Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katastrofālie priekšlikumi, kas no nākamā gada vidus par piespiedu pašnodarbinātajiem būtu padarījuši kaut vai 10 eiro autoratlīdzības saņēmējus, ir ievērojami uzlaboti, taču vēl nav uzskatāmi par ciešamu rezultātu.

Tāda situācija bija novērojama piektdienas sanāksmē Finanšu ministrijā, kurā uz apspriedi ar finanšu ministru Jāni Reiru un kultūras ministru Nauri Puntuli bija uzaicināti žurnālistu un izdevēju profesionālo organizāciju pārstāvi, taču ar piebildi — ne vairāk kā kopā sešas personas, kaut arī pirms tam blakus zālē tie paši ministri debatēja ar vairākiem desmitiem delegātu no mākslinieku radošajām savienībām.

Sanāksmes pirmo stundu J. Reirs un N. Puntulis diskutēja nevis ar mediju nozares pārstāvjiem, bet gan viens ar otru, abiem cenšoties pārliecināt vienam otru, cik sagatavotie priekšlikumi par autoratlīdzību nodokļu reformām esot pareizi. Tomēr abi ministri palika katrs pie sava jautājumā, kas ir un kas nav uzskatāms par “autordarbu” un līdz ar to var pelnīt honorāru.

“Es zinu, ka tu, Nauri, man līdz galam nepiekritīsi: komponista darbs ir autordarbs, par ko var saņemt autoratlīdzību, turpretī izpildītājmūziķiem jāsaņem pilnas algas, nevis autoratlīdzība, jo viņi nav skaņdarba autori,” argumentēja J. Reirs.

“Starptautiskā konvencija gan nosaka, ka izpildītājmākslinieku veiktā darba interpretācija arī nozīmē autorību konkrētajam izpildījumam un tā veidam,” kultūras ministrs atgādināja savam kolēģim.

Valsts grib lielākus procentus, autori grib pretī sociālās garantijas

Kad pēc aptuveni stundas pie vārda tika tie, kurus ministri paši bija uzaicinājuši, lai uzklausītu, J. Reirs mierināja mediju nozares pārstāvjus, ka priekšlikumi tiekot pilnveidoti un tikšot uzlaboti vēl. Tomēr vēl stunda pagāja, kamēr abi ministri, piesaucot palīgā vairākas augsta ranga ierēdnes, spēja izskaidrot, ka no priekšlikumiem izņemta pati dīvainākā sadaļa — ka ikvienam, kas saņem kaut vai pārdesmit eiro mazu autoratlīdzībiņu, būšot jāreģistrējas kā pašnodarbinātajam un jāmaksā 170 eiro mēnesī kā minimālā sociālā iemaksa.

“Šādā ziņā nekas nemainīsies: tagad, ja jūsu autoratlīdzība nepārsniedz minimālo algu, jums nav jāreģistrējas nekur. Ja saņemat vairāk par minimālo, jau tagad jāreģistrējas kā pašnodarbinātajam, un tā paliks arī turpmāk,” skaidroja ministri.

Kad nu beidzot noskaidrojās, ka nejēdzīgākais no priekšlikumiem ir ticis noraidīts, tad sanāksme varēja ievirzīties konkrētākā gultnē: kādas tieši izmaiņas tiek gaidītas autoratlīdzību nodokļos no nākamā gada jūlija.

Pašlaik autors no katriem, piemēram, 100 eiro, ko aprēķinājis naudas izmaksātājs, “uz rokas” saņem 85 eiro, bet vēl 5 eiro nomaksā darba pasūtītājs kā VSAOI, tātad kopā 105 eiro. No nākamā gada vidus darba izmantotājam nebūšot vairs jāizmaksā VSAOI, jo to kopā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atrēķināšot no autora saņemtās summas.

Plānots, ka no autoratlīdzībām atvilkšot 25%, taču gada beigās, piemērojot neapliekamo minimumu, daļu no IIN varēs atgūt, tātad faktiskā likme varētu būt ap 20% — līdzīga kā tagad (15% IIN + 5% VSAOI). Saglabāšoties attaisnojamo izdevumu norma (25% vai 50%, atkarībā no radošās profesijas veida), lai gan tai varētu būt cits nosaukums.

Lemešonoks kā pozitīvais piemērs

Problēma radās, kad valsts amatpersonas mēģināja izskaidrot, ka būšot vairāki nomaksas režīmi. Viens no tiem paredz reģistrēties kā pašnodarbinātajiem un vākt visus čekus un apmaksātos rēķinus, lai pamatotu attaisnotos izdevumus.

