Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tagad visa pasaule griež ap un par Covid-19. Ja arī ir kādi citi notikumi – tie nobīdīti otrā plāksnē. Vērojot visu notikušo, varu tik teikt vienu – kopumā Latvija ļoti labi tiek galā ar šo izaicinājumu. Protams, ka nevienam nepatīk ierobežojumi, turklāt – ja tie nāk negaidīti. Tomēr uz kopējās pasaules fona, īpaši arī uz Eiropas un Baltijas valstu – mēs izskatāmies vairāk nekā pieklājīgi. Diemžēl visur tā nav, un kaimiņvalstu autoritārais režīms ir pierādījis, ka mūsdienās tas nevar funkcionēt.

Kādēļ? Ļoti vienkārši: mūsdienu izaicinājumu apstākļos viena cilvēka iespējas kļūdīties lēmuma pieņemšanā ir ļoti lielas, un šī kļūda var izrādīties katastrofāla visai valstij.

Krievijā Covid-19 sāk plosīties visnotaļ nešpetni. Kā lasāms plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos, Maskavā veselības aprūpes sistēma galā netiek.1

Šajā sakarā 13.aprīlī Krievijas autoritārais prezidents V.Putins nāca klajā ar skarbu paziņojumu, ka viņš amatpersonu kļūdas cīņā pret Covid-19 uzskatīs par noziedzīgu nolaidību, sakot: „Pavisam nesen mēs rīkojām tikšanos ar visiem Krievijas Federācijas subjektiem. Es vēlreiz gribu pievērst uzmanību tam: ja kaut kas netiek izdarīts laicīgi, es to uzskatīšu par noziedzīgu nolaidību. Un ar visām no tā izrietošajām sekām, ne tikai administratīva rakstura.”2 

Varbūt kādam no reālās dzīves atrautam vērotājam šāds paziņojums šķitīs tieši laikā un - ka V.Putins dara visu, lai cīnītos ar esošo situāciju. Man nāksies viņu apbēdināt. Ja jau vajadzīgs kāds, kuru sodītu par noziedzīgu nolaidību, tad V.Putinam tālu nav jāmeklē, jo – tieši viņš ir pirmais, kurš Krievijā neizdarīja visu, ko vajadzēja.

Proti, 4.martā V.Putins, atsaucoties uz Federālā drošības dienesta sniegto informāciju, sacīja, ka negatīva informācija par it kā nelabvēlīgo situāciju ar koronavīrusu Krievijā ir provokatīva rakstura, ko galvenokārt organizē no ārzemēm. Viņu mērķis ir sēt paniku iedzīvotāju vidū.3 

Šajās dienās notiekošais Krievijā rāda pavisam citu ainu. Arī vēl 30.martā V.Putins ar izteiktu stūrgalvību paziņo, ka informācija saistībā ar koronavīrusa izplatību ir “muļķīgas baumas”.4 Nez, kā tagad uz šādiem iepriekšējiem V.Putina paziņojumiem raugās Krievijas iedzīvotāji?

Toties pašlaik V.Putins nebaidās veltīt skarbus vārdus veselības aprūpes sistēmai, pasakot: Krievijā ir ļoti daudz problēmu ar veselības aprūpi un lielīties īpaši nav, ar ko. Hmm, interesanti, vai tad pats V.Putins jau 20 gadus neatrodas pie varas? Vai tad tieši viņa pienākumos neietilpa rūpēties, lai Krievijā būtu normāla veselības aprūpes sistēma? Jāatzīst, ka V.Putins neko nav izdarījis, bet tagad pasaka, ka visi citi vainīgi – tikai ne viņš.

Visnotaļ savdabīga šķiet arī daži Krievijas pasākumi, cīņā pret Covid–19. Piemēram, lasāma ziņa, ka valdība ir iedalījusi 3,1 miljardu RUR cīņai pret koronavīrusu. Izklausās jau labi, bet līdz brīdim, kad redzams, kam tad šī summa aiziet, piemēram, Aizsardzības ministrija saņems gandrīz 2,9 miljardus, Krievijas Nacionālā gvarde 21,8 miljonus, Federālais drošības dienests 120,7 miljonus, prezidenta pārvalde 194,8 miljonus.5 

Nu nez, faktiski gandrīz visa summa aiziet spēka struktūrām. Kaut kā nešķiet, ka Krievijas valdība un Putins vēlētos cīnīties pret Covid–19 izplatību, drīzāk jau izskatās, ka tiek stiprinātas spēka struktūras. Interesanti – kam? Vienīgais racionālais izskaidrojums – notiek gatavošanās nemieru apspiešanai.

Nevar noliegt, pēdējās dienās V.Putins nāk klajā ar vairākiem paziņojumiem, kuros vienīgi lasāms – mēs spersim attiecīgus soļus, līdzekļu mums pietiek, utt. Tiesa, nevienā no šiem paziņojumiem gan nav minēts, no kurienes tad līdzekļi tiks ņemti un kādā apmērā.

