Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar Krieviju un tai piemērotajām sankcijām starptautiskajā vidē un medijos līdzās jaunu sankciju piemērošanai Putina režīma atbalstītājiem arvien plašāk izskan arī diskusijas par sankciju mīkstināšanu vai atcelšanu noteiktām personām.  

Tiek uzsvērts, ka daļa sakcionēto personu šajos sarakstos iekļuvušas nepamatoti – vai nu sākotnējās steigas dēļ, vai arī tāpēc, lai sankcijas izskatītos pēc iespējas plašākas un biedējošākas un motivētu citus rīkoties izlēmīgāk pret Putinu. Lai nu kā, bet realitātē varam redzēt, ka daudzu Krievijas amatpersonu ģimenes locekļi Eiropā joprojām jūtas kā mājās, kamēr viņu laulātie draugi vai tēvi aktīvi piedalās ukraiņu tautas slepkavošanas aktivitāšu organizēšanā. Tostarp aktīvas diskusijas par to, kuri no Krievijas lielbagātniekiem jāsankcionē un kuri no saraksta jāizņem, varam novērot arī Krievijas opozicionāru rindās.  

Plašāk par šo tēmu iespējams uzzināt 1. martā publicētajā Bloomberg rakstā “Kremļa kritiķi meklē iespējas sankciju atvieglojumiem  pret karu noskaņotajiem magnātiem” (Kremlin critics seek sanctions relief for anti-war tycoons): https://www.bloomberg.com/news/articles/2023-03-01/kremlin-critics-seek-sanctions-relief-for-anti-war-tycoons

Rakstā ir citēta virkne redzamu Putina kritiķu, sākot no Mihaila Hodorkovska un beidzot ar Nobela prēmijas laureātu Dmitriju Muratovu, Novaja gazeta redaktoru (šobrīd redakcija ir izvietota Latvijas teritorijā), un tajā būtībā tiek iezīmēts to cilvēku loks, kas varētu cerēt uz sankciju atcelšanu.  

Pirmkārt, šajā sarakstā tiek izcelti tie personāži, kuriem ASV nav piemērojušas sankcijas – baņķieri Oļegs Tiņkovs, Mihails Fridmans, Pjotrs Avens un Germans Khans. Cita starpā varam nojaust, ka diskusijās par šo kungu esamību vai neesamību sankcijās aktīvi iesaistījies arī Leonīds Volkovs no Navaļnija pretkorupcijas fonda. Visticamāk, ka viņam ir nopietna vēlēšanās būt to sabiedrisko organizāciju un viedokļu līderu lokā, kas var ietekmēt sankciju uzlikšanu un atcelšanu. L. Volkovs ir viens no tiem, kas atbalsta visu augstāk minēto uzņēmēju izņemšanu no sankciju listes, neskatoties uz to, ka P. Avens bija viens no tiem, kas 2022. gada 24. februārī piedalījās bēdīgi slavenajā sanāksmē ar V. Putinu. L. Volkovs viņa klātbūtni šajā pasākumā sauc par kļūdu.  

Visi četri kungi Eiropas tiesā ir pārsūdzējuši sankciju lēmumu un visiem iespējamiem tiesiskiem līdzekļiem cīnās par sankciju atcelšanu. Šajā kontekstā interesi izraisa diskusijas par kritēriju noteikšanu šādām personām, kuras joprojām ir iesprūdušas starp Maskavu un Eiropu. Kas viņiem varētu būt jāizdara, lai kļūtu par sankciju brīvlaistajiem?  Un šis ir brīdis, kad jautājums no personālijām pārceļas valstiskā līmenī. Vai, piemēram, Latvijai ir definētas savas intereses, kā rīkoties šādā situācijā? Piemēram, Izraēla savas intereses šajā jautājumā visticamāk jau ir skaidri nodefinējusi. Kāpēc to ir svarīgi izdarīt arī Latvijai? Gaužām vienkārši, trīs no četriem džentlmeņiem ir dubultpilsoņi - P. Avens, M. Fridmans, un G. Khans. Tomēr tikai diviem no viņiem ir arī Eiropas Savienības pilsonība – O. Tiņkovam un P. Avenam.  

Visai droši varam teikt, ka sankciju atcelšanas neatņemama sastāvdaļa būs arī norādījumi, par atbrīvoto aktīvu tālāku izmantošanu. Paredzama visai nopietna cīņa par šīs naudas plūsmu, jo runa ir par miljardiem. Protams, visiem šiem kungiem būs jāsniedz sava nopietna artava Ukrainas atjaunošanā, un trīs no viņiem vēl joprojām nopietni ir iesaistīti arī Ukrainas biznesa vidē. Piemēram, Alfa Bank Ukrainā turpina darbu – tā nav ne nacionalizēta, ne pakļauta kādām sankcijām. Gluži pretēji, tā ir atzīta par sistēmiski svarīgu banku. (https://bank.gov.ua/en/news/all/mijnarodni-sanktsiyi-proti-rosiyskogo-alfa-banku-ne-stosuyutsya-ukrayinskogo-at-alfa-bank#).

Banka ir saskārusies tikai ar akcionāru balsstiesību ierobežošanu, kas ir atbilstoši kara situācijai un darbam pastiprināta riska apstākļos. Tas ļauj domāt, ka pēc P. Avena un M. Fridmana 150 miljonu ziedojuma Ukrainai ir īpašas darījumu attiecības ar viņiem un, piemēram, Latvijai tur nebūs nekādas teikšanas. Savukārt cita aina paveras politisko sankciju jautājumā, jo P. Avens ir Latvijas pilsonis un līdz ar to Latvijai ir tiesības definēt savas intereses un nostāju. Kiprai savukārt būs savas intereses attiecībā uz O. Tiņkovu, kurš ir Kipras pases turētājs un jau ir paspējis atteikties no Krievijas pilsonības.  

Bloomberg rakstā tiek uzsvērta M. Fridmana un P. Avena draudzība ar Putina režīma noslepkavoto Borisu Ņemcovu, kā arī pieminēta ieslodzījumā esošā krievu opozicionāra Iļjas Jašina no cietuma nosūtītā M. Fridmana un P. Avena atbalsta vēstule Eiropas Tiesai. Šādiem rakstiem tādos medijos kā Bloomberg visdrīzāk ir viens vienīgs iemesls – sagatavot atbilstošu augsni. Tas savukārt nozīmē, ka sankcijas šīm personām var tikt atceltas visai drīz. 

Ja piedzīvosim šādu “pēkšņu” pavērsienu, tad nu gan būtu svarīgi saprast, kā Latvija izmantos šo situāciju un kādus noteikumus uzstādīs P. Avenam. Viņš tomēr ir Latvijas pilsonis, un nekas neliecina, ka tas tuvākajā laikā varētu mainīties. Negribas domāt, ka, piemēram, Izraēla šādu jautājumu būtu atstājusi pašplūsmā, skaidri nedefinējot savas intereses un noteikumus pilsoņiem M. Fridmanam un G. Khanam. 

Novērtē šo rakstu:

54
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...