā - vidēji aptuveni 12%. Tātad - Latvija primārai veselības aprūpei tērē nabago tiesu no nabagās naudas.

VISAPTVEROŠAS VESELĪBAS APRŪPES KONCEPTS KĀ GLOBĀLAIS ATTĪSTĪBAS VEKTORS SABIEDRĪBAS VESELĪBĀ

Šobrīd pasaules veselības aprūpes pamatu nosaka Visaptveroša veselības aprūpes koncepts (Universal Health coverage), kas nosaka, ka primārā veselības aprūpe ir pamatu pamats veselības aprūpei. Nesen izlasīju, ka kādam pazīstamam ASV politikas un finanšu speciālistam transplantēta jau sestā sirds (un tas nav rekords). Operācijas apraksts un nodrošinājums bija gauži interesants, bet šādai operācijai nav nekādas saistības ar sabiedrības veselību. Par šīs operācijas naudu varētu gadu uzturēt 20 ģimenes ārstu prakses Latvijā, kura katra rūpētos par 1500 iedzīvotāju veselību.

Ja mēs salīdzinām izdevumus, ko Latvijas valsts tērējusi vakcinācijas centos (telpu īre un iekrtošana, inventārs, speciālistu piesaiste, sargi, birokrātija, gaisma, siltums, aukstumķēde utt.) par vienu vakcināciju ar izdevumiem, kas par vienu vakcīnu tiek tērēta ģimenes ārsta praksē, šī attiecība ir daudzkārtīga (precīziem skaitļiem man nav iespējas piekļūt, kaut esmu dzirdējis balsis par šīs naudas izdali un lasījis dažādus, uz trotuāra atrastus dokumentus par šīs naudas tērēšanu). Latvijas Ģimenes ārstu asocoiācijas un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prasības vakcinācijas atbalstam bija korektas, nepārspīlētas, bet arī tās Kariņš un Reirs atteicās pildīt, šķērdējot naudu nejēdzīgām aktivitātēm, piemēram vakcinācijas reklāmām ar „Jāņa Lagzdiņa saliekto, armijas draugam demonstrēto roku”.

Nedaudz par terminu „visaptveroša veselības aprūpe” (Universal Health coverage). Šo profesora Māra Baltiņa ieteikto un profesoru Ģirta Briģa un Dzintara Mozga akceptēto termina tulkojumu (kā labskanīgāko) šajā rakstā lietoju apzināti, taču atzīstu, ka pats ikdienā nereti lietoju jēdzienu „vispārējais veselības aprūpes pārklājums”. Diemžēl Pārresoru koordinācijas centrs šo jēdzienu ir iztulkojis kā „universāla veselības apdrošināšana”, un šajā formā to nereti lieto arī Veselības ministrija, līdz ar to nereti Latvijā valda terminoloģisks haoss.

Stāsts par Visaptverošo veselības aprūpes konceptu ir daudzu publikāciju garumā, bet es mēģināšu to ietērpt vienkāršākos vārdos. Pamatprincips ir - drīkst būt rindas slimnīcā uz sarežģītām operācijām, jo visam nekad nepietiks naudas; drīkst būt rindas slimnīcās un ambulatoros centros uz speciālistu konsultācijām; rindu nedrīkst būt pie ģimenes ārsta.

Eiropas izpratnē tas nozīmē:

- jādod iespēja (finansiāli resursi) ģimenes ārstam pieņemt darbā cilvēku, kas pilnībā viņu atbrīvo no papīru rakstīšanas, recepšu drukas, žurnālu un veidlapu aizpildīšanas - ģimenes ārstam pilnībā jāspēj sevi veltīt pacientiem. Latvijā ģimenes ārstam uzkrauts tik daudz birokrātijas, ka viņš pat gribēdams visas veidlapas un žurnālus nevar aizpildīt pacientam atvēlētajā laikā (ir pētījums, ka 80% laika ģimenes ārsts Latvijā velta birokrātisko prasību izpildei);

- Eiropā ģimenes ārstam ir pietiekami daudz līdzekļu, lai praksē algotu 3-6 medicīnas māsas vai ārstu palīgus, Latvijā - labākajā 1-2. Nu nav pieredzējušam ārstam jāmēra asinsspiediens vai jāveic nenozīmīgas manipulācijas, tas jāveic māsai, lai ārstam paliek laiks pacientam;

- Latvijas apstākļos 1000 pacientu uz vienu ģimenes ārstu būtu optimums, bet par katru pacientu būtu jāmaksā vismaz divas reizes vairāk.

