Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) biroja vadītāju un padomnieci Renāti Zīverti, izrādās, atradis savu radu lokā. Viņa ir ministra māsīca. Auguļa biroju viņa vadījusi jau Labklājības ministrijā, kur amatā stājusies 2009. gada martā. Augulis radniecību nenoliedz, bet uzsver, ka Zīverti izvēlējies izglītības, strādīguma un uzticamības dēļ. LTV raidījums De facto svētdienas vakarā ziņoja, ka cita Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvja zemkopības ministra Jāņa Dūklava meita Elīna Dūklava arī darbu atradusi sava tēva padotībā esošā iestādē – viņa iekārtota Lauku atbalsta dienestā par sabiedrisko attiecību speciālisti ar teju 600 latu algu.
Renāte Zīverte ir meita satiksmes ministra tēva Māra Auguļa māsai Vijai Zīvertei. Ministrs šo radniecību nenoliedz. Tagad Augulis teic, ka 2009. gada martā, kad sācis vadīt Labklājības ministriju, viņam svarīgāk esot bijis nevis domāt, kā izskatīsies radinieces pieņemšana darbā, bet sapulcēt savā birojā cilvēkus, kuri būtu gatavi strādāt nenormētu darba laiku bieži vien līdz pusnaktij, nevis „atsēž, cilvēkus, kuri ir zinoši un kuriem var uzticēties”.
Augulis uzsver, ka Zīvertei ir laba izglītība, viņa skolojusies arī ASV, pārvalda angļu un franču valodu, viņai esot darba pieredze privātās kompānijās, kur strādājusi menedžmenta līmenī. Valsts pārvaldē Zīverte esot piekritusi strādāt tikai pēc Auguļa lūguma. „Neskatoties uz jaunību, viņa ir cilvēks, kas līdzīgi kā es visu sasniedzis saviem spēkiem un savu galvu, cilvēks, kam var uzticēties, ka darbs tiks izdarīts,” savu biroja vadītāju raksturo satiksmes ministrs.
Satiksmes ministrijas mājaslapā publicētā informācija par darbinieku janvārī saņemto atalgojumu, rāda, ka Zīverte pēc nodokļu nomaksas algā saņēmusi 698,77 latus. Pirms nodokļu nomaksas viņas alga ir 1030 lati. Biroja vadītāja darba pienākumos ietilpst ministra darba organizēšana.
Pirms nonākšanas Auguļa birojā Labklājības ministrijā Zīverte vairāk nekā gadu strādājusi par menedžeri personāla atlases kompānijā CV Market, vēl pirms tam pusotru gadu viņa strādājusi nekustamo īpašumu kompānijā Rigas Kore. Zīverte patlaban studē Rīgas Tehniskajā universitātē, kur iegūst maģistra grādu biznesa vadībā. Pirms tam viņa Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu politikas zinātnē. Zīverte arī beigusi ASV mācību iestādi United World College, kur apguvusi ekonomiku, vēsturi un angļu valodu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
