Augstākā tiesa joprojām stīvējas ap tās arhīvā esošajiem krimināllietu materiāliem, kuros, iespējams, parādās arī kolaboranta Vonsoviča vārds
PIETIEK08.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Latvijas Nacionālais arhīvs jau sen padarījis pētniekiem pieejamus padomjlaiku tiesu spriedumus un saglabātos krimināllietu materiālus, Ivara Bičkoviča vadītā LR Augstākā tiesa jau vairākus mēnešus stīvējas, dažādos veidos mēģinot paturēt "ierobežotas pieejamības informācijas" statusā Nacionālajam arhīvam nezināmu iemeslu dēļ nenodotus krimināllietu materiālus, kuros, iespējams, parādās arī jaunās grāmatas „Kolaborants” galvenā „varoņa” – bijušā Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesneša Romualda Vonsoviča vārds. Pietiek šodien publicē pēdējo no vairākām vēstulēm un informācijas pieprasījumiem, kas nosūtīti Augstākajai tiesai, - šī ir atbilde uz šīs iestādes prasību pamatot, kāpēc gan tai vajadzēt kādu iepazīstināt ar šo krimināllietu materiāliem:
„LR Augstākajai tiesai
Atbildot uz Jūsu iestādes darbinieka P. Dzalbes 31.10.2019 vēstulē Nr. 10-1/11-1330nos? (rokraksts nav salasāms) izteikto lūgumu, nosūtu manas Latvijas Žurnālistu savienības biedra kartes kopiju. Vienlaikus norādu uz Jūsu iestādes atbildību šajā kopijā atrodamo personas datu glabāšanā un izmantošanā.
Atbildot uz minētajā vēstulē izteikto lūgumu pamatot manu 15.10.2019 izteikto vēlmi iepazīties ar krimināllietu materiāliem, norādu Jums uz advokāta Laura Liepas publikāciju žurnālā Jurista vārds, par ko Jūsu iestādē, iespējams, ir kāda informācija.
Šajā publikācijā minēts: „VDK dokumentu publicēšana ir neliela daļa no lustrācijas procesa, kas Latvijai kā pēctotalitārai zemei bija jāpaveic.
PSRS bija represīva valsts iekārta ar būtiskiem indivīda tiesību ierobežojumiem, kas tika piemēroti plašā spektrā – no īpašuma tiesību atņemšanas, pārvietošanās brīvību ierobežojumiem līdz vārda brīvības un biedrošanās tiesību liegumam.
PSRS pastāvēšanas pēdējā desmitgadē vairs nenotika masu represijas, tomēr tā joprojām bija ideoloģiski totalitāra iekārta, un tajā dzīvojošo tiesības bija būtiski ierobežotas.
Represīvas iekārtas nekad nav anonīmas, tām ir konkrēti upuri un tikpat konkrēti lēmumu pieņēmēji, to īstenotāji un izpildītāji. Represīvas iekārtas nevar pastāvēt bez atbalstītājiem, jo pilsoņu nepakļaušanās un pretdarbība novestu pie iekārtas sabrukuma vai paralīzes, kā to pierādīja Solidaritātes kustība Polijā.
Tāpēc lustrācijas procesa nozīmīga sastāvdaļa ir apzināt gan iestādes un personas, kas bija iesaistītas totalitārās un represīvās sistēmas uzturēšanā, gan tās atbalstītājus.”
Mans pieprasījums un vēlme iepazīties ar konkrēto krimināllietu materiāliem ir pamatoti ar nepieciešamību iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar konkrētu represīvās padomju okupācijas varas atbalstītāju aktivitātēm tiesu sistēmas ietvaros. Atļaušos piebilst, ka ir dīvaini, ka Jūsu iestādes darbiniekam P. Dzalbem šādas lietas nav pašsaprotamas.
Vienlaikus norādu, ka Jūsu iestādes vadītāja Ivara Bičkoviča vārds ir atrodams VDK aģentūras kartotēkā, turklāt padomju okupācijas laikā minētais I. Bičkovičs ir aktīvi sadarbojies ar okupācijas varu kā padomju tautas tiesnesis.
Šādā situācijā izsaku nopietnas šaubas, vai kolaboracionista I. Bičkoviča pakļautībā esoši darbinieki var pieņemt patstāvīgu, objektīvu lēmumu par iespēju žurnālistam iepazīties ar padomju okupācijas laika un tam sekojošu gadu krimināllietu materiāliem.
Lato Lapsa
Rīgā 2019. gada 30. novembrī.”
Seko mums 
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
