Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) ar esošo kapacitāti pat teorētiski nav iespējams veikt fitosanitārās pārbaudes sertifikāta saņemšanai apaļkokam (zāģbaļķiem) pēc Ministru kabineta noteikumu anotācijā norādītā apraksta un cenu aprēķina. VAAD gan negrasās palielināt inspektoru skaitu, bet norāda, ka aprēķinos norādīts "vidējais laika patēriņš". Savukārt pakalpojuma izmantotāji apgalvo, ka līdz šim vispār nekāda pārbaude nav veikta un inspektori tikai formāli uzmetuši aci no mašīnas eksportam paredzētajai kravai.

Pietiek jau ziņoja, ka ar Ministru kabineta noteikumiem fitosanitārās pārbaudes apaļkokam cena palielināta 20 reizes. Pakalpojuma cenas ievērojamo pieaugumu VAAD skaidro ar to, ka kopš 2000.gada nav mainīti izcenojumi fitosanitārajām pārbaudēm dažādiem koksnes materiāliem. Visas izmaksas, kas ietvertas fitosanitāro pārbaužu izcenojumos, tai skaitā atlīdzībai, par degvielu, informāciju tehnoloģijām, inspektoru aprīkojumu, ir vairākkārt kāpušās, kā arī palielinājušies fitosanitārie apdraudējumi, teikts anotācijā.

Anotācijā arī detalizēti aprakstīts, kā veidojas pakalpojuma izcenojums: „Pārbaudē kokmateriāls ir jāatsedz no mizas. Pārbaudāmo vietu skaits kaitīgo organismu noteikšanai ir atkarīgs no kokmateriāla veida (skujkoki, lapu koki) un tā daudzuma. Viena pārbaude 20 m3 neapstrādātas koksnes (ar mizas klātbūtni) (cenrāža 12.1.6.2. apakšpunkts), noņemot mizas fragmentus atbilstoši instrukcijā norādītajam daudzumam un vietām, izanalizējot koksnes stāvokli zem mizas (ir vai nav kaitēkļu bojājumi, ejas, grauzumi u.c.), nosakot kaitīgo organismu klātbūtni un to konstatācijas gadījumā nosakot arī kaitīgā organismu sugu, un noņemot un noformējot paraugus konkrētā kaitīgā organisma laboratoriskam apstiprinājumam, vidēji prasa 8 stundas. Saskaitot visas izmaksas – darba algu, darba devēja sociālo nodokli, transporta izmaksas, datubāzes uzturēšanu, inspektora aprīkojumu, inspektoru apmācība – vidēji vajadzīgi 56,60 euro (inspektora darba samaksa, degviela, informācijas sistēmas uzturēšana, inspektora aprīkojums).”

Šajā pašā anotācijā norādīts, ka 2014.gada astoņos mēnešos dienests ir veicis fitosanitārās pārbaudes un izsniedzis fitosanitāro sertifikātu 228 747 kubikmetru nemizotu zāģbaļķu kravām, kas nozīmē, ka šī darba paveikšanai dienestam bija nepieciešamas 91 498 darba stundas jeb 11 437 darba dienas. Kā noskaidroja Pieiek, VAAD strādā 43 inspektori, līdz ar to vienam inspektoram, lai sniegtu tikai anotācijā aprakstīto pakalpojumu, pagājušā gada astoņos mēnešos bija jānostrādā 262 darba dienas, lai gan astoņu mēnešu (no janvāra līdz augusta beigām) kopējais dienu skaits ir 243, bet darba dienu skaits – 176, pieņemot, ka mēnesī ir vidēji 22 darba dienas.

VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre uz jautājumu, vai šīs pārbaudes ir vienīgais dienesta inspektoru darbs, atbildēja noliedzoši. „Protams, nē, viņi taču ir inspektori!” pauda VAAD pārstāve. Dienesta mājas lapā norādīti 111 dažādi maksas pakalpojumi, kā arī 36 darbības, par kurām jāmaksā valsts nodeva.