Tas ir noderīgi tēlniekiem, dizaineriem, koncertus organizējošiem mūziķiem un citiem, kam ir lielas izmaksas studiju uzturēšanai un darba instrumentiem, taču pilnīgi nenoderīgi skolotājiem, vēsturniekiem, muzejniekiem utt., kas ārpus sava pamatdarba mēdz uzrakstīt kādus rakstiņus presē un par to saņemt labi ja pāris simtus mēnesī.

Attiecībā uz tiem, kas strādā vienā pamatdarbā un radošo darbu veic papildus, J. Reirs solīja — katram būšot iespēja nevest pilnu grāmatvedību, bet atvērt atsevišķu saimniecisko kontu bankā, kurā ienākošajām autoratlīdzībām 25% nodokļi tikšot atvilkti un iemaksāti Valsts kasē automātiski. Pašiem saņēmējiem neko nevajadzēšot darīt, pat EDS ielogoties nevajadzēšot.

“Mums jau tagad Valsts kase spēj apstrādāt virs 40 tūkstošiem transakciju diennaktī, tur kapacitāte nebūs problēma,” tā ministrs. “Šo iespēju varēs izmantot tie žurnālisti, kas strādā vairākiem medijiem reizē. Prātā nāk, piemēram, tādi kā Dainis Lemešonoks, kas publicējas daudzos.”

Uzreiz iezīmējās jauna problēma: kā piespiest banku atvērt šādu speckontu autoratlīdzībām, ja mūsdienās tādas mēdz ienākt arī no ārzemēm? Piemēram, ir vesela rinda ar latviešu žurnālistiem, kas regulāri strādā lielajiem Rietumu medijiem (tādiem kā Reuters, AFP un citi), savukārt krieviski rakstošie sadarbojas ar Krievijā bāzētajiem. Ja banka ieraudzīs ikmēneša maksājumus no ārzemēm, tad šādu kontu var jebkurā mirklī slēgt. “Jā, visiem būtu jācīnās pret naudas mazgātājiem, nevis legāliem ienākumiem, un pašreiz banku sektorā redzami lieli pārspīlējumi,” J. Reirs piekrita, taču risinājumu meklēt nesolīja.

Dažu personu shēmošanas dēļ problēmas citiem

Patlaban spēkā esošā kārtība ir tāda, ka autoratlīdzību neierobežotā izmērā var saņemt jebkurš, kas saņem vismaz minimālo algu. Tas ir novedis pie shēmas: kāds, piemēram, jurists sev maksā minimālo algu juridiskajā birojā, bet papildus vēl saņem 5000 eiro mēnesī kā “honorāru”.

Izmaiņas plānotas, lai šādu shēmu izskaustu — tādiem būšot jāmaksā pilni nodokļi. Vēl svarīgāk, ka plānots — nomaksātie procenti aizies autoru sociālajai apdrošināšanai, tajā skaitā pensijai un bezdarbnieka pabalstam. Patlaban nomaksātie nodokļi, neatkarīgi no to procentuālā lieluma, autoram nedod nekādas sociālās garantijas.

Latvijas Žurnālistu savienība, kas ir arodbiedrība, komentēja — tās biedru vidū ir lielas viedokļu atšķirības, vai debatējamie priekšlikumi būtu ieviešami vai nē, taču visi ir vienisprātis, ka atbalstāmas tikai tādas iniciatīvas, kas uzlabotu nozarē strādājošo sociālās garantijas. Ja nomaksātie nodokļi no autoratlīdzībām beidzot tiktu ieskaitīti pensijas, bezdarbnieku pabalsta un māmiņalgu aprēķinos, tad nodokļu izmaiņas dažu procentu izteiksmē būtu mazsvarīgas.

Patlaban priekšlikumos plānots pārejas laiks no 2021. gada jūlija līdz gada beigām, lai grāmatvedībām būtu laiks apgūt izmaiņas un iestrādāties. “Bet tad sanāk, ka grāmatvežiem būs jāapgūst vispirms pārejas režīms un tad, uz gada beigām, pilnais?” jautāja izdevniecības “Santa” direktors Māris Ančs. “Varbūt nelikt viņiem mocīties divreiz, bet tās ieviest vienā piegājienā uzreiz?”

“Kopumā situācija mediju nozarē šogad ir tik bēdīga kā vēl nekad. Es braukāju riņķī pa valsti un pierunāju trīs rajonu avīzes turpināt nākamgad iznākt, tās gribēja izbeigt darbību,” sacīja Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis, Dobeles avīzes “Zemgale” izdevējs. Jau ziņots, ka šogad darbu pārtraukušas divas nedēļas avīzes Kurzemē, bet līdz ar gada beigām apstāsies vēl viena Vidzemē.

