Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Austrumlatvija kā surogātidentitāte

Harijs Bernāns, biedrība “Latgolys Saeima”
27.09.2017.
Komentāri (8)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Kurzemes piekrastē gaidāms lietus, vietām Vidzemē un Zemgalē mainīgs mākoņu daudzums, Austrumlatvijā - skaidrosies” - šādas un līdzīgas ziņas bieži vien mūs uzrunā plašsaziņas līdzekļos. Dārgās ētera sekundes tiek taupītas, nevērīgi sametot Latgali un daļu Vidzemes vienotā “Austrumlatvijas katlā”.

Oficiālā zinātne Latvijā identificē ģeogrāfiski attiecināmas “Kurzemes izloksnes”, “Kursiskās izloksnes”, “Zemgaliskās izloksnes”, “Vidzemes izloksnes” un “Sēliskās izloksnes”. Teritorijās, kuras apdzīvo latgalieši, Rīgas zinātniekiem ir izdevies atrast … “Nesēliskās izloksnes”, ne ar zilbi nepieminot latgaļus un Latgali. Cik ļoti ir jāienīst Latgale, lai tās runas apzīmēšanai izmantotu nolieguma izteiksmi no blakus novada?

Viena no visgarākajām ielām Rīgā ir 16 km garā Maskavas iela. Pirms kara šīs ielas nosaukums bija “Latgales iela”. Rīgas pašvaldība ar valsts svētību nodrošinājusi šai ielai iespēju saglabāt Maskavas ielas nosaukumu. Lai viss izskatītos smuki, par Latgales ielu ir tikusi nosaukta 450m gara “hokeja nūja” Latgales priekšpilsētā. Ļoti savdabīgs vēsturiskās taisnības konstrukts.

Šajos un daudzos citos piemēros ir viens kopējs motīvs - jēdziens “Latgale” tiek izņemts no aprites un aizvietots ar kādu citu jēdzienu, piemēram, “nesēlija”, “austrumlatvija”, vai, kā piemērā ar Maskavas ielu - asociācija ar Latgali tiek brutāli nozagta. Zīmīgi, ka surogātidentitāte tiek pielietota pārsvarā gadījumos, kad pārtveramā jēdziena semantika ir pozitīva un vērtīga, vēlīgi atstājot Latgales informatīvajos aktīvos sociāli nelabvēlīgu Latgales priekšpilsētu un krāmu tirgu “Latgalīte”.

Dzīvojam informācijas laikmetā, cilvēki pērk zīmolus un sajūtu un nevis materiālus vai preci. Cilvēki investē līdzekļus, laiku un uzmanību zīmolos un idejās ar pozitīvām asociācijām un izvairās no lietām ar negatīvām asociācijām.

Latgale = zīmols. Zīmols ar nozīmīgām sociālekonomiskām problēmām no vienas puses, no otras - ar gadsimtos attīstītām kultūras vērtībām, kreatīvu un vitālu sabiedrību un milzīgu potenciālu izaugsmei. Katru dienu Latvijā un pasaulē tiek pieņemti lēmumi par investīcijām. Nelielā daļā no šiem lēmumiem Latgale kvalificējas kā viens no iespējamiem investīciju mērķiem. Blakus objektīviem un kvantificējamiem kritērijiem lēmumu rezultātu ietekmē arī tas, kā lēmumu pieņēmēji “jūt” Latgali, kādas asociācijas jēdziens “Latgale” rada lēmuma pieņemšanas brīdī.

Latgales sajūta un asociācijas nerodas tukšā vietā. Tā ir rezultāts pastāvīgai un nežēlīgai cīņai starp “Latgales kultūras balvu Boņuks” un “Latgales vēstniecību GORS” vienā pusē un krāmu tirgu “Latgalīte” un 20% bezdarba līmeni Latgalē. Zīmols “Latgale” ir kopjams un attīstāms ilgtermiņā, sistemātiski palielinot pozitīvās asociācijas un samazinot negatīvo. Plašs darba lauks Latgales plānošanas reģionam, nevalstiskajam sektoram, pašvaldībām, katram indivīdam, taču sākumā būtiski apzināties Latgali kā zīmolu un to, kā veidojas šī zīmola vērtība.

