Autoritārie valstu vadītāji nonākuši patiesības priekšā, bet arī tad labāk finansē spēku struktūras
Kasīklis15.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tagad visa pasaule griež ap un par Covid-19. Ja arī ir kādi citi notikumi – tie nobīdīti otrā plāksnē. Vērojot visu notikušo, varu tik teikt vienu – kopumā Latvija ļoti labi tiek galā ar šo izaicinājumu. Protams, ka nevienam nepatīk ierobežojumi, turklāt – ja tie nāk negaidīti. Tomēr uz kopējās pasaules fona, īpaši arī uz Eiropas un Baltijas valstu – mēs izskatāmies vairāk nekā pieklājīgi. Diemžēl visur tā nav, un kaimiņvalstu autoritārais režīms ir pierādījis, ka mūsdienās tas nevar funkcionēt.
Kādēļ? Ļoti vienkārši: mūsdienu izaicinājumu apstākļos viena cilvēka iespējas kļūdīties lēmuma pieņemšanā ir ļoti lielas, un šī kļūda var izrādīties katastrofāla visai valstij.
Krievijā Covid-19 sāk plosīties visnotaļ nešpetni. Kā lasāms plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos, Maskavā veselības aprūpes sistēma galā netiek.1
Šajā sakarā 13.aprīlī Krievijas autoritārais prezidents V.Putins nāca klajā ar skarbu paziņojumu, ka viņš amatpersonu kļūdas cīņā pret Covid-19 uzskatīs par noziedzīgu nolaidību, sakot: „Pavisam nesen mēs rīkojām tikšanos ar visiem Krievijas Federācijas subjektiem. Es vēlreiz gribu pievērst uzmanību tam: ja kaut kas netiek izdarīts laicīgi, es to uzskatīšu par noziedzīgu nolaidību. Un ar visām no tā izrietošajām sekām, ne tikai administratīva rakstura.”2
Varbūt kādam no reālās dzīves atrautam vērotājam šāds paziņojums šķitīs tieši laikā un - ka V.Putins dara visu, lai cīnītos ar esošo situāciju. Man nāksies viņu apbēdināt. Ja jau vajadzīgs kāds, kuru sodītu par noziedzīgu nolaidību, tad V.Putinam tālu nav jāmeklē, jo – tieši viņš ir pirmais, kurš Krievijā neizdarīja visu, ko vajadzēja.
Proti, 4.martā V.Putins, atsaucoties uz Federālā drošības dienesta sniegto informāciju, sacīja, ka negatīva informācija par it kā nelabvēlīgo situāciju ar koronavīrusu Krievijā ir provokatīva rakstura, ko galvenokārt organizē no ārzemēm. Viņu mērķis ir sēt paniku iedzīvotāju vidū.3
Šajās dienās notiekošais Krievijā rāda pavisam citu ainu. Arī vēl 30.martā V.Putins ar izteiktu stūrgalvību paziņo, ka informācija saistībā ar koronavīrusa izplatību ir “muļķīgas baumas”.4 Nez, kā tagad uz šādiem iepriekšējiem V.Putina paziņojumiem raugās Krievijas iedzīvotāji?
Toties pašlaik V.Putins nebaidās veltīt skarbus vārdus veselības aprūpes sistēmai, pasakot: Krievijā ir ļoti daudz problēmu ar veselības aprūpi un lielīties īpaši nav, ar ko. Hmm, interesanti, vai tad pats V.Putins jau 20 gadus neatrodas pie varas? Vai tad tieši viņa pienākumos neietilpa rūpēties, lai Krievijā būtu normāla veselības aprūpes sistēma? Jāatzīst, ka V.Putins neko nav izdarījis, bet tagad pasaka, ka visi citi vainīgi – tikai ne viņš.
Visnotaļ savdabīga šķiet arī daži Krievijas pasākumi, cīņā pret Covid–19. Piemēram, lasāma ziņa, ka valdība ir iedalījusi 3,1 miljardu RUR cīņai pret koronavīrusu. Izklausās jau labi, bet līdz brīdim, kad redzams, kam tad šī summa aiziet, piemēram, Aizsardzības ministrija saņems gandrīz 2,9 miljardus, Krievijas Nacionālā gvarde 21,8 miljonus, Federālais drošības dienests 120,7 miljonus, prezidenta pārvalde 194,8 miljonus.5
Nu nez, faktiski gandrīz visa summa aiziet spēka struktūrām. Kaut kā nešķiet, ka Krievijas valdība un Putins vēlētos cīnīties pret Covid–19 izplatību, drīzāk jau izskatās, ka tiek stiprinātas spēka struktūras. Interesanti – kam? Vienīgais racionālais izskaidrojums – notiek gatavošanās nemieru apspiešanai.