Andris Ķēniņš no Raidorganizāciju asociācijas atgādināja skaitļus: dažu gadu laikā Latvijas mediju reklāmas tirgus no 138 miljoniem eiro gadā ir sarucis līdz 80 miljoniem, un šogad Covid-19 izraisītās ekonomiskās lejupslīdes apstākļos tas saruks vēl. Doma skaidra — nekādas autoratlīdzību nodokļu izmaiņas neapturēs reklāmas tirgus kritumu. Bet kvalitatīva mediju satura finansēšanai reklāmas ieņēmumi ir kritiski svarīgi, jo privātajiem medijiem tā ir lielākā ienākumu daļa.

Apliekamās summas — niecīgas

“Latvijas Avīze” ziņo, ka pagājušajā gadā no autoratlīdzībām nomaksāti 12,7 miljoni eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet VSAOI nomaksāti 4 miljoni eiro. Tā kā IIN likmes atšķiras atkarībā no apgādājamajiem un samaksas lieluma, drošāk ir par rādītāju pieņemt sociālās iemaksas: zinot, ka patlaban VSAOI likme autoratlīdzībām ir 5%, tas nozīmē, ka autoratlīdzību saņēmējiem izmaksāti pavisam 80 miljoni eiro.

Tā kā šādu saņēmēju kopā bijuši 39 tūkstoši, nav grūti aprēķināt, ka vidēji viens radošā darba veicējs autoratlīdzībā gadā saņēmis 2051 eiro, kas aptuveni atbilst dabā novērojamajām atlīdzībām, ko var saņemt dzejnieki, tulkotāji, rakstnieki, recenzenti, autori presē, nekomerciāli mūziķi utt., kas ar savu radošo darbību iztiku nepelna, bet dara to paralēli pamatdarbam.

Ironiski: ja paliktu spēkā sākotnējais priekšlikums un visi šādi “svētdienas autori” būtu spiesti reģistrēties kā pašnodarbinātie, maksājot 170 eiro lielas minimālās sociālās iemaksas mēnesī, tad gadā viens šāds statistiski vidējais autors samaksātu 2040 eiro nodokļos tieši par radošo darbu, bet “uz rokas” mēnesī paliktu 91 cents ar tīrajiem ienākumiem.

Piektdienas pārrunas beidzās ar abu ministriju apņemšanos turpināt priekšlikumu uzlabošanu un vajadzības gadījumā šonedēļ atsākt sarunas.

Novērtē šo rakstu:

17
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

FotoLai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu, pilnveidotu ierēdņu profesionālo kompetenci, valsts pārvaldē ir iedibināta ierēdņu pārcelšana jeb rotācija. Rotācija ir būtisks civildienesta izveides elements, un pārcelšana citā amatā valsts pārvaldē ir izplatīta prakse visā pasaulē, lai efektīvi veiktu valsts uzdevumu izpildi sabiedrības labā, elastīgi izmantojot civildienesta resursus pārvaldes iekšienē.
Lasīt visu...

21

Viedais Anonymous

FotoVispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens var parakstīt savu tekstiņu ar jebkādu segvārdu. Troļļi izmanto šo iespēju, parakstot savus izteikumus ar populāru personu vārdiem vai literārajiem pseidonīmiem.
Lasīt visu...

21

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

FotoVietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem. Tādējādi kupči pārkāpa valstī iedibināto segregāciju, ļaujot arī “zemcilvēkiem” baudīt šopinga prieciņu.
Lasīt visu...

21

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

FotoPretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums — ja viņš beidzot sāks savu kampaņu.
Lasīt visu...

21

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

Foto1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt! Visu un daudz! Nesertificētas sejas maskas, 4 miljonus vakcīnu - paliks pāri, atdosim Āfrikai. Nedrošus testus par 15 miljoniem. Salātu receptes par pusmiljonu... Un, kad par to vajadzēs atdot parādus, tad jau spēkā būs cita devīze: “Pēc mums kaut vai grēku plūdi!” (Ludviķis XV). 
Lasīt visu...

21

Modelēšana – “KO DARĪT?”

FotoNesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”, “Stabilitātei” un “Tautas kalpi”. Dialogs beidzot ir sācies, un, iespējams, organizāciju loks paplašināsies. Tā kā es neesmu “pirdis dīvānā” un tikai driķējis rakstus, lai gan vārdam ir liels spēks, bet arī piedalījies vairākos pasākumos pret pašreizējo varu, atļaušos izteikt savas domas un dot dažus padomus.
Lasīt visu...

21

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

FotoČinavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par tūkstošiem salauztu likteņu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...