Ģimenes ārsta dienests ir visefektīvākā medicīnas sistēma, ja tā darbojas rokrokā ar neatliekamo palīdzību (gan NMPD, gan slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļām).

Ja mēs paraugāmies uz pēdējā gada veselības izdevumiem, tad redzam simtus miljonu (ja ne miljardus), kas iztērēti „gultām”. Šajā naudā iekļauti slimnīcu remonti, dārgaa aparatūra, skābekļa vadi un daudzas citas lietas. Un tomēr - mūsu valsts galvenā problēma ir mēģinājums stacionēt visus Covid-19 pacientus, novājināt ambulatoro dienestu, bet pašiem brīnīties, ka vietu slimnīcās nepietiek.

Kariņš ar Pavļutu bija gatavi par desmitiem miljonu eiro celt kara lauka hospitāli, bet nebija gatavi maksāt 45 eiro par skābekļa terapiju pacientam mājās.

Vienkāršoti - visaptveroša veselības aprūpe nozīmē veselības aprūpes sistēmu, kurā ikvienam cilvēkam ir piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem:

- kas tiem ir vajadzīgi (tiem jābūt pieejamiem ikvienam, kam tie ir vajadzīgi, nevis tikai tiem, kas par tiem var samaksāt);

- kad tie ir vajadzīgi;

- kur tie ir vajadzīgi;

- kurus saņemot, šis cilvēks nesaskaras ar fatālām finanšu grūtībām;

- veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātei jābūt pietiekamai, lai uzlabotu to personu veselību, kas saņem pakalpojumus.

Visaptveroša veselības aprūpe ir plašāks jēdziens par vispārējo veselības pieejamību, jo tas ietver ne tikai bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus, bet arī personiski apmaksājamus un citu finansēšanas avotu segtus veselības aprūpes pakalpojumus, kuru saņemšana nerada dramatiskas finansiālas problēmas pacientam, ģimenei vai kopienai.

Tātad visaptveroša veselības aprūpe ir patiess 21. gadsimta mērķis un izaicinājums, bet izvirzītā mērķa sasniegšanai nepietiek ar esošo veselības aprūpes sistēmu paplašināšanu, bet nepieciešama veselības aprūpes radikāla pārveide.

Lai sasniegtu visaptverošu veselības aprūpi, pasaules valstīm un arī Latvijai nāksies:

- pārveidot primāro aprūpi, pielāgojot to pasaules ekonomikas, demogrāfijas un slimības sloga izmaiņām. Slimību nasta un incidence pāriet no akūtām slimībām uz hroniskām nelipīgām slimībām, tostarp sirds un asinsvadu slimībām, diabētu, vēzi un garīgo veselību.

Tātad - lai panāktu visaptverošu veselības aprūpi, galvenais uzdevums būs nodrošināt ārstēšanas pieejamību novecojošiem, hroniskiem, multimorbīdiem pacientiem. Ir skaidrs, ka neviena valsts, neviena sistēma nespēj pilnībā nodrošināt profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu visiem pacientiem ar sarežģītām un kombinētām hroniskām slimībām. Tā vietā visaptveroša veselības aprūpe būs virzošais spēks, lai valstis ieguldītu līdzekļus profilaksē, slimību prevencijā un spēcīgās primārās aprūpes veselības sistēmās;

- pārveidot, paplašināt, strukturēt veselības aprūpes darbaspēku. Veselības sistēmas var darboties tikai tad, ja tām ir pieejami kvalitatīvi veselības aprūpes darbinieki. Globālās prognozes liecina, ka pasaules demogrāfiskās pārmaiņas un ekonomiskie stimuli līdz 2030. gadam radīs pieprasījumu pēc 40 miljoniem jaunu veselības aprūpes darbinieku. Veselības aprūpes darbinieku apmācība tuvākajos desmit gados globāli strauji pieaugs, un uzsvars tiks likts uz medicīnas māsu, rehabilitologu, ergoterapeitu, ārstu palīgu, tehnisko medicīnas iekārtu apkalpojošā personāla sagatavošanu.