Ūdre apliecina, ka papildu darbiniekus un inspektorus piesaistīt VAAD neplāno, un uz jautājumu, kā dienests plāno veikt anotācijā aprakstītās pārbaudes, atbild: „Aprēķiniem tika izmantots vidējais pārbaudē apskatāmais apaļkoku daudzums (20m3), bet tas nebūt nenozīmē, ka visās pārbaudēs apskata vienādu apaļkoksnes daudzumu konkrētā laika vienībā. Tas nozīmē, ka vienā pārbaudē apskatāmais daudzums varētu būt lielāks, taču svarīgi ir ievērot pārbaužu veikšanas metodiku. Šajā laikā ietilpst arī kaitīgo organismu konstatācijas gadījumos konkrētas organisma sugas noteikšana uz vietas, pēc tam parauga noformēšana, nosūtīšana laboratorijai atklāta kaitīgā organisma apstiprināšanai.”

Savukārt apaļkoku eksportētāji apgalvo, ka līdz šim un arī pēc jaunā cenrāža stāšanās spēkā pārbaudes tiek veiktas vairāk nekā formāli un nekad neviens inspektors neesot pat mēģinājis atsegt koka mizu un ielūkoties, vai tur nemitinās kaitēkļi. „Atbrauc labi, ja uz katru otro kravu. Atbrauc inspektore, pat neizkāpj no mašīnas, paskatās uz kravu, pajautā, cik daudz, pasaka – samaksā rēķinu un vari braukt, tā arī ir visa pārbaude,” stāsta koksnes eksportētājfirmas IBIZA valdes priekšsēdētājs Mareks Maļinovskis.

Pēc uzņēmēja teiktā, inspektore pāris minūtes uzmet aci 10 000 kubikmetru koksnes, un līdz šim par to izrakstījusi rēķinu 1400 eiro apmērā, bet tagad - 28 500 eiro.

Viņš izrēķinājis, ka pat tad, ja viena darba diena VAAD inspektoram izmaksā 56,60 eiro, eksportētāji arī iepriekš, maksājot 14 centus par kubikmetru, ir krietni pārmaksājuši par pakalpojumu, jo pat ar visu ceļā līdz ostai pavadīto laiku vienai kravai inspektors nav veltījis vairāk kā divas stundas.

Zemkopības ministrija (ZM), lai pamatotu pārbaužu cenas palielinājumu, norāda uz tās starptautisko nozīmīgumu. „Fitosanitārais sertifikāts nav “birokrātisks” dokuments, kas “formāli” jāiegūst eksportētājam vedot preci uz konkrētajām valstīm, bet gan Latvijas Republikas oficiāls apliecinājums, ka konkrētajā kravā neatrodas importētājvalsts definētie kaitīgie organismi, kurus aizliegts ievest šajā valstī. Ja importētājvalstij izdodas pierādīt, ka Valsts augu aizsardzības dienests nav izkontrolējis un ļāvis uz importētājvalsti aizvest kaitīgos organismus, tad tai ir tiesības aizliegt koksnes produktu eksportu uz šo valsti,” pamato ZM preses sekretāre Dagnija Muceniece.

Pietiek jau ziņoja, ka dramatiski sadārdzinātā fitosertifikāta dēļ ir apdraudēts zāģbaļķu eksports uz Ķīnu, kā arī koksnes tranzīts caur Latviju. Tiek izteiktas aizdomas, ka VAAD pakalpojuma maksa palielināta Latvijas finiera (LF) interesēs, jo uz Ķīnu eksportē lielākoties to pašu sortimentu, ko iepērk LF, bet eksportētāji spēj piedāvāt par 20-40% augstāku apaļkoku iepirkuma cenu. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

FotoDaudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju, bet būtu kādi ierindas darbinieki vai pašnāvnieki.
Lasīt visu...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...