Valdības sēdē otrdien formāli līdz aprīlim papildu informācijas saņemšanai atliekot jautājumu par 130 miljonu latu vērtā Krievu salas projekta virzību, faktiski tas jau ir uzlikts uz bremzēm. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsver, ka Latvija nevar pazaudēt 54 miljonu latu lielo Kohēzijas fonda finansējumu šim projektam, bet noraida minējumu, ka Krievu salas projektam patiesībā jau ieslēgta sarkanā gaisma un šī nauda, iespējams, tiks pārdalīta par labu kādiem projektiem Ventspilī un Liepājā. Tas pēdējā laikā ir kļuvis par šīs koalīcijas tendenci.
Krievu salas projekta galvenais mērķis ir novērst ostas darbības izraisīto vides degradāciju, jo lielākā daļa Rīgas Brīvostas darbības notiek Andrejostā un Eksportostā, kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra tiešā tuvumā Daugavas ziemeļu krastā. Ostas termināļus bija plānots pārcelt uz līdz šim neizmantotu teritoriju Krievu salas ziemeļu daļā. Vienlaikus pēdējos gados tika kalti privātbiznesa plāni par Andrejostas teritoriju attīstību, un aiz tiem stāvēja ar Andra Šķēles, Aināra Šlesera un Aivara Lemberga interešu pārstāvniecību saistīti cilvēki.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis noliedz, ka projektam faktiski jau izlemts ieslēgt sarkano gaismu un Kohēzijas fonda naudu pārdalīt par labu, piemēram, projektiem Ventspilī vai Liepājā. Šāda tendence novērojama pēdējos mēnešos, kopš Valda Dombrovska (Vienotība) vadītajā koalīcijā pieaugusi Ventspils mēra Aivara Lemberga un Liepājas mēra Ulda Seska ietekme. „Nu, kādēļ Liepāja, kādēļ Ventspils? Latvijā ir daudz arī citu pilsētu,” saka Augulis.
„Brīvostai ir jāiedod skaidrs stividoru viedoklis, ka viņi ir gatavi pārvākties uz Krievu salu ar apliecinājumu, ka viņi to darīs. Šobrīd tādu nav. Ja tādi apliecinājumi būs, tad, iespējams, to projektu vēl var uz priekšu virzīt, ja nebūs, tad nav jēgas, un valdībai ir jādomā, kā tālāk rīkoties, jo mēs nedrīkstam pazaudēt Kohēzijas fonda naudu,” saka satiksmes ministrs.
Augulis uzsver, ka šī Kohēzijas fonda nauda iezīmēta kā atbalsts komercdarbībai, nevis infrastruktūras izveidei un tas ietekmēs naudas iespējamo pārdali par labu citiem projektiem. „Vajadzēs Eiropas Komisijas atzinumu, ka, jā – tā drīkst.” Bez 54 miljonu latu lielā Kohēzijas fonda finansējuma bija plānots, ka 75 miljonus latu projektā ieguldīs Rīgas Brīvostas pārvalde.
Vienlaikus Satiksmes ministrijas sniegtais atzinums, ar ko tā otrdien iepazīstināja valdību, faktiski sniedz vairākus argumentus, kādēļ projektam būtu jāieslēdz sarkanā gaisma. Ministrija atzīst, ka ir vairāki riski projekta īstenošanai. Saskaņā ar projekta iesniegumā norādīto laika grafiku jau 2010. gada beigās bija jāsāk darbi projekta īstenošanai, tomēr reāli tie vēl nav sākti. Tāpat vēl nav saņemta Eiropas Komisijas atļauja šim projektam. Projekta iesniegums 2010. gada 25. maijā iesniegts Eiropas Komisijā lēmuma pieņemšanai, taču šobrīd tas vēl nav pieņemts.
Lēmuma pieņemšanai Eiropas Komisija vairākas reizes pieprasījusi sniegt papildu informāciju par projektā ietvertajām aktivitātēm, ko Latvija ir izdarījusi. Projekta iesniegumā ietvertie ekonomiskie aprēķini, pieņēmumi un prognozes balstīti uz pirmskrīzes datiem, bet 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, pārkrauto ogļu apjoms, uz ko vērsta Krievu salas projekta darbība, krities par aptuveni 25%. Tāpat, lai savienotu esošo dzelzceļa tīklu ar Krievu salas termināliem, būtu nepieciešamas a/s Latvijas dzelzceļš miljonu investīcijas, kas, kā brīdina Satiksmes ministrija, var novest pie tā, ka uzņēmums būs spiests paaugstināt maksu par infrastruktūras izmantošanu.