Neatkarīgi no tā pieprasījums pieaugs straujāk par piedāvājumu. Prognozes liecina, ka vēl vairāk palielināsies veselības aprūpes speciālistu migrācija no valstīm ar zemiem ienākumiem uz valstīm ar augstiem ienākumiem. Tulkosim - Eiropas bagātakās valstis arvien nekaunīgāk izpirks jaunos Latvijas ārstus, māsas un rehabilitācijas speciālistus.

Ārsti veido tikai nelielu daļu no nepieciešamā veselības aprūpes darbaspēka. Visaptveroša veselības aprūpe būs stimuls ieguldījumiem tādu veselības aprūpes darbinieku izglītošanā, kas apvienos daudzveidīgas un ilgtspējīgas prasmes ar relatīvi lētākām apmācības izmaksām un īsāku apmācības laiku. Jārēķinās, ka tuvāko desmit gadu laikā veselības aprūpes pakalpojumu spektrs tikai pieaugs, un šim spektram būs nepieciešama arvien vairāk diferencēta veselības darbinieku apmācība;

- visaptveroša veselības aprūpe pieprasa nodrošināt būtiskākās zāles visiem, kam tās ir nepieciešamas, turklāt par viszemākajām iespējamām izmaksām. Pašreizējā globālā medikamentu cenu politika padara dažus būtiskus zāļlīdzekļus nepieejamus. Zāļu cena globāli pieaug straujāk nekā iedzīvotāju un sistēmu maksātspēja par šīm zālēm;

- visaptveroša veselības aprūpe liek uzsvaru uz taisnīgumu, jo pieprasa, lai veselības aprūpes sistēmas sasniegtu dažādas iedzīvotāju grupas. Turklāt šīs grupas būtu jāsasniedz neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas, šīm grupām būtu jānodrošina vajadzīgā ārstēšana un jāpiegādā vajadzīgās zāles un medicīnas tehnoloģijas. Precizējot - visaptveroša veselības aprūpe attiecas uz visiem planētas iedzīvotājiem - neatkarīgi no vecuma, dzimuma, ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai finanšu līdzekļiem. Tieši tāpat Latvijā - neatkarīgi no tā, vai pacients dzīvo pie Baltezera kanāla, Mārupē vai Latgalē.

PRIMĀRĀ VESELĪBAS APRŪPE UN ĢIMENES ĀRSTU DIENESTS KĀ VISAPTVEROŠAS VESELĪBAS APRŪPES KONCEPTA STŪRAKMENS

Primārā veselības aprūpe ir visefektīvākais un rentablākais veids, kā panākt vispārēju veselības aprūpi visā pasaulē.

Ieguldījumi kvalitatīvā primārajā veselības aprūpē ir stūrakmens, lai sasniegtu vispārējais veselības aprūpes pārklājumu gan globāli, gan katrā valstī. Ieguldījumi primārajā veselības aprūpē ir visrentablākais veids, kā uzlabot piekļuvi būtiskai veselības aprūpei.

Ļoti liela nozīme ir labai pārvaldībai, pareizam zāļu un veselības tehnoloģiju iepirkumam, kā arī piegādes sistēmām un labi funkcionējošām veselības informācijas sistēmām.

Primārā veselības aprūpe ir pieeja veselībai un labklājībai, kas vērsta uz indivīdu, ģimeņu un kopienu vajadzībām un reālajiem apstākļiem. Primārā veselības aprūpe ir pamats visaptverošai un savstarpēji saistītai fiziskai, garīgai un sociālai veselībai un labklājībai.

Plašākā skatījumā primārā veselības aprūpe nozīmē nodrošināt visu cilvēku veselības aprūpi visā dzīves laikā, nevis tikai ārstēt noteiktu slimību kopumu.

Primārā veselības aprūpe sākas no veselības veicināšanas un profilakses un sniedzas līdz ārstēšanai, rehabilitācijai un paliatīvajai aprūpei, kas ir pēc iespējas pietuvināta cilvēku ikdienas videi.

