Augstākās tiesas priekšsēdētājs Strupišs ir svarīgā atvaļinājumā, tā ka maznozīmīgais ģenerālprokurora Stukāna nevainīguma prezumpcijas pārkāpums lai pagaida
Anita Poļakova, Augstākās tiesas priekšsēdētāja p.i.24.07.2024.
Komentāri (3)
Iesaki rakstu: 
Augstākajā tiesā 2024. gada 15. jūlijā saņemts Jūsu [Lato Lapsas] iesniegums, kurā norādīts, ka Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Mārtiņš Tupureins atbilstoši Kriminālprocesa likuma 19. panta ceturtajā daļā noteiktajam 2024. gada 6. jūnijā ir nosūtījis Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam apsūdzētā Igora Kuzmuka motivētu iesniegumu ar lūgumu lemt par ģenerālprokurora Jura Stukāna atbildību.
Iesniegumā lūgts sniegt informāciju par iesnieguma virzību un atbildes uz jautājumiem: kādas tieši darbības Aigars Strupišs ir veicis vairāk nekā mēneša laikā pēc šī iesnieguma saņemšanas, un kāds tieši ir šo darbību rezultāts. Atbildes lūgts pamatot ar attiecīgu lietvedības dokumentu kopijām.
Atbildot uz Jūsu iesniegumu, informējam, ka atbilstoši ierakstiem Augstākās tiesas lietvedības informācijas sistēmā (elektroniskā dokumentu pārvaldības sistēmā) Rīgas pilsētas tiesas tiesneša Mārtiņa Tupureina iesniegums saņemts Augstākajā tiesā 2024. gada 6. jūnijā un tajā pašā datumā atbilstoši Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša rezolūcijai tas nodots Krimināllietu departamenta priekšsēdētājai Anitai Poļakovai viedokļa sniegšanai. Sagatavotais materiāls nodots Augstākās tiesas priekšsēdētājam jautājuma par ģenerālprokurora Jura Stukāna atbildību lemšanai.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs šobrīd ir ikgadējā atvaļinājumā. Rīgas pilsētas tiesas tiesneša Mārtiņa Tupureina nosūtītajā iesniegumā norādīto apstākļu izvērtējums notiks pēc visu attiecīgā iesnieguma izskatīšanai nozīmīgo apstākļu noskaidrošanas.
Ievērojot Jūsu papildu lūgumu par lietvedības dokumentu kopiju izsniegšanu, Jums tiek izsniegta izdruka no Augstākās tiesas lietvedības informācijas sistēmas (elektroniskās dokumentu pārvaldības sistēmas) par sagatavotajām rezolūcijām.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
