Autoratlīdzību nodokļu reforma: jucekļa galā gaisma vai vēl viens juceklis?

Tāda situācija bija novērojama piektdienas sanāksmē Finanšu ministrijā, kurā uz apspriedi ar finanšu ministru Jāni Reiru un kultūras ministru Nauri Puntuli bija uzaicināti žurnālistu un izdevēju profesionālo organizāciju pārstāvi, taču ar piebildi — ne vairāk kā kopā sešas personas, kaut arī pirms tam blakus zālē tie paši ministri debatēja ar vairākiem desmitiem delegātu no mākslinieku radošajām savienībām.

Sanāksmes pirmo stundu J. Reirs un N. Puntulis diskutēja nevis ar mediju nozares pārstāvjiem, bet gan viens ar otru, abiem cenšoties pārliecināt vienam otru, cik sagatavotie priekšlikumi par autoratlīdzību nodokļu reformām esot pareizi. Tomēr abi ministri palika katrs pie sava jautājumā, kas ir un kas nav uzskatāms par “autordarbu” un līdz ar to var pelnīt honorāru.

“Es zinu, ka tu, Nauri, man līdz galam nepiekritīsi: komponista darbs ir autordarbs, par ko var saņemt autoratlīdzību, turpretī izpildītājmūziķiem jāsaņem pilnas algas, nevis autoratlīdzība, jo viņi nav skaņdarba autori,” argumentēja J. Reirs.

“Starptautiskā konvencija gan nosaka, ka izpildītājmākslinieku veiktā darba interpretācija arī nozīmē autorību konkrētajam izpildījumam un tā veidam,” kultūras ministrs atgādināja savam kolēģim.

Valsts grib lielākus procentus, autori grib pretī sociālās garantijas

Kad pēc aptuveni stundas pie vārda tika tie, kurus ministri paši bija uzaicinājuši, lai uzklausītu, J. Reirs mierināja mediju nozares pārstāvjus, ka priekšlikumi tiekot pilnveidoti un tikšot uzlaboti vēl. Tomēr vēl stunda pagāja, kamēr abi ministri, piesaucot palīgā vairākas augsta ranga ierēdnes, spēja izskaidrot, ka no priekšlikumiem izņemta pati dīvainākā sadaļa — ka ikvienam, kas saņem kaut vai pārdesmit eiro mazu autoratlīdzībiņu, būšot jāreģistrējas kā pašnodarbinātajam un jāmaksā 170 eiro mēnesī kā minimālā sociālā iemaksa.

“Šādā ziņā nekas nemainīsies: tagad, ja jūsu autoratlīdzība nepārsniedz minimālo algu, jums nav jāreģistrējas nekur. Ja saņemat vairāk par minimālo, jau tagad jāreģistrējas kā pašnodarbinātajam, un tā paliks arī turpmāk,” skaidroja ministri.

Kad nu beidzot noskaidrojās, ka nejēdzīgākais no priekšlikumiem ir ticis noraidīts, tad sanāksme varēja ievirzīties konkrētākā gultnē: kādas tieši izmaiņas tiek gaidītas autoratlīdzību nodokļos no nākamā gada jūlija.

Pašlaik autors no katriem, piemēram, 100 eiro, ko aprēķinājis naudas izmaksātājs, “uz rokas” saņem 85 eiro, bet vēl 5 eiro nomaksā darba pasūtītājs kā VSAOI, tātad kopā 105 eiro. No nākamā gada vidus darba izmantotājam nebūšot vairs jāizmaksā VSAOI, jo to kopā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atrēķināšot no autora saņemtās summas.

Plānots, ka no autoratlīdzībām atvilkšot 25%, taču gada beigās, piemērojot neapliekamo minimumu, daļu no IIN varēs atgūt, tātad faktiskā likme varētu būt ap 20% — līdzīga kā tagad (15% IIN + 5% VSAOI). Saglabāšoties attaisnojamo izdevumu norma (25% vai 50%, atkarībā no radošās profesijas veida), lai gan tai varētu būt cits nosaukums.

Lemešonoks kā pozitīvais piemērs

Problēma radās, kad valsts amatpersonas mēģināja izskaidrot, ka būšot vairāki nomaksas režīmi. Viens no tiem paredz reģistrēties kā pašnodarbinātajiem un vākt visus čekus un apmaksātos rēķinus, lai pamatotu attaisnotos izdevumus.

Tas ir noderīgi tēlniekiem, dizaineriem, koncertus organizējošiem mūziķiem un citiem, kam ir lielas izmaksas studiju uzturēšanai un darba instrumentiem, taču pilnīgi nenoderīgi skolotājiem, vēsturniekiem, muzejniekiem utt., kas ārpus sava pamatdarba mēdz uzrakstīt kādus rakstiņus presē un par to saņemt labi ja pāris simtus mēnesī.

Attiecībā uz tiem, kas strādā vienā pamatdarbā un radošo darbu veic papildus, J. Reirs solīja — katram būšot iespēja nevest pilnu grāmatvedību, bet atvērt atsevišķu saimniecisko kontu bankā, kurā ienākošajām autoratlīdzībām 25% nodokļi tikšot atvilkti un iemaksāti Valsts kasē automātiski. Pašiem saņēmējiem neko nevajadzēšot darīt, pat EDS ielogoties nevajadzēšot.

“Mums jau tagad Valsts kase spēj apstrādāt virs 40 tūkstošiem transakciju diennaktī, tur kapacitāte nebūs problēma,” tā ministrs. “Šo iespēju varēs izmantot tie žurnālisti, kas strādā vairākiem medijiem reizē. Prātā nāk, piemēram, tādi kā Dainis Lemešonoks, kas publicējas daudzos.”