Primārā veselības aprūpe:

- nodrošina, ka cilvēku veselības problēmas tiek risinātas visā dzīves gaitā ar visaptverošu veicinošu, profilaktisku, profilaktisku, ārstniecisku, rehabilitatīvu un paliatīvu aprūpi, stratēģiski piešķirot prioritāti galvenajām sistēmas funkcijām, kas paredzētas indivīdiem, ģimenēm un kopienām integrēti visos aprūpes līmeņos;

- sistemātiski pievēršas plašākiem veselību ietekmējošiem faktoriem (tostarp videi, sociāliem un ekonomiskiem faktoriem, kā arī cilvēku īpatnībām un uzvedībai), izmantojot uz pierādījumiem balstītu valsts veselības politiku un veselību veicinošus pasākumus visās nozarēs;

- dod iespēju cilvēkiem, ģimenēm un kopienām kā veselības un sociālo pakalpojumu līdzattīstītājiem optimizēt savu veselību, aizstāvot politiku, kas veicina un aizsargā veselību un labklājību.

Primārā medicīna un vispārēja veselības pieejamība ir galvenās prioritātes, ko globālais visaptveroša veselības aprūpe izvirza Latvijai. To mums prasa Pasaules Veselības organizācija. Kā jau rakstīju - Latvijā primārai aprūpei tiek novirzīti mazāk par 7% no veselības aprūpes līdzekļiem, bet Eiropā vidēji - 12%. Latvijas iedzīvotāju neapmierinātība ar ģimenes ārstu dienestu nav ārstu nekompetences vai komunikācijas problēma - ģimenes ārstus Veselības ministrija, Veselības inspekcija, Nacionālais veselības dienests, būvvaldes, ugunsdzēsēji, Valsts darba inspekcija un simtiem citu institūciju ir nokrāvušas ar papīriem un datorā aizpildāmām veidlapām.

Veselības ministrija ģimenes ārstu darbu vērtē tikai kā dokumentu aizpildīšanu (sauc to par kvalitātes kontroli) un ir sasniegusi līmeni, ka ģimenes ārsts vairāk nekā 80% laika pavada nevis ar pacientu, bet gan ar papīru un datoru. Ģimenes ārsta praksi raksturo nepārtrauktas kontroles, katru reizi piespiežot sakopēt simtiem lapaspušu atskaitēs.

Pašreizējais ģimenes medicīnas modelis radīts gadu tūkstošu mijā, kad ģimenes ārstiem piespieda kļūt par individuālajiem uzņēmējiem tikai ar vienu naudas avotu - Nacionālo veselības dienestu (pacientu iemaksa ir nebūtisks finanšu avots). Pašlaik ģimenes ārsta piesaiste atbilst dzimtcilvēka jēdzienam. Ja ģimenes ārsts saslimst, viņam pašam jāorganizē cits ģimenes ārsts un pašam jāmaksā šim aizvietotājam, bet A darbnespējas lapu viņam neapmaksā nemaz.

Atvaļinājumu ģimenes ārsts nevar paņemt, proti, var, bet atvaļinājuma naudu nemaksā, toties pašam šajā laikā jāmaksā aizvietotājam. Latvijā ģimenes ārsts reāli nevar aiziet pensijā, tad jāmaksā atlaišanas pabalsti māsai un ārsta palīgam, bet nevienam ģimenes ārstam tādu uzkrājumu nav. Nodot vai pārdot savu praksi nevar.

Primārās palīdzības un ģimenes medicīnas reforma Latvijā nozīmētu samazināt pacientu skaitu vienam ārstam līdz 1000 (palielinot vienam pacientam atvēlēto laiku), lai ārstam paliek laiks pacientam. Galvenais - samazināt birokrātiju. Primārās aprūpes reforma būtu jāsāk ar ārsta atraušanu no ministrijas radītās nosūtījumu un talonu rakstīšanas. Šim nolūkam būtu jāpārstrādā Ārstu prakses likums. Būtu jārada jauna uzņēmējdarbības forma - ārsta prakse, kas būtu pārdodama un mantojama. Savukārt ministrija varētu izveidot ārstu aizstājēju štata vietas, kas aizvietotu ģimenes ārstu slimības, grūtniecības, invaliditātes un citos gadījumos.

