Iesaki rakstu: 
Māsīca Renāte Zīverte nav vienīgā satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) radiniece, kura tikusi pie darba ar viņa ietekmi saistītās valsts struktūrās. 2010. gada jūlijā bez konkursa izsludināšanas par Labklājības ministrijas (LM) padotībā esošas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) Šampētera nams vienīgo valdes locekli izraudzīts tobrīd vēl labklājības ministra amatā esošā Auguļa svainis – māsas Ilzes Zorikas vīrs Vitālijs Zoriks. Viņa alga Šampētera namā, kas ir visa LM pamatkapitālā ieguldītā nekustamā īpašuma apsaimniekošana, ir 1248 lati pirms nodokļu nomaksas. Pietiek jau rakstīja, ka Augulis par sava biroja vadītāju vēl LM laikā izraudzījies māsīcu Renāti Zīverti, kuru paņēmis līdzi arī uz Satiksmes ministriju, papildus uzticot arī padomnieces pienākumus.
Augulis Pietiek teica, ka ekonomiskā krīze „ir labākais laiks, kad valsts pārvaldē ir iespējams piesaistīt labākos menedžerus no privātā sektora”, un viņa māsas vīrs Zoriks ir starp tiem. LM visas dienas garumā pirmdien neatsūtīja Pietiek prasīto Zorika CV, to solot izdarīt otrdien. Pēc paša Zorika Pietiek teiktā, viņš ieguvis augstāko izglītību Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Bet kā savu vienīgo darba pieredzi pirms kļūšanas par valsts SIA Šampētera nams valdes locekli Zoriks minēja projektu vadītāja amatu logu un durvju ražošanas uzņēmumā Līvas grupa. „Ja jūs šaubāties par manu darba pieredzi, tā šajā gadījumā jau ir jūsu problēma. Kā lai es atbildu savādāk? Es uzskatu, ka man viņa ir pietiekama,” uz jautājumu, vai iepriekšējais darbs ļauj kvalificēties valsts SIA vadīšanai, Pietiek atteica Zoriks. Viņš Pietiek, informējot par savu darba pieredzi, minēja tikai gadu, ko no 2009. līdz 2010. gadam nostrādājis Līvas grupā par darbu vadītāju, bet pirms tam deviņus gadus šajā pašā firmā bijis projektu vadītājs. Tā ir vienīgā Zorika darba pieredze pirms iecelšanas Šampētera nama valdē.
Pēc LM Komunikācijas nodaļas vadītājas Marikas Kupčes sniegtās informācijas, 2010. gada vasarā LM nerīkoja konkursu uz Šampētera nama valdes locekļa amatu, jo saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 48. panta 1. daļas 3. punktu par valdes locekļu iecelšanu lemj dalībnieku sapulce. Tiesa, saskaņā ar Lursoft datiem, vienīgais Šampētera nama dalībnieks ir pati LM. „Vitāliju Zoriku amatā mēs pieņēmām, ņemot vērā viņa iepriekšējo darba pieredzi un iegūto izglītību, kā arī iepriekšējā Šampētara nama valdes priekšsēdētāja Pētera Korņeva rekomendācijas. Šo lēmumu pieņēma ar Šampētera nama dalībnieku sapulces lēmumu pagājušā gada 30. jūnijā,” informēja Kupča. Pēc LM sniegtās informācijas, Zoriks Līvas grupā esot ieguvis darba pieredzi tieši nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā.
Augulis pēc būtības neatbildēja uz jautājumu par radniecisko saišu lomu Zorika karjerā. Pats Zoriks Pietiek noliedza, ka viņa karjeru veicinājis Augulis. Darbam Šampētera namā viņu esot ieteicis kādreizējais tā valdes loceklis Pēteris Korņevs, ar kuru iepazinies vēl laikā, kad Līvas grupa veikusi šīs LM kapitālsabiedrības pasūtījumus. Korņevs Pietiek stāstīja to pašu, uzsverot, ka šī sadarbība notikusi vēl, pirms Augulis kļuvis par labklājības ministru. 2010. gadā, kad no amata aizgājis iepriekšējais Šampētera nama valdes vadītājs Andrejs Zagorskis, atgriezties amatā esot piedāvāts Korņevam, bet viņš atteicies, rekomendējot šai vakancei Zoriku un vēl vairākus pretendentus, kuru vārdus pirmdien vairs nevarēja atminēties. Saruna esot notikusi ar LM valsts sekretāru Ringoldu Beinaroviču. Korņevs apgalvo, ka tobrīd – 2010. gada vasarā – neesot zinājis, ka Zoriks ir labklājības ministra Auguļa svainis. To sarunā ar viņu neesot norādījis arī Beinarovičs. Ar LM valsts sekretāru Pietiek pirmdien sazināties neizdevās – viņš neatbildēja uz zvaniem.
