Autovadītājam par smagu traumu nodarīšanu meitenei - 80 stundu piespiedu darbs; eksperte "piemirst" smagāko traumu
PIETIEK10.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Autovadītājs, kura automašīna uz trotuāra uzbrauca sešgadīgai meitenei un viņu vairākus metrus vilka pa zemi, par šo nodarījumu saņēmis ne pārāk bargu sodu - 80 stundu piespiedu darbu. Taču, kā Pietiek noskaidrojis par šo gadījumu, tas vēl būtu mazākais: tiesu medicīnas eksperte savā atzinumā par notikušo "piemirsusi" vai "nav uzskatījusi par nopietnu" muguras smadzeņu satricinājumu, ko avārijā guva sešgadīgā meitene, un tas nozīmē, ka cietušajai liegta iespēja iespējamos veselības traucējumus, kas saistīti ar šo traumu, turpmāk ārstēt par vainīgā līdzekļiem.
Sešgadīgā Ieva (vārds mainīts) cieta smagā satiksmes negadījumā, kad viņai uz trotuāra uzbrauca automašīna, kura pat nepamanīja šo faktu un turpināja ceļu, velkot zem riteņiem pakļuvušo meiteni līdzi, - tā rāda Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti par šo gadījumu.
Bērnu klīniskajā slimnīcā veiktajās pārbaudēs meitenītei tika konstatētas vairākas traumas – galvas smadzeņu satricinājums, galvas sasitums ar sistu brūci, plaši sejas nobrāzumi, kā arī muguras smadzeņu satricinājums, kas var izraisīt veselības problēmas visu atlikušo mūžu.
Tomēr tiesu medicīnas eksperte Dagnija Bērziņa šo smagāko diagnozi eksperta atzinumā nav ņēmusi vērā, pamatojot, ka tā neesot "apstiprinājusies ar atbilstošu neiroloģisku simptomātiku".
Tomēr tieši šādi bojājumi konstatēti datortomogrāfiskajā izmeklēšanā, un to arī apstiprinājis slimnīcas neirologs, par ko skaidri norādīts izrakstā no Bērnu klīniskās slimnīcas. Interesanti, ka saskaņā ar oficiālo versiju medicīnas iestādē neesot saglabājušies datorattēli, tādēļ ar tiem tiesu medicīnas eksperte nav varējusi iepazīties.
Cietušās meitenes māte uzskata, ka tiesu medicīnas eksperte savu darbu veikusi pavirši. Turklāt viņa ir neapmierināta, ka pretēji cietušās viedoklim tiesā, izskatot krimināllietu, netika veikta pierādījumu pārbaude, atsakot lūgumu nozīmēt lietā komplekso tiesu medicīnisko ekspertīzi ar neirologa piedalīšanos, līdz ar to uzklausīt tiesas sēdē tiesu medicīnas eksperti Bērziņu nemaz nav bijis iespējams.
Meitenes māte uzskata, ka eksperta atzinums parāda – darbs veikts pavirši, ko, pēc viņas domām, apliecina fakts, ka eksperta atzinuma rezolutīvajā daļā iztrūkst vārds, līdz ar to vienkāršam cilvēkam teikums nav saprotams, kā arī eksperta atzinumā ir norādīts, ka ekspertu atzinums ir sniegts, ņemot vērā lietas apstākļus, kaut gan ekspertes rīcībā nekad neesot bijuši nodoti lietas materiāli.
Līdz ar to tiesu medicīnas eksperte atzinusi, ka norādītie miesas bojājumi pēc sava rakstura esot pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kas izraisa īslaicīgus veselības traucējumus no 7 līdz 21 dienai. Šādu atzinumu viņa sniegusi, neskatoties uz to, ka iepazinusies arī ar meiteni ārstējošās ģimenes ārstes veiktajiem ierakstiem bērna medicīnas kartē, kas skaidri apliecina, ka veselības traucējumi pēc avārijas turpinājušies vairākus mēnešus.
Meitenes māte uzskata, ka ir nepārprotami skaidrs - ne tiesu medicīnas eksperti, ne arī procesa virzītāja dotajā krimināllietā nezina, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pantā ir teikts, ka "tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses”.
Tā kā no apsūdzības ir izslēgta šī diagnoze, par tās seku ārstēšanu cietusī nevarēs pieprasīt kompensāciju no avārijas vaininieka - Jāņa Staķa, kurš savu vainu pat ir atzinis, norādot, ka tiešām nav pamanījis meiteni uz ietves, uz kuras uzbraucis diezgan lielā ātrumā.
Cietušā bērna māte ir neizpratnē, kādēļ tiesu medicīnas ekspertes viedoklis vērtējams augstāk par ikdienā praktizējoša neiroķirurga viedokli. Tādēļ viņa aicinājusi izvērtēt tiesu medicīnas ekspertes Bērziņas rīcību, sniedzot eksperta atzinumu un izslēdzot no mazgadīgajai Ievai nodarītajiem miesas bojājumiem – muguras smadzeņu satricinājumu, pretēji datortomogrāfijas un neiroķirurga slēdzieniem, kā arī izvērtēt jautājumu, vai šādam ārstam nav jāatņem ārsta sertifikāts.
Pietiek turpinās informēt par šīs lietas attīstību.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