Primārās aprūpes un ģimenes medicīnas reforma būtu arī sadarbība ar pašvaldībām, kurām būtu pienākums rūpēties par primāro aprūpi, bet pašvaldības veselības naudu iegulda slimnīcu krāsošanā vai tehnoloģijās. Latvijā pašlaik ir 43 sabiedrības veselības aprūpes modeļi un pieejamības risinājumi, kam nav nekāda pamatojuma valstī ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju. Rīgā ģimenes ārsts vairs nevar atļauties izīrēt praksei piemērotas telpas, un viņus lēnām un nenovēršami sadzen atpakaļ bijušajās poliklīnikās, tagad privatizētos medicīnas centros. Ģimenes medicīnas reforma valstij izmaksātu aptuveni 8 miljonus eiro, lai ģimenes ārsts (veselības aprūpes galvenā figūra) vērtos pacientā, nevis datorā.

Primārās aprūpes un ģimenes medicīnas reforma sevī ietvertu arī Andas Čakšas vārdā nosauktās bezcerīgās e-veselības maiņu uz darbotiesspējīgu sistēmu.

DANIELAM PAVĻUTAM - KĀ STIPRINĀT LATVIJAS ĢIMENES ĀRSTU DIENESTU

Labā ziņa ir tā, ka ministrs manus rakstus lasa, es ceru, ka ir ticis līdz šai sadaļai. Tad nu es viņam iesaku izlasīt dažas rindas no Daniela Pavļuta raksta žurnālā „Latvijas Ārsts”: „Covid-19 krīze ir izgaismojusi faktu, ka primārā aprūpe līdz šim atstāta pabērna lomā, to nepārprotami vajag stiprināt un modernizēt. Šobrīd veidojam pirmos iedīgļus ceļā uz mūsdienīgu un spēcīgu primāro veselības aprūpi, lai ģimenes ārstu ikdiena līdz ar lielāku atbalstu no valsts puses kļūtu vieglāka un pacientiem savas veselības uzticības personas būtu vieglāk sasniegt.”

Daniel Pavļut! Laika Tev vēl gana līdz nākamā gada novembrim, kad Tu ar atvieglotu „uff” varēsi nodot veselības ministra nepateicīgo nastu nākamajam censonim. Tu vēl daudz vari pagūt. Pirmkārt - uzrakstīt vai radīt jaunu Veselības likumu un jaunu Ārstniecības likumu, jo šobrīd patiesībā trīs pretrunīgi dokumenti šobrīd ir sabāzti vienā nesaprotamā haosa dokumentā „Ārstniecības likums”, no kura es Tev citēšu tikai otro pantu: „Šā likuma mērķis ir regulēt sabiedriskās attiecības ārstniecībā, lai nodrošinātu slimību vai traumu kvalificētu profilaksi un diagnostiku, kā arī kvalificētu pacienta ārstēšanu un rehabilitāciju un noteikt īpašus ārstniecības iestāžu saimnieciskās darbības tiesiskā regulējuma noteikumus”. Tātad likums nav par veselības saglabāšanu vai atjaunošanu, bet par sabiedriskām attiecībām.

Un tomēr pats galvenais - Tev jārada jauna uzņēmējdarbības forma „Ārsta prakse”, kas atšķiras no SIA vai individuālā uzņēmuma, aizsargā prakses īpašnieka zināšanas, prasmes, sniedz sociālās gaarantijas, bet galvenais - mazina birokrātisko slogu un palielina finansējumu ģimenes ārstu dienestam. Tādēļ citēšu Tev vēl vienu rindu no iepriekšminētā Daniela Pavļuta raksta: „Paldies ģimenes ārstiem, kuri nodrošina ārstēšanu un aprūpi gan Covid-19, gan hroniskajiem pacientiem un veic cilvēku vakcināciju pret Covid-19.”

Novērtē šo rakstu:

89
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

Foto2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
Lasīt visu...

21

Mazliet par situāciju Ukrainā

Foto1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Lasīt visu...

21

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

FotoAizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Lasīt visu...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

6

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

FotoKopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Lasīt visu...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....