Iesaki rakstu: 
Nepārskatāmajā jaunajā Ministru kabineta tiesību portālā ievietoti divi dokumenti, kuri iezīmē augstskolu reformas sekas: “Ministru kabineta virzītu valsts augstskolas padomes locekļu atlases, izvirzīšanas un atsaukšanas kārtība” un rīkojums "Par valsts augstskolu tipiem".
Par padomju locekļu atlases kārtību šoreiz nerunāsim. Ministrijas ierēdņu sagatavotajā dokumentā desmit reizes lietots vārdu salikums "ja nepieciešams". Kurš pateiks, vai ir nepieciešams vai pieciešams? Patvaļīgai interpretācijai visi ceļi vaļā.
Vēl kāds nesens notikums: Latvijā augstskolu padomju slavināšanai bieži tika pieminēta Igaunijas prezidente K. Kaljulaida. Pirms tam bija Tartu Universitātes padomes priekšsēdētāja.
Igaunijas prezidenta vēlēšanas parādīja, ka šī madāma nebūt nav populāra Igaunijā, un viņa netika pārvēlēta prezidentes amatā. Amatu dabūja tipisks A. Rītela tipa cilvēks, kas stāv ar kājām uz zemes, nevis lidinās pa gaisu.
Trakas lietas atklājas, iepazīstoties ar rīkojumu "Par valsts augstskolu tipiem". Lai gan Augstskolu likuma mudžināšana Saeimā kļuvusi par hrestomātisku procesu, lielākā daļa būtisko izmaiņu palikusi tautai nepamanīta.
Cerējums par augstskolu tipiem seko primitīvā kapitālisma sacīkstes modelim. Augstākā klase ir zinātnes universitātes. Pasaulē gan par zinātnes universitātēm uzskata tādas, kurām ir spoži zinātnes sasniegumi, nevis administratīvi birokrātiski nosakot atbilstošo statusu.
Nākamā šķira jau ir daudz bēdīgāka - lietišķo zinātņu universitātes. Teksta autoriem nav ne mazākās sajēgas par darbaļaužu universitāšu (vocational university) izcelsmi, misiju un vīziju.
Labāk pazīstamās ir Nīderlandes Hogeschool, Vācijas un Austrijas Fachhochschule. Tāda sistēma radusies, jo šajās valstīs netiek praktizēta citviet labi zināmā koledžu sistēma. Koledžas, kas Latvijā vairs netiek ieskaitītas augstskolās, var būt izcilas. University College London un College de France ir izcilākas par vairumu augstskolu.
Vācijas Fachhochschule tika izveidota 20.gs. 60. gados, sociāldemokrātu valdībām mēģinot vājināt ultralabējo korporāciju dominētās klasiskās universitātes. Klasiskās universitātes bija noziegušās, atbalstot starpkaru revanšismu. Lai gan Fachhochschule nekad nepacēlās klasisko universitāšu līmenī, tā nosūca finansējumu un radīja federālo zemju valdībām paklausīgas kadru kalves. Austrijā Fachhochschule tiek ieviesta tikai 90.jos gados, jo nav lietderīgi tērēt universitāšu resursus vienkāršas augstākās izglītības došanai. Boloņas process ir devalvāciju veicinošs.
Interesanti paskatīties, ko var apgūt University of applied sciences – Hogeschool vai Fachhocschule. Meitenes apgūst lietvedību. Zēni apgūst moderno betona maisītāju.
Ministru kabineta rīkojumā lasām – Latvijā būs divas University of applied sciences: Daugavpils Universitāte un Liepājas Universitāte.
Kuriozi. Daugavpils Universitātē ir spēcīga bioloģija, pēta kukaiņus, ir milzīgas kukaiņu kolekcijas. Tas nav University of applied sciences darbības lauks! Ar kukaiņu kolekcijām lepojas Hārvarda universitātes salīdzinošās zooloģijas muzejs, Oksfordas Universitātes Dabas vēstures muzejs, Kembridžas Universitātes Zooloģijas muzejs.
Bet University of applied sciences meitenes apgūst moderno bonerēšanu, zēni – magnētisko palaidēju. University of applied sciences nemēdz apgūt sistemātisko vai salīdzinošo bioloģiju. COVID ērā neviens nevar teikt, ka bioloģija Latvijai nav vajadzīga.
Liepājas Universitātē stipras ir izglītības zinātnes, sagatavo logopēdus. Un atkal tās ir zinātnes, kas nav radniecīgas University of applied sciences. Jo University of applied sciences var apgūt ainavu instalēšanu un mašīnbroderēšanu.
Latvijas Republikas vēsturē jau ir pieredze ar Vocational university. Tā ir 1923. gadā dibinātā Kaucmindes mājturības skola. 1938. gadā tika pārveidota par Mājturības institūtu un pacelta augstākās izglītības kārtā. Vai šodien Latvijai vajadzīgas desmit Kaucmindes?
Trešā, viszemākā gradācija ir lietišķo zinātņu augstskolas. Vai ministre – angļu valodas eksperte varētu iztulkot angliski? Highschool of applied sciences? Ikviens native speaker ar to sapratīs pavāju vidusskolu.
Augstskolu devalvēšana atstās iespaidu ne tikai uz pašreizējiem un nākamiem studentiem. Arī šo denominēto augstskolu diplomu turētājiem jāsaprot: ārzemju darba devējs, Google izlasot, ka pretendents beidzis University of applied sciences, uzreiz noteiks griestus. Griesti būs kopētāja apkalpošana un tulpju stādāmās mašīnas darbināšana.
Vai ministre saprot, ka reģionālo augstskolu vājināšana nestiprinās viņas pašas un viņas pārstāvētas partijas izredzes nākamajās vēlēšanās?
Cietušajām augstskolām vajadzētu vērsties pēc padoma pie Latvijas Universitātes rektora, kā Ministru kabineta rīkojumus apstrīdēt tiesā. Privātās augstskolas ir ieguvējas – augstskolas tipu nosaka dibinātājs. Var noteikt zinātnes universitāti vai jebko citu.
Rīkojuma pielikumos biedēts ar atbilstības pārbaudi 2024. gadā. Bailēm nav pamata, Latvijā neviena reforma nedzīvo ilgāk kā Eiropas piešķirtā nauda.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