Pēdējā laikā tieši “Austrumlatvija” tiek aktualizēta kā galvenā Latgales surogātidentitāte. Ar kādu motivāciju lēmumpieņēmēji Latgali organizāciju un projektu nosaukumā mēģina aizvietot ar “Austrumlatviju”? Es pieļauju, ka daļa no šiem cilvēkiem ir “kaunīgie latgalieši”, padomju režīma un baltiešu pārākumistu traumatizēti, no savas identitātes bēgoši cilvēki. Daļa ir naivi liekuļi, kuri domā, ka šādā veidā var piesaistīt vairāk klientu vai lietotāju no Vidzemes, kuri pēkšņi nepamanīs, ka “Austrumlatvijas” štelle atrodas Latgalē. Daļa grib izkalpoties Rīgas priekšā, vājinot Latgales reģionālo identitāti, daļa ir latgalofobi, daļai nerūp.

Ja attiecībā uz privāto iniciatīvu neviens nevar nevienam aizliegt uzvesties iracionāli un lietot surogātidentitātes, tad valsts un pašvaldību iestādēs ir savādāk. Sabiedrībai ir tiesības prasīt, lai ar nodokļu naudu finansētās organizācijas uzvestos adekvāti.

Hipotētiski pieļaujot, ka pašlaik Latgalē kāda no nodokļu finansētām organizācijām gatavojas reorganizēties un iekļaut savā nosaukumā Latgales vietā kādu no surogātidentitātēm, procesā iesaistītajiem cilvēkiem vajadzētu atcerēties vairākas lietas:

Latvijas Satversme joprojām ir spēkā, Latgales reģiona nosaukums ir “Latgale”;

Neeksistē nekādi juridiski, vēsturiski vai valodnieciski argumenti jēdziena “Latgale” aizvietošanai ar jēdzienu “Austrumlatvija” organizāciju vai projektu nosaukumos Latgalē;

Lietojot jēdzienu “Austrumlatvija”, tiek nodarīts kaitējums Latgales reģionālajai identitātei. Situācijās, kad tas notiek valsts vai pašvaldību iestādēs, šis nodarījums ir vērtējams amatpersonas pienākumu nepildīšanas, ar nolaidību un korupcijas riskiem saistītu nodarījumu ietvarā.

Jebkura situācija, kurā jēdziens “Austrumlatvija” Latgales organizācijām vai indivīdiem tiek uzspiests, “ieteikts” vai akceptēts no nozares ministriju vai pārraugošo iestāžu puses nav nekas cits kā valsts realizēta Latgales reģionālas identitātes apspiešana un diskriminācija.

Informācijas laikmeta priekšrocība ir caurredzamība. Surogātidentitātes ieviešanas mēģinājumi nav anonīmi. Aiz katra balsojuma ir protokols ar uzvārdiem, katrs lēmums un rīkojums tiek dokumentēts un pieejams sabiedrībai Informācijas atklātības likuma ietvarā. Ja pēkšņi kādu dienu jūsu priekšā uz galda atrodas dienas kārtības dokuments ar “Austrumlatviju” tajā, pamatīgi izsveriet visus par un pret, jo vēlāk jums noteikti būs gandarījums par to, ka nostājāties taisnības un Latgales pusē. Gandarījums, līdzīgi kā tiem krietnajiem Latgales un pārnovadu cilvēkiem, kas šogad maijā uz Latgales kongresa pieminekļa nosargāja Trasunu un latgaliešu valodu vai arī nožēla par kļūdaino pozīciju, līdzīgi kā tas tagad ir novērojams pie vairs-ne-tik-skaļajiem valodas vienādošanas bīdītājiem.

Sabiedrības attīstās, rūpīgi apsaimniekojot mantojumu, ko tām atstāj iepriekšējās paaudzes. Mūsu lēmumi un darbi ietekmē tos, kas nāks pēc mums. Iedomājieties, ka tieši jūs atrodaties auditorijas priekšā. No auditorijas uz jums vērīgi skatās kungi un dāmas vintāžas tērpos - tie ir Latgales grandi un dibinātājtēvi, cilvēki, kas savu dzīvi tiešā un pārnestā nozīmē ir nolikuši uz Latgales altāra. Auditorijā ir ļoti, ļoti kluss, un jums ir iespēja Valērijai Seilei izstāstīt to, cik ļoti Latgales vārds jums traucē starptautiskajā sadarbībā, Vladislavam Locim izskaidrot nepieciešamību plašak skatīties uz lietām un Andrivam Jurdžam… - es pat nevaru iedomāties, ko jūs teiktu Andrivam Jurdžam. Ja pēc šāda eksāmena jums piedāvātie argumenti joprojām šķiet svarīgi un jūs esat gatavs atteikties no Latgales - droši uz priekšu, uz Austrumlatviju. Atsaucoties uz liberālo dienaskārtību, pašcieņa un personiskā integritāte esot pārvērtētas. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...