Nevar noliegt, pēdējās dienās V.Putins nāk klajā ar vairākiem paziņojumiem, kuros vienīgi lasāms – mēs spersim attiecīgus soļus, līdzekļu mums pietiek, utt. Tiesa, nevienā no šiem paziņojumiem gan nav minēts, no kurienes tad līdzekļi tiks ņemti un kādā apmērā.
Ja V.Putins Covid-19 centās pataisīt pa ārvalstu “akciju”, tad viņa kaimiņvalsts kolēģis vadības stilā atkal visu mēģināja pārvērst par farsu. Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko paziņojumi Covid-19 sakarā bija visnotaļ ekstravaganti. Piemēram, labāk mirt stāvus, nevis uz ceļiem – tas bija viens no daudzajiem savdabīgajiem Baltkrievijas prezidenta A. Lukašenko paziņojumiem saistībā ar Covid-19. Šoreiz, izteikts pēc viņa iecienītā sporta - hokeja spēles, kurā tika ierīkota arī fanu loža, kas uzgavilēja kārtējiem Baltkrievijas prezidenta iemestajiem vārtiem.
“Te taču nav nekādu vīrusu! Tu taču neredzi, kā viņi šeit apkārt lido? [..] Es arī neredzu! Šis taču ir ledusskapis. Sports, it īpaši uz ledus kā ledusskapī – tās ir labākās pretvīrusa zāles!” pēc spēles žurnālistiem paziņoja A. Lukašenko.
Iepriekš Aleksandrs Lukašenko jokojot izteicās, ka pret vīrusu palīdzot piecdesmit grami alkohola, pirts un svaigs gaiss.
“Patīkami skatīties pa televizoru, cilvēki strādā uz traktoriem, neviens par vīrusiem nerunā. Traktors izārstēs visus! Lauks ārstē visu!” klāstīja A. Lukašenko.6
Vienlaikus viņš ir apsolījis, ka no Covid-19 Baltkrievijā neviens nenomirs.7 Tiesa, ne jau kā 1.aprīļa joku A.Lukašenko ir izsūtījis lūgumu vairākām Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstīm lūgumus sniegt palīdzību ar seju maskām, vīrusa testiem un plaušu ventilēšanas aparātiem. Laikam tomēr arī A.Lukašenko ir nonācis skarbās realitātes priekšā.
Papildus nevar ignorēt faktu, ka 14.aprīlī A.Lukašenko Eirāzijas ekonomiskās savienības Ekonomiskās padomes sanāksmes laikā paziņoja, ka ir ļoti liels risks, ka dalībvalstu ekonomikas sabruks.8 Nav jau noslēpums, ka šīs savienības izveide bija tieši V.Putina lolojums, lai to pretstatītu Eiropas savienībai, un, ka visa šī savienība, pārsvarā, balstījās tieši uz Krievijas resursiem, tās ģeopolitisko mērķu sasniegšanā.
Šāds A.Lukašenko paziņojums tik norāda, ka beidzot arī viņam ir jāatzīst Covid-19 esamība un ka prezidenti var runāt, ko vēlas, bet vīruss darīs savu. Kopējās situācijas nopietnību kā Krievijas, tā arī Baltkrievijas ekonomikā atspoguļo paustais par ekonomikas sabrukumu šajās valstīs.
Izskatās, ka to, ko nevarēja panākt Krievijas un Baltkrievijas prezidentu opozicionāri, to tagad paveiks Covid-19. Kamdēļ tā domāju? Tieši šo abu valstu prezidentu nekompetence ir novedusi pie tās situācijas, ar kuru satiekas kā Krievija, tā arī Baltkrievija. Protams, arī citās pasaules valstīs ir smaga situācija, daudzās, pagaidām, vēl smagāka, bet starpība ir apstāklī, ka šo valstu vadītāji nemēģināja jau pašos iesākumos iebāzt galvu smiltīs un šajās valstīs Covid-19 ierobežošanai tiek sniegts atbalsts medicīnas darbiniekiem un uzņēmējiem, nevis spēka struktūrām.
1 https://www.apollo.lv/6947562/krievijas-medikis-maskavas-slimnicas-trukst-vietu-tadel-pacientus-ved-uz-piepilsetas-medicinas-iestadem
2 https://iz.ru/999238/2020-04-13/putin-sravnil-oshibki-chinovnikov-v-borbe-s-koronavirusom-s-prestupnoi-khalatnostiu
3 https://medvestnik.ru/content/news/Vladimir-Putin-nazval-provokaciei-soobsheniya-o-neblagopriyatnoi-situacii-v-Rossii-po-koronavirusu.html
4 https://www.gazeta.ru/social/news/2020/03/30/n_14226439.shtml
5 https://regnum.ru/news/polit/2916134.html
6 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lukasenko-noliedz-covid-19-bistamibu-arsti-zino-par-statistikas-viltosanu.a354174/
7 https://novayagazeta.ru/news/2020/04/13/160665-lukashenko-poobeschal-chto-nikto-v-belarusi-ne-umret-ot-koronavirusa
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