Augulis sava svaiņa nonākšanu viņa padotībā esošas valsts kapitālsabiedrības valdē skaidroja lakoniski. „Viņš ir iecelts amatā ar kapitāldaļu turētāja lēmumu atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai. Viņa CV ir atbilstošas zināšanas, kas nepieciešamas amatam,” par Zorika iecelšanu amatā ar īsziņas starpniecību Pietiek norādīja Augulis. Uz jautājumu, vai Zorika iecelšanā bijusi kāda loma tam, ka viņš ir ministra radinieks, Augulis pēc būtības neatbildēja, vien norādīja, ka „jebkurš kandidāts tiek izvērtēts, lai būtu pārliecība par kompetencēm un spēju paveikt darbu samazināta budžeta apstākļos”.
Pietiek jau rakstīja, ka Augulis, būdams labklājības ministrs, 2009. gada pavasarī par sava biroja vadītāju darbā pieņēmis māsīcu Renāti Zīverti, kuru nu paņēmis līdzi uz Satiksmes ministriju darbam tajā pašā pozīcijā. Radinieces izraudzīšanos šim darbam Zīvertes gadījumā Augulis skaidroja ar nepieciešamību sapulcēt savā birojā cilvēkus, kuri būtu gatavi strādāt nenormētu darba laiku bieži vien līdz pusnaktij, nevis „atsēž, cilvēkus, kuri ir zinoši un, kuriem var uzticēties”. Augulis uzsver, ka Zīvertei ir laba izglītība, viņa skolojusies arī ASV, pārvalda angļu un franču valodu, viņai esot darba pieredze privātās kompānijās, kur strādājusi menedžmenta līmenī. Valsts pārvaldē Zīverte esot piekritusi strādāt tikai pēc Auguļa lūguma. „Neskatoties uz jaunību, viņa ir cilvēks, kas līdzīgi kā es visu sasniedzis saviem spēkiem un savu galvu, cilvēks, kam var uzticēties, ka darbs tiks izdarīts,” savu biroja vadītāju raksturo satiksmes ministrs.
Ulda Auguļa māsas vīrs Vitālijs Zoriks atbild uz Pietiek jautājumiem, kā nonācis svaiņa vadītās ministrijas padotībā esošas kapitālsabiedrības valdē:
Cik liela loma tam, ka kļuvāt par Labklājības ministrijas padotībā esošās valsts SIA Šampētera nams vadītāju, jūsuprāt, bija tam, ka bijāt labklājības ministra Ulda Auguļa māsas vīrs?
Šinī gadījumā nebija.
Vai jūs piedalījāties konkursā uz šo amatu?
Konkurss nebija. Drīzāk bija tā, ka iepriekšējā darbā es tiku strādājis ar Šampētera namu.
Kas bija jūsu iepriekšējais darbs?
Iepriekšējais darbs bija Livas grupa.
Tas ir logu un durvju ražotājs?
Nu ne tikai, visas lietas.
Kāds bija jūsu amats šajā firmā?
Projektu vadītājs.
Kurš jūs uzrunāja darbam Šampētera namā?
Šampētera namā mani būtībā uzrunāja Pēteris Korņevs, viņš kaut kādus gadus atpakaļ bija arī valdes priekšsēdētājs tajā uzņēmumā, un man arī bija sadarbība ar viņiem.
Un kādi bija jūsu tālākie soļi, kam jūs sūtījāt savu CV, kā tas nonāca pie Šampētera nama kapitāldaļu turētāja Labklājības ministrijas?
Nu, kā – mani uzrunāja un es tad arī iesniedzu savu CV.
Kam?
Labklājības ministrijā.
Pieņemu, ka ģimenes saites jums ir ciešas un jūs zinājāt, ka labklājības ministrs tobrīd ir jūsu sievas brālis?
Nu, protams!
Vai jūsu sievas brālis jūs uzrunāja, aicināja uzņemties šo darbu?
Jūs domājat, vai Uldis mani uzrunāja? Nē.
Tad viņš par jūsu nodomu strādāt Šampētera namā nezināja līdz brīdim, kamēr jūs Labklājības ministrijā iesniedzāt savu CV?
Nu, to es nemācēšu atbildēt, – vai viņš bija informēts, vai viņš nebija informēts.
Bet viņš tad nebija tas cilvēks, kurš jūs informēja par šo vakanci?
Nē, protams.
Kas parakstīja rīkojumu par jūsu iecelšanu Šampētera nama valdē?
[Labklājības ministrijas] valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs.
Kāda ir jūsu izglītība?
Esmu beidzis Latvijas Universitāti finanšu vadības specialitātē.
Un kāda ir jūsu iepriekšējā darba pieredze? Jūs teicāt, esat bijis projektu vadītājs Līvas grupā, kas vēl?
Nu, teiksim viens gads bija Līvas grupā darbu vadītājs, projektu vadītājs no 2009. līdz 2010. gadam, un tas arī viss.
Vai jūsu pieredze nav pārāk niecīga, lai kļūtu par valsts SIA valdes vadītāju?
Ja jūs šaubāties par manu darba pieredzi, tā šinī gadījumā jau ir jūsu problēma. Kā lai es atbildu savādāk? Es uzskatu, ka man viņa ir pietiekama.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
