Augstākās tiesas priekšsēdētājam Strupišam atkal jāmēģina izlikties, ka viņš izvērtēs Stukāna pārkāpumu
PIETIEK23.07.2024.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam jau atkal jāmēģina izlikties, ka viņš izvērtēs ģenerālprokurora Jura Stukāna rīcību – šoreiz tiesas konstatēto nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu.
Kā zināms, 28. maijā portālā tiesas.lv publicēts Rīgas pilsētas tiesas tiesneša Mārtiņa Tupureina paziņojums, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns, būdams valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteicies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju, tādēļ tiesa kā procesa virzītājs publiski informē par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu.
Rīgas pilsētas tiesā šā gada 3. jūnijā tika saņemts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurora protests, kurā prokurors pieprasīja tiesas priekšsēdētājai atzīt tiesneša M. Tupureina rīcību, publicējot paziņojumu par personas nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, par nelikumīgu un atsaukt publicēto paziņojumu.
Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Anda Kraukle, iepazīstoties ar prokurora protestu un pārbaudot krimināllietas materiālus, atzina, ka tiesnesis šajā situācijā ir pamatoti secinājis, ka I. Kuzmukam ir piemērojams kriminālprocesuālais aizsardzības līdzeklis, un tiesneša rīcība ir bijusi likumīga. Līdz ar to tiesas priekšsēdētāja atzina, ka iesniegtais protests nav pamatots un ir noraidāms.
Taču ar to tas vēl nebeidzas – saskaņā ar likumu tiesai ir jāinformē atbildīgās instances par ģenerālprokurora pārkāpumu, lai tas tiktu izvērtēts. Kā informē Rīgas pilsētas tiesa, jau 6.jūnijā Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Mārtiņš Tupureins atbilstoši Kriminālprocesa likuma 19.panta ceturtajā daļā noteiktajam nosūtījis Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam motivētu iesniegumu ar lūgumu lemt par ģenerālprokurora J.Stukāna atbildību.
Zīmīgi, ka pusotra mēneša laikā A. Strupišs nekādu lēmumu šajā sakarā nav pieņēmis. Par šādas pasivitātes iemesliem Pietiek informēs jau drīz. Jāpiebilst, ka šis nav pirmais gadījums, kad A. Strupišs ir bijis īpaši saudzīgs un pretimnākošs ģenerālprokurora „sīkajiem grēciņiem”.
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