Uzreiz iezīmējās jauna problēma: kā piespiest banku atvērt šādu speckontu autoratlīdzībām, ja mūsdienās tādas mēdz ienākt arī no ārzemēm? Piemēram, ir vesela rinda ar latviešu žurnālistiem, kas regulāri strādā lielajiem Rietumu medijiem (tādiem kā Reuters, AFP un citi), savukārt krieviski rakstošie sadarbojas ar Krievijā bāzētajiem. Ja banka ieraudzīs ikmēneša maksājumus no ārzemēm, tad šādu kontu var jebkurā mirklī slēgt. “Jā, visiem būtu jācīnās pret naudas mazgātājiem, nevis legāliem ienākumiem, un pašreiz banku sektorā redzami lieli pārspīlējumi,” J. Reirs piekrita, taču risinājumu meklēt nesolīja.

Dažu personu shēmošanas dēļ problēmas citiem

Patlaban spēkā esošā kārtība ir tāda, ka autoratlīdzību neierobežotā izmērā var saņemt jebkurš, kas saņem vismaz minimālo algu. Tas ir novedis pie shēmas: kāds, piemēram, jurists sev maksā minimālo algu juridiskajā birojā, bet papildus vēl saņem 5000 eiro mēnesī kā “honorāru”.

Izmaiņas plānotas, lai šādu shēmu izskaustu — tādiem būšot jāmaksā pilni nodokļi. Vēl svarīgāk, ka plānots — nomaksātie procenti aizies autoru sociālajai apdrošināšanai, tajā skaitā pensijai un bezdarbnieka pabalstam. Patlaban nomaksātie nodokļi, neatkarīgi no to procentuālā lieluma, autoram nedod nekādas sociālās garantijas.

Latvijas Žurnālistu savienība, kas ir arodbiedrība, komentēja — tās biedru vidū ir lielas viedokļu atšķirības, vai debatējamie priekšlikumi būtu ieviešami vai nē, taču visi ir vienisprātis, ka atbalstāmas tikai tādas iniciatīvas, kas uzlabotu nozarē strādājošo sociālās garantijas. Ja nomaksātie nodokļi no autoratlīdzībām beidzot tiktu ieskaitīti pensijas, bezdarbnieku pabalsta un māmiņalgu aprēķinos, tad nodokļu izmaiņas dažu procentu izteiksmē būtu mazsvarīgas.

Patlaban priekšlikumos plānots pārejas laiks no 2021. gada jūlija līdz gada beigām, lai grāmatvedībām būtu laiks apgūt izmaiņas un iestrādāties. “Bet tad sanāk, ka grāmatvežiem būs jāapgūst vispirms pārejas režīms un tad, uz gada beigām, pilnais?” jautāja izdevniecības “Santa” direktors Māris Ančs. “Varbūt nelikt viņiem mocīties divreiz, bet tās ieviest vienā piegājienā uzreiz?”

“Kopumā situācija mediju nozarē šogad ir tik bēdīga kā vēl nekad. Es braukāju riņķī pa valsti un pierunāju trīs rajonu avīzes turpināt nākamgad iznākt, tās gribēja izbeigt darbību,” sacīja Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis, Dobeles avīzes “Zemgale” izdevējs. Jau ziņots, ka šogad darbu pārtraukušas divas nedēļas avīzes Kurzemē, bet līdz ar gada beigām apstāsies vēl viena Vidzemē.

Andris Ķēniņš no Raidorganizāciju asociācijas atgādināja skaitļus: dažu gadu laikā Latvijas mediju reklāmas tirgus no 138 miljoniem eiro gadā ir sarucis līdz 80 miljoniem, un šogad Covid-19 izraisītās ekonomiskās lejupslīdes apstākļos tas saruks vēl. Doma skaidra — nekādas autoratlīdzību nodokļu izmaiņas neapturēs reklāmas tirgus kritumu. Bet kvalitatīva mediju satura finansēšanai reklāmas ieņēmumi ir kritiski svarīgi, jo privātajiem medijiem tā ir lielākā ienākumu daļa.

Apliekamās summas — niecīgas

“Latvijas Avīze” ziņo, ka pagājušajā gadā no autoratlīdzībām nomaksāti 12,7 miljoni eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet VSAOI nomaksāti 4 miljoni eiro. Tā kā IIN likmes atšķiras atkarībā no apgādājamajiem un samaksas lieluma, drošāk ir par rādītāju pieņemt sociālās iemaksas: zinot, ka patlaban VSAOI likme autoratlīdzībām ir 5%, tas nozīmē, ka autoratlīdzību saņēmējiem izmaksāti pavisam 80 miljoni eiro.

Tā kā šādu saņēmēju kopā bijuši 39 tūkstoši, nav grūti aprēķināt, ka vidēji viens radošā darba veicējs autoratlīdzībā gadā saņēmis 2051 eiro, kas aptuveni atbilst dabā novērojamajām atlīdzībām, ko var saņemt dzejnieki, tulkotāji, rakstnieki, recenzenti, autori presē, nekomerciāli mūziķi utt., kas ar savu radošo darbību iztiku nepelna, bet dara to paralēli pamatdarbam.

Ironiski: ja paliktu spēkā sākotnējais priekšlikums un visi šādi “svētdienas autori” būtu spiesti reģistrēties kā pašnodarbinātie, maksājot 170 eiro lielas minimālās sociālās iemaksas mēnesī, tad gadā viens šāds statistiski vidējais autors samaksātu 2040 eiro nodokļos tieši par radošo darbu, bet “uz rokas” mēnesī paliktu 91 cents ar tīrajiem ienākumiem.

Piektdienas pārrunas beidzās ar abu ministriju apņemšanos turpināt priekšlikumu uzlabošanu un vajadzības gadījumā šonedēļ atsākt sarunas.

Novērtē šo rakstu: