„Augstsprieguma tīkls” klusē par jaunās priekšnieces frizieri uz elektrības patērētāju rēķina un citiem izšķērdīgiem tēriņiem

Pēc 8. novembra Delfi intervijas ar AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētāju Guntu Jēkabsoni (attēlā) vēlos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem, kas man būs nepieciešamas mediju publikācijas gatavošanai:

1) G. Jēkabsone minēja, ka ir samazināts darbinieku skaits, atzīmējot, ka plānots pieņemt papildu darbiniekus, kas nodarbosies ar Eiropas projektiem. Publiski pieejamajā tarifu projektā personāla un sociālās izmaksas jaunajā tarifā ir par 48% lielākas, kas liek secināt, ka uzņēmums plāno būtiski palielināt darbinieku skaitu. Sakiet, lūdzu, cik darbinieku uzņēmumā bija uz 01.01.2022., cik uz intervijas dienu – 08.11.2022., cik būs gada beigās – 31.12.2022. un cik plānots pieņemt 2023.gadā, tai skaitā – cik darbinieki uzņēmumā plānoti uz 31.12.2023.? Vai papildu amatu vietas tiek izveidotas tikai tajās struktūrvienībās, kas nodarbojas ar Eiropas projektiem, vai, piemēram, arī administratīvajās struktūrvienībās? Ar ko tādā gadījumā skaidrojams tas, ka uzņēmums nesen publicējis divu projektu vadītāju vakances Personāla daļā ar piedāvāto amatalgu no 1800 līdz 2200 EUR?

2) Uzņēmuma darba koplīgums paredz kompensēt inflāciju darbiniekiem, atbilstoši palielinot darbinieku amatalgas. Vai uzņēmums ir nodrošinājis konstruktīvu sociālo dialogu ar arodbiedrību ar mērķi vienoties, ka darbinieku amatalgu pieaugumam ar nākamo gadu būtu, piemēram, procentuālie griesti, kas ļautu nepalielināt amatalgas par gada inflāciju, kas šogad sagaidāma kosmiska? Cik šādas sanāksmes 2022.gada laikā bijušas ar arodbiedrību, par ko līdz šim izdevies vienoties?

3) Uzņēmuma atalgojuma politika nosaka, ka amatalga var tikt noteikta līdz 30% virs tirgus mediānas. Vai ir tādi darbinieki, un, ja ir, tad cik darbinieki uzņēmumā saņem amatalgu virs atalgojuma politikā noteiktās maksimālās robežas? Kādos amatos strādā šie darbinieki un par cik procentiem šo darbinieku amatalgas pārsniedz tirgus mediānu? Kuram amatam uzņēmumā (neskaitot amatpersonas) tiek maksāta vislielākā amatalga, un kāda tā ir – vai tā atbilst tirgus situācijai?

4) Vai pēdējā gadā ir augušas izmaksas par, piemēram, juridisko biroju konsultācijām, ja jā – par cik procentiem attiecībā pret iepriekšējiem gadiem? Vai tiek izmantotas arī juridisko biroju konsultācijas ikdienišķos jautājumus, piemēram, saistībā ar darba tiesībām; par cik procentiem pieaugušas šādu konsultāciju izmaksas attiecībā pret iepriekšējiem periodiem (iepriekšējos 5 gados)? Ar ko tas saistīts?

5) Vai uzņēmums izmanto konsultantu pakalpojumus ikdienišķu darbu nodrošināšanai, ja jā, tad kādu konsultantu, kādās jomās un kādas ir izmaksas, tai skaitā pret iepriekšējiem gadiem (iepriekšējos 5 gados)? Ar ko tas saistīts?

6) Cik uzņēmums ir tērējis personāla atlases kompāniju piesaistei darbinieku (neskaitot amatpersonas) atlasei 2022.gadā, cik iepriekšējos periodos (iepriekšējos 5 gados)?

7) Cik uzņēmums iztērēja darbinieku 2022.gada sporta spēlēm, un kā tika atlasīts uzvarējušais uzņēmums? Vai notika slēgta sarunu procedūra vai cenu aptauja (atbildi pamatojiet ar dokumentiem)? Vai izvēlētais iepirkuma procedūras veids atbilst uzņēmuma iekšējiem dokumentiem?

8) Vai uzņēmums apmaksā, piemēram, stilistu un frizieru pakalpojumu rēķinus? Ja jā, – no kura laika, kādas summas tiek iztērētas mēnesī, kuru darbinieku vajadzībām šie pakalpojumi tiek izmantoti?

Jāpiebilst, ka arī elektroenerģijas sadales sistēmas operators – valsts AS "Sadales tīkls" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) jaunu tarifa projektu, kas paredz kopējo tarifa pieaugumu vidēji 75% apjomā. Pietiek pašlaik gatavo jautājumus arī šai valsts akciju sabiedrībai.

Novērtē šo rakstu: