Iesaki rakstu: 
Ar ieņēmumiem no Aerodium vēja tuneļa pārdošanas – aptuveni astoņiem miljoniem juaņu (ap 640 000 latu) nepietiek, lai atmaksātu naudu, ko Latvijas dalībai starptautiskajā izstādē World Expo 2010 Šanhajā piešķīris uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz) un Ventspils brīvostas pārvalde, turklāt naudas atmaksai ir arī juridiski šķēršļi. Tomēr Satiksmes ministrijas (SM) vadība ir noskaņota atprasīt no Ekonomikas ministrijas (EM) šos naudas līdzekļus. Pēc neoficiālas informācijas, starp Ulda Auguļa (ZZS) un Arta Kampara (Vienotība) ministrijām šajā jautājumā ir viedokļu sadursme. „LDz jebkurā gadījumā naudu atprasīs atbilstoši līgumam,” Pietiek uzsver satiksmes ministrs Uldis Augulis.
2009. gada 2. novembrī starp Latvijas dalības organizētāju Expo izstādē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un LDz ticis noslēgts līgums par 1,7 miljonu latu ziedojumu, lai nodrošinātu Latvijas dalību starptautiskajā izstādē World Expo 2010. 2009. gada 21. septembrī arī Ventspils brīvostas valde atbalstīja līguma noslēgšanu ar LIAA par brīvostas reklamēšanu starptautiskajā izstādē World Expo 2010. Līguma summa bija 450 tūkstoši latu. Vienlaicīgi Ventspils brīvosta izvirzīja prasību izstādes iekārtas pēc izstādes beigām pārdot izsolē un ieņēmumus no tās atmaksāt brīvostai proporcionāli tās finansējuma apmēram.
Pietiek zināms, ka LIAA jau saņēmusi vēstuli no LDz, prasot atmaksāt Latvijas dalībai Expo atvēlēto naudu. Pēc neoficiālas informācijas, starp EM un SM, kura ir valsts interešu pārstāve gan LDz, gan Ventspils brīvostā, pastāv domstarpības par šīs naudas atmaksu. „Mēs neesam sajūsmā par to summu, par kuru tika pārdots vēja tunelis, bet, protams, ka pieteiksimies un mēģināsim to naudu dabūt atpakaļ. Tā jau nu nebūs, mēs prasīsim, lai atdod visu līdz pēdējam,” Pietiek atzina SM pārstāvis Ventspils brīvostas valdē Artis Stucka (ZZS), runājot arī par LDz atgūstamo naudu. Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis Pietiek uzsver, ka „LDz jebkurā gadījumā naudu atprasīs atbilstoši līgumam”. „Tā bija cena, kas bija iegūstama. Alternatīvais risinājums bija Latvijas valstij samaksāt naudu, lai vēja tuneli nojauktu, jo mums ir pienākums līdz maijam to nojaukt,” kritiku par pārāk mazo summu, ko izdevies iekasēt par vēja tuneļa pārdošanu noraida EM valsts sekretārs Juris Pūce.
Pūce apstiprina, ka ir juridiski šķēršļi LDz un Ventspils brīvostas piešķirto līdzekļu atmaksai, tomēr noliedz, ka EM apsvērtu iespēju naudu neatmaksāt. „Ekonomikas ministrijai nav citas iespējas, kā šo naudu pārskaitīt uz Valsts kasi. Mums vispār nav nekādas iespējas pārskaitīt naudu Ventspils brīvostai vai Latvijas dzelzceļam,” atsaucoties uz likuma „Par valsts un pašvaldības mantas atsavināšanu” normām, saka Pūce. Saskaņā ar likumu, ja valsts budžeta iestāde saņem naudu par pārdotu mantu, tā ar šiem finanšu līdzekļiem var darīt tikai vienu darbību – ieskaitīt EM budžetā. „Tas nav vienkāršs stāsts, jo ir likuma ierobežojumi,” saka Pūce.
„Ekonomikas ministrijai nav tiesību šo naudu pārskaitīt Latvijas dzelzceļam vai brīvostai. Mēs patlaban vērtējam juridiskās iespējas, kāda varētu būt tālākā rīcība, bet skaidra risinājuma mums vēl nav. Mēs konsultējamies ar Valsts kasi. Protams, ir taisnība, ka LIAA direktors ir šādu līgumu noslēdzis, bet tas nerada tiesības uzņēmumiem. No otras puses, tas, ka LDz ir ziedojis ievērojamus līdzekļus Expo, tomēr ir labas gribas žests un būtu tikai saprātīgi atrast kaut kādu risinājumu. Arī Ventspils brīvostas gadījumā ir jāmeklē optimāls risinājums, jo viņi ir atbalstījuši valstij svarīgu pasākumu, un tas ir tikai saprātīgi, ka valsts atrod korektu risinājumu, kā naudu atdot,” skaidro Pūce. Pagaidām no vēja tuneļa pārdošanas iegūtā nauda nekur nav ieskaitīta, tā atrodas Ķīnas bankā, jo pēc līguma ar Expo organizētājiem no Ķīnas puses procedūru nevar pabeigt, kamēr maijā nebeigsies izstāde.
Tikmēr SM līdz 29. martam apkopos informāciju par iepriekšējā ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) laikā nozares uzņēmumu dalītajiem līdzekļiem un ziedojumiem. „Audits būtu par skaļu teikts, bet mēģinām tikt skaidrībā,” saka Stucka.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
