Aukstais karš starp cigarešu industrijas milžiem par Latvijas iedzīvotāju maciņiem jeb „thank you for smoking”
Pietiek lasītājs30.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2005.gadā uzņemtā filma “Thank you for smoking” ar Āronu Ekhartu galvenajā lomā ir viena no labākajām mākslas filmām par lielās tabakas industrijas cīņu pret smēķēšanas un cigarešu tirdzniecības ierobežojumiem. Tās galvenais varonis Niks Neilors ir tabakas lobists, kurš, balansējot uz likuma un ētikas robežas, dara visu iespējamo, lai aizsargātu savus darba devējus no veselības aizstāvju uzbrukumiem un nodrošinātu industrijai turpmāku attīstību.
Tabakas industrija ir pateicīgs tēls filmai. Tā ražo un pārdod cigaretes, kas kaitē veselībai un nogalina, un to globāli pārvalda 4 gigantiskas kompānijas (Philip Morris International, Japan Tobacco International, British American Tobacco un Imperial Tobacco). Tas gan, neskaitot Chinese National Tobacco Company, kas skaitās pasaulē lielākā tabakas kompānija, pateicoties monopolam Ķīnā.
Arī salīdzinoši niecīgo Latvijas cigarešu tirgu gandrīz pilnībā kontrolē trīs no šiem milžiem - Philip Morris International, Japan Tobacco International un British American Tobacco. Kopš 2005.gada daudz kas ir mainījies – cilvēki smēķē mazāk, nodokļi ir lielāki, ierobežojumu vairāk. Nākas konkurēt ne tikai ar lētajām kontrabandas cigaretēm, bet arī ar elektroniskajām cigaretēm, nikotīna spilventiņiem un karsējamo tabaku.
Nav brīnums, ka arī lielās kompānijas ir savos portfeļos iekļāvušas šos tā sauktos bezdūmu produktus. Šķiet, ka pagaidām komerciāli veiksmīgs ir izrādījies tikai Philip Morris ražotais IQOS, kas iekaro arvien lielāku tirgus daļu Latvijā. Ko darīt pārējiem diviem (JTI un BAT)? Ja nespēj cīnīties ar konkurentu komerciāli – ņem talkā valdību un uzliec konkurentu produktiem lielākus nodokļus.
Tieši tā arī pagājušajā gadā izdarīja BAT un JTI – caur Budžeta komisiju izlobējot 100% un pat 1000% procentu nodokļa pieaugumu e-cigaretēm un karsējamai tabakai[1], vienlaikus veiksmīgi pasargājot cigaretes no straujāka nodokļa pieauguma. Priekšlikuma iesniedzēji deputāti būtībā pārrakstīja skaitļus no JTI prezentācijas. Nikam Neiloram būtu, ko pamācīties…
Rezultātā ir pajukusi ilgus gadus pastāvējusi nozares sadarbība Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālajā asociācijā (TIRNA), pati asociācija likvidēta, un nozare sašķēlusies divās naidīgās nometnēs - cigarešu ražotājos/tirgotājos un bezdūmu produktu ražotājos/tirgotājos, kuri ir apvienojušies Bezdūmu nozares asociācijā.
Vieta ilgi tukša nepaliek. Kā liecina uzņēmumu datubāzē Lursoft publicētā informācija, pavisam nesen – 9. martā ir nodibināta jauna biedrība “Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienība”, kuras mērķis ir “biedru interešu un tiesību aizsardzība un pārstāvība visos ar tabakas izstrādājumu ražošanu, izplatīšanu un pārdošanu saistītajos jautājumos, kā arī nozares attīstības sekmēšana”.
Biedrību ir izveidojuši un nodibinājuši divi globālie cigarešu ražotāji, kas kontrolē ap 2/3 Latvijas cigarešu tirgus, - Japan Tobacco International un British American Tobacco. Biedrības valdē ir Oļesja Floreša – Japan Tobacco International Baltijas reģiona vadītāja un Donatas Laurinavičius - British American Tobacco Korporatīvo attiecību vadītājs Baltijā. Vārds “bezdūmu tabakas izstrādājumi” biedrības nosaukumā nav iekļauts nejauši. Lai gan ne JTI, ne BAT Latvijā un Baltijā bezdūmu tabakas produktus netirgo, taktiski ir ļoti pareizi uzdoties par šo produktu ražotājiem, lai veiksmīgāk tos apkarotu.
Domāju, ka labākais rādītājs “Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienības” darbības efektivitātei būs cigarešu smēķētāju īpatsvara pieaugums Latvijā. Kā viņiem tas izdosies? Esmu pārliecināts, ka mūs gaida vēl daudz kino cienīgu notikumu.
[1] https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/91370C25D7F29C52C2258616004D0185?OpenDocument
Seko mums 
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