Ja V.Putins Covid-19 centās pataisīt pa ārvalstu “akciju”, tad viņa kaimiņvalsts kolēģis vadības stilā atkal visu mēģināja pārvērst par farsu. Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko paziņojumi Covid-19 sakarā bija visnotaļ ekstravaganti. Piemēram, labāk mirt stāvus, nevis uz ceļiem – tas bija viens no daudzajiem savdabīgajiem Baltkrievijas prezidenta A. Lukašenko paziņojumiem saistībā ar Covid-19. Šoreiz, izteikts pēc viņa iecienītā sporta - hokeja spēles, kurā tika ierīkota arī fanu loža, kas uzgavilēja kārtējiem Baltkrievijas prezidenta iemestajiem vārtiem.

“Te taču nav nekādu vīrusu! Tu taču neredzi, kā viņi šeit apkārt lido? [..] Es arī neredzu! Šis taču ir ledusskapis. Sports, it īpaši uz ledus kā ledusskapī – tās ir labākās pretvīrusa zāles!” pēc spēles žurnālistiem paziņoja A. Lukašenko.

Iepriekš Aleksandrs Lukašenko jokojot izteicās, ka pret vīrusu palīdzot piecdesmit grami alkohola, pirts un svaigs gaiss.

“Patīkami skatīties pa televizoru, cilvēki strādā uz traktoriem, neviens par vīrusiem nerunā. Traktors izārstēs visus! Lauks ārstē visu!” klāstīja A. Lukašenko.6

Vienlaikus viņš ir apsolījis, ka no Covid-19 Baltkrievijā neviens nenomirs.7 Tiesa, ne jau kā 1.aprīļa joku A.Lukašenko ir izsūtījis lūgumu vairākām Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstīm lūgumus sniegt palīdzību ar seju maskām, vīrusa testiem un plaušu ventilēšanas aparātiem. Laikam tomēr arī A.Lukašenko ir nonācis skarbās realitātes priekšā.

Papildus nevar ignorēt faktu, ka 14.aprīlī A.Lukašenko Eirāzijas ekonomiskās savienības Ekonomiskās padomes sanāksmes laikā paziņoja, ka ir ļoti liels risks, ka dalībvalstu ekonomikas sabruks.8 Nav jau noslēpums, ka šīs savienības izveide bija tieši V.Putina lolojums, lai to pretstatītu Eiropas savienībai, un, ka visa šī savienība, pārsvarā, balstījās tieši uz Krievijas resursiem, tās ģeopolitisko mērķu sasniegšanā.

Šāds A.Lukašenko paziņojums tik norāda, ka beidzot arī viņam ir jāatzīst Covid-19 esamība un ka prezidenti var runāt, ko vēlas, bet vīruss darīs savu. Kopējās situācijas nopietnību kā Krievijas, tā arī Baltkrievijas ekonomikā atspoguļo paustais par ekonomikas sabrukumu šajās valstīs.

Izskatās, ka to, ko nevarēja panākt Krievijas un Baltkrievijas prezidentu opozicionāri, to tagad paveiks Covid-19. Kamdēļ tā domāju? Tieši šo abu valstu prezidentu nekompetence ir novedusi pie tās situācijas, ar kuru satiekas kā Krievija, tā arī Baltkrievija. Protams, arī citās pasaules valstīs ir smaga situācija, daudzās, pagaidām, vēl smagāka, bet starpība ir apstāklī, ka šo valstu vadītāji nemēģināja jau pašos iesākumos iebāzt galvu smiltīs un šajās valstīs Covid-19 ierobežošanai tiek sniegts atbalsts medicīnas darbiniekiem un uzņēmējiem, nevis spēka struktūrām.

1 https://www.apollo.lv/6947562/krievijas-medikis-maskavas-slimnicas-trukst-vietu-tadel-pacientus-ved-uz-piepilsetas-medicinas-iestadem

2 https://iz.ru/999238/2020-04-13/putin-sravnil-oshibki-chinovnikov-v-borbe-s-koronavirusom-s-prestupnoi-khalatnostiu

3 https://medvestnik.ru/content/news/Vladimir-Putin-nazval-provokaciei-soobsheniya-o-neblagopriyatnoi-situacii-v-Rossii-po-koronavirusu.html

4 https://www.gazeta.ru/social/news/2020/03/30/n_14226439.shtml

5 https://regnum.ru/news/polit/2916134.html

6 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lukasenko-noliedz-covid-19-bistamibu-arsti-zino-par-statistikas-viltosanu.a354174/

7 https://novayagazeta.ru/news/2020/04/13/160665-lukashenko-poobeschal-chto-nikto-v-belarusi-ne-umret-ot-koronavirusa

8 https://ria.ru/20200414/1570023687.html

Novērtē šo rakstu:

19
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...