Augstākās Tiesas senatora amatā iecelts Levitam pietuvināts zaļknābis, kurš iepriekš nevienu dienu nav strādājis pat ne rajona tiesneša amatā
N. Andersons23.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izmantojot caurumus likumā “Par tiesu varu”, par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesi iecelts Jānis Pleps, kurš līdz tam bija Egila Levita padomnieks un kura darba pieredze administratīvajās tiesās aprobežojas ar vienu gadu tiesneša palīga amatā.
“Rīgas pilī tiesneša zvērestu valsts prezidentam Egilam Levitam deva Augstākās tiesas tiesnesis Jānis Pleps,” medijus informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.
Uzrunājot Plepu, valsts prezidents uzsvēra, ka līdzšinējā Plepa darba un akadēmiskā pieredze būs liels ieguvums tiesu varai. "Šīs zināšanas būs ārkārtīgi vērtīgas, spriežot tiesu administratīvo tiesību jomā," pauda prezidents.
Tiesa gan, šī darba pieredze, ja ir jāaplūko konkrēti fakti, neliecina par “ārkārtīgi vērtīgām zināšanām”, drīzāk pretēji.
Likuma “Par tiesu varu” 54. pants nosaka prasības Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam: “Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz 10 gadu kopējais darba stāžs tiesneša amatā un kurš saņēmis pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu. Izņēmuma gadījumā uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma apstiprināts rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir maģistra vai doktora grāds un kurš saņēmis pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.”
Jānis Pleps nevienu dienu nav nostrādājis pat ne rajona tiesas tiesneša amatā vai tikai Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša profesijā. Saskaņā ar oficiālo biogrāfiju visa viņa saskare ar darbu tiesā ilgusi vienu gadu no 2005. gada jūnija līdz 2006. gada jūnijam, kad viņš bijis tiesneša palīgs Administratīvajā apgabaltiesā. (Vēlāk tam pievienojusies darba pieredze Satversmes tiesneša palīga amatā, taču šinī gadījumā, ieceļot par senatoru Administratīvo lietu departamentā, tā ir nederīga, jo tiesnešu darbu regulē likums “Par tiesu varu”, turpretī Satversmes tiesu regulē speciālais Satversmes tiesas likums.)
Jānis Pleps bijis teorētiķis, kurš tāpat nav strādājis ne par advokātu, ne prokuroru: viņa biogrāfijā redzami tādi amati kā “Jurista Vārda” redaktors, Saeimas Juridiskā biroja padomnieks, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks utt., bet ne tiesneša pieredze.
Augstajā amatā viņam ļāvusi nokļūt vēl viena izņēmuma norma, kas paredz: “Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, kā arī saņēmusi pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.”
Saskaņā ar oficiālo biogrāfiju kopš 2007. gada Jānis Pleps sācis strādāt par lektoru biznesa augstskolas “Turība” Juridiskajā fakultātē, kur bijis Publisko tiesību katedras lektors, vēlāk docējis arī Latvijas Universitātē un ieņēmis akadēmiskos amatus.
Kā rāda notikumu gaita, Egils Levits sācis virzīt savu padomnieku bez nekādas pieredzes tiesneša amatā uz ietekmīgo posteni AT Senātā faktiski tajā pašā momentā, kad J. Pleps, “aiz matiem pievelkot”, atbildis pašām minimālākajām un formālākajām prasībām: pretendents sasniedzis nepieciešamo 40 gadu vecumu 2022. gada sākumā, tomēr pēc tam vajadzējis nogaidīt līdz rudenim, kad septembrī kandidāts varējis deklarēt arī 15 gadus kopš darba uzsākšanas “Turībā”. Praktiski nekavējoties sākta J. Plepa virzīšana, kas vainagojusies ar balsojumu Saeimā 13. oktobrī.
Interesanti, ka balsojumu par tiesneša profesijā nekad nestrādājušā J. Plepa iecelšanu uzreiz Senātā izdarījis vēl iepriekšējais Saeimas sastāvs – tas pats, kurš gada sākumā noraidīja Sanitas Osipovas kandidatūru uz tieši to pašu vakanci Senāta Administratīvo lietu departamentā sakarā ar pieredzes trūkumu un nekompetenci. Pretēji Jānim Plepam S. Osipovai bija vismaz pilnvērtīga darba pieredze Satversmes tiesas tiesneses un – vēlāk – priekšsēdētājas amatā.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
