„Augstsprieguma tīkls” klusē par jaunās priekšnieces frizieri uz elektrības patērētāju rēķina un citiem izšķērdīgiem tēriņiem
PIETIEK14.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts AS „Augstsprieguma tīkls”, kas iecerējis nozīmīgi palielināt savus tarifus, pagaidam klusē par savas jaunās priekšnieces frizieri uz elektrības patērētāju rēķina un citiem izšķērdīgiem tēriņiem. Pietiek šodien publicē jautājumus, kuri jau aizvadītajā nedēļā uzdoti „Augstsprieguma tīklam” un uz kuriem joprojām nav saņemtas atbildes.
Pēc 8. novembra Delfi intervijas ar AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētāju Guntu Jēkabsoni (attēlā) vēlos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem, kas man būs nepieciešamas mediju publikācijas gatavošanai:
1) G. Jēkabsone minēja, ka ir samazināts darbinieku skaits, atzīmējot, ka plānots pieņemt papildu darbiniekus, kas nodarbosies ar Eiropas projektiem. Publiski pieejamajā tarifu projektā personāla un sociālās izmaksas jaunajā tarifā ir par 48% lielākas, kas liek secināt, ka uzņēmums plāno būtiski palielināt darbinieku skaitu. Sakiet, lūdzu, cik darbinieku uzņēmumā bija uz 01.01.2022., cik uz intervijas dienu – 08.11.2022., cik būs gada beigās – 31.12.2022. un cik plānots pieņemt 2023.gadā, tai skaitā – cik darbinieki uzņēmumā plānoti uz 31.12.2023.? Vai papildu amatu vietas tiek izveidotas tikai tajās struktūrvienībās, kas nodarbojas ar Eiropas projektiem, vai, piemēram, arī administratīvajās struktūrvienībās? Ar ko tādā gadījumā skaidrojams tas, ka uzņēmums nesen publicējis divu projektu vadītāju vakances Personāla daļā ar piedāvāto amatalgu no 1800 līdz 2200 EUR?
2) Uzņēmuma darba koplīgums paredz kompensēt inflāciju darbiniekiem, atbilstoši palielinot darbinieku amatalgas. Vai uzņēmums ir nodrošinājis konstruktīvu sociālo dialogu ar arodbiedrību ar mērķi vienoties, ka darbinieku amatalgu pieaugumam ar nākamo gadu būtu, piemēram, procentuālie griesti, kas ļautu nepalielināt amatalgas par gada inflāciju, kas šogad sagaidāma kosmiska? Cik šādas sanāksmes 2022.gada laikā bijušas ar arodbiedrību, par ko līdz šim izdevies vienoties?
3) Uzņēmuma atalgojuma politika nosaka, ka amatalga var tikt noteikta līdz 30% virs tirgus mediānas. Vai ir tādi darbinieki, un, ja ir, tad cik darbinieki uzņēmumā saņem amatalgu virs atalgojuma politikā noteiktās maksimālās robežas? Kādos amatos strādā šie darbinieki un par cik procentiem šo darbinieku amatalgas pārsniedz tirgus mediānu? Kuram amatam uzņēmumā (neskaitot amatpersonas) tiek maksāta vislielākā amatalga, un kāda tā ir – vai tā atbilst tirgus situācijai?
4) Vai pēdējā gadā ir augušas izmaksas par, piemēram, juridisko biroju konsultācijām, ja jā – par cik procentiem attiecībā pret iepriekšējiem gadiem? Vai tiek izmantotas arī juridisko biroju konsultācijas ikdienišķos jautājumus, piemēram, saistībā ar darba tiesībām; par cik procentiem pieaugušas šādu konsultāciju izmaksas attiecībā pret iepriekšējiem periodiem (iepriekšējos 5 gados)? Ar ko tas saistīts?
5) Vai uzņēmums izmanto konsultantu pakalpojumus ikdienišķu darbu nodrošināšanai, ja jā, tad kādu konsultantu, kādās jomās un kādas ir izmaksas, tai skaitā pret iepriekšējiem gadiem (iepriekšējos 5 gados)? Ar ko tas saistīts?
6) Cik uzņēmums ir tērējis personāla atlases kompāniju piesaistei darbinieku (neskaitot amatpersonas) atlasei 2022.gadā, cik iepriekšējos periodos (iepriekšējos 5 gados)?
7) Cik uzņēmums iztērēja darbinieku 2022.gada sporta spēlēm, un kā tika atlasīts uzvarējušais uzņēmums? Vai notika slēgta sarunu procedūra vai cenu aptauja (atbildi pamatojiet ar dokumentiem)? Vai izvēlētais iepirkuma procedūras veids atbilst uzņēmuma iekšējiem dokumentiem?
8) Vai uzņēmums apmaksā, piemēram, stilistu un frizieru pakalpojumu rēķinus? Ja jā, – no kura laika, kādas summas tiek iztērētas mēnesī, kuru darbinieku vajadzībām šie pakalpojumi tiek izmantoti?
Jāpiebilst, ka arī elektroenerģijas sadales sistēmas operators – valsts AS "Sadales tīkls" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) jaunu tarifa projektu, kas paredz kopējo tarifa pieaugumu vidēji 75% apjomā. Pietiek pašlaik gatavo jautājumus arī šai valsts akciju sabiedrībai.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
