Augstākās tiesas priekšsēdētājs klusē par savas padomnieces norādēm – kādam vajadzētu būt „pareizam” spriedumam kolaboranta Vonsoviča prāvā
PIETIEK14.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs pagaidām klusē par savas padomnieces Solvitas Harbacevičas publiskajām norādēm – kādam vajadzētu būt „pareizam” spriedumam padomju kolaboranta Romualda Vonsoviča prāvā.
Šodien Rīgas pilsētas tiesā tiks pasludināts spriedums krimināllietā, kurā Jura Stukāna vadītā LR prokuratra apsūdzējusi Lato Lapsu par neslavas celšanu padomju okupācijas varas kolaborantam Romualdam Vonsovičam un viņa vajāšanu.
Pēc tam, kad šā gada 8. septembrī vēsturniece Ineta Lipša sociālajā tīklā Facebook citēja Lato Lapsas „kolaboranta prāvā” teikto pēdējo vārdu, Aigara Strupiša vadītās Augstākās tiesas darbiniece, viņa kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja padomniece Solvita Harbaceviča nāca klajā ar šādu publisku paziņojumu par pēdējā vārdā minētajiem argumentiem un izteica šādu vēlmi attiecībā uz taisāmo tiesas spriedumu:
„Cik tas avots pats savā darbībā ir bijis demokrătijas un tiesiskuma balsts Latvijā, neizteikšos. Bet idealizēt PL [Polijā] notiekošo un citēt Egilu Levitu, tas nu ir cinisma kalngals. Nepārsteidz, protams, bet pārpublicēšanas gadījumā gribētos arī kādu komentāru no Tevis, citādi rodas iespaids, ka piekrīti šiem haotiskajiem un manipulatīvajiem argumentiem ).
OK, cerams, ka uz to jautājumu tiks skaidri un pielietojami atbildēts. Pēc loğikas, jēdziens būtu jāanalizē.”
Jau pirms divām dienām A. Strupišs ir saņēmis iesniegumu par šo savas padomnieces paziņojumu, no kura nepārprotami izriet – sprieduma taisīšanas laikā Augstākās tiesas darbiniece izdara spiedienu uz tiesu un ietekmē spriedumu, nepārprotami norādot uz tā vēlamo saturu viņai kā Augstākās tiesas pārstāvei, kas nav pieļaujams tiesiskā valstī. Taču pagaidām Augstākās tiesas priekšsēdētājs klusē, arī savu komentāru Facebook viņa padomniece S. Harbaceviča nav izņēmusi.
Lato Lapsas pēdējā vārdā cita starpā bija minēts: „Pirms četrarpus gadiem, 2018. gada janvārī pazīstamā korupcijas apkarotāja Juta Strīķe sniedza, manuprāt, precīzu un izsmeļošu atbildi uz šo jautājumu. Balstoties uz savu grandiozo pieredzi tiesībsargāšanas jomā, viņa teica tā:
„Latvijā ir izveidots čekistu, komunistiskās partijas biedru un oligarhu uzturēts noziedzīgs, mafiozs tīkls. Tajā ietilpst cilvēki no prokuratūras, tiesu sistēmas, politiskām partijām, ministri, ierēdņi, deputāti, lielu banku un valstij nedraudzīgu uzņēmumu vadītāji, masu mediji un sociālo aptauju veicēji.”
Domāju, ka šajā Jutas Strīķes apgalvojumā ir atrodama atbilde uz iespējamo sabiedrības jautājumu – vai nevarētu būt tā, ka šodien gan valsts apsūdzības uzturētāja krēslā, gan cietušo statusā ir redzami cilvēki no šī tīkla?
Domāju, ka tad, kad šī tiesas procesa materiāli tiks apkopoti un izdoti grāmatā „Kolaborants 2”, sabiedrība gūs vēl daudz izsmeļošāku atbildi uz šo jautājumu. Manuprāt, jau pašlaik Indriķa Latvieša grāmatā „Nāve 2” šīs atbildes tiek sniegtas pietiekami skaidri.”
Attēlā – S. Harbaceviča (viņas pašas sagatavots un ievietots attēls no viņas Facebook lapas)
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
