Āzis par dārznieku

Čudars esot cienīgs būt ministrs, jo ilgus gadus vadījis Salaspils novada domi, esot bijis pat klimata un enerģētikas ministrs un advokāts. Biznesa vidē un uz rezultātu vērstā valsts pārvaldē par šādu informāciju pavīpsnātu, jo tur vērtē, ko cilvēks ir paveicis, nevis kādā amatā sabijis. Vēl jo vairāk — ļoti aizdomīgi raugās, ja kāds pabijis amatā vien dažus mēnešu kā Čudars Klimata ministrijā. Ko tur ministrs Čudars sadarīja? Kādus klientus advokāts Čudars pārstāvēja, cik un kādas lietas vinnēja vai zaudēja? Ja bija sekmīgs advokāts, kāpēc līda savulaik ne būt ne prestižajā valsts pārvaldē? Vai šī informācija ir pieejama tikai izredzētajiem un visiem pārējiem tā paliek slepena?

Tā kā man ir nekustamais īpašums Salaspils novadā, tad kaut kas konkrētāks man un apkārtnes iedzīvotājiem ir zināms par Čudara ilgajiem gadiem Salaspils domē. Nu nekādi neatminu, ko pozitīvu Čudars būtu paveicis vietējā ciema līmenī.

Vietējais pašvaldības grants ceļš tika un tiek noskrāpēts ar greideri reizi sezonā tā, ka pēc tam kādu mēnesi var kājas nolauzt, pa to staigājot. Nu jau tas ir noskrāpēts līdz padomju laika pamatnei. Vienīgo stabilo ceļa daļu apmēram 300 metru garumā līdz savām mājām remontēju par saviem līdzekļiem pirms gadiem desmit, bet tas joprojām turas. To pašu savu iespēju robežās dara citi vietējie, lai gan ne tik veiksmīgi. Ceļa caurteka nav tīrīta gadu desmitiem, tā ir izskalota un ceļa malās iebrūk.

Vietējā pašvaldības divstāvu māja var lepoties ar sauso tualeti — vaļēju 30 cm diametra trubu 2 stāvu augstumā ar izcilu vilkmi — paši saprotat, ar kādu aromātu. Par krāna ūdeni, kur nu vēl karstu, pašvaldības īpašuma īrnieki var tikai sapņot. Bet arī bez tā tur no zīdaiņa vecuma izauga trīs pusaudži. Vietējiem sociālajiem darbiniekiem nebija vilkmes iedziļināties šo bērnu sadzīves apstākļos — paši vainīgi, ja dzīvo pašvaldības īpašumā.

Toties Salaspilī ir remontēts kultūras nams un citi ES fondu apguves iecirkņi, kur laucinieki ar pilnu krūti var baudīt civilizācijas sasniegumus. Tomēr jārēķinās, ka ar sabiedrisko transportu laucinieki, kam nav sava transporta, Salaspilī var nokļūt, ja gatavi tam ziedot pusdienu. Te nu bija novadu reforma. Kā bijām lauki, tā palikām lauki.

Ja te gadu gaitā būtu parādījies kāds reproduktīva vecuma pāris, tad viņu cerības iekārtot atvases bērnudārzā izplēnētu līdz brīdim, kad beigtos ilgstošā tiesvedība ar Salaspils jaunā bērnudārza celtniekiem. Skolas autobuss uz Salaspili būtu vēl viens pārbaudījums vismaz stundas garumā katru dienu.

Daži vietējie, tostarp mana ģimene, izvēlējās uz šādiem čudarveidīgiem vietvalžiem nepaļauties. Iekārtojām bērnus tuvējā Ikšķiles bērnudārzā un skolā. Lai to izdarītu, nācās iegādāties īpašumu Ikšķilē, kur arī deklarējamies. Par šādu soli Salaspils pašvaldība ar Čudara parakstu piešķir paaugstināto nekustamā īpašuma likmi 3% apmērā — ja nedzīvo īpašumā Salaspils laukos, maksā ragā. Par to nav vērts sūkstīties —­­ mums tāpat tiek piemērota 3% likme, jo īpašums nav laikus nodots ekspluatācijā. Divreiz 3% likmi nevar piemērot.

Salaspils ir viena no nedaudzajām pašvaldībām, kas iedzīvotājiem nedeva papildu laiku ēku nodošanai ekspluatācijā, kaut arī likums pašvaldībai piešķīra tiesības, nevis uzlika pienākumu piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma likmi. Par to kādi 200 Salaspils novada iedzīvotāji varēja pateikties Čudaram un viņa pēcteča Raivja Anspaka centieniem.

Pēdējais intervijā https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/dalai-no-ekspluatacija-nenodotajiem-ipasumiem-butiski-pieaugs-nodoklis.a478417/ apgalvoja, ka īpašnieki paši vien esot vainīgi. Nekādu atlaižu. Nu tikpat degsmīgs kārtībnieks un patriots kā Čudars! Ka nekā arī izbijis advokāts no tās pašas partijas.

Bēda tik tā, ka tam visam spīd cauri pašvaldības iedzīvošanās, sodīšanas un trula varas izrādīšanas kāre, jo naudas ziņā pašvaldība neko nezaudē, ja īpašnieks nekustamo īpašumu nav nodevis ekspluatācijā. Tādā gadījumā pašvaldība deklarē ēku Valsts zemes dienestā, vienkāršotā procedūrā tiek aprēķināta tās vērtība un nekustamā īpašuma nodoklis.

Starp citu, te paveras birokrātijas mazināšanas logs — kamdēļ vienkāršotā procedūra nevarētu būt standarta prakse? Piemēram, dažos ASV štatos ēku uzskata par drošu ekspluatācijā un pabeigtu, ja tajā kāds nodzīvojis 2 gadus. Lai nu kā, fakts ir tāds, ka Salaspils pašvaldība iekasē papildu nodokli par neko, jo nav nekādu pazīmju, ka tai rūpētu iedzīvotāju mājokļu drošība un higiēnas apstākļi. Ja es būtu aktīvāks pilsonis, tad Salaspils runasvīriem un sievām pajautātu, kam tā papildu nauda tiek tērēta. Šaubos, vai dzīves pabērnu pabalstiem.

Kā noprotams no sūdzībām tiesībsargam, Salaspils pašvaldība (vienīgā, ja neskaita Mārupi), acīmredzot ejot pa Čudara iemīto taku, ir pamanījusies ēku pabeigšanas termiņā neiekļaut būvatļaujas pagarinājuma laiku. Tas neizbrīna, jo Čudara laikā viņi pamanījās ne to vien — mēģināja izspiest nodevu par būvatļaujas pagarināšanu un pretēji likumam tiesvedības laikā deklarēja manu ēku Valsts zemes dienestā. Toreizējā Vides ministrija un tiesa aplauza Čudaram ragus. Diemžēl ne līdz galam.

Latvijā (un ne tikai) tiek kultivēts uzskats, ka vietējā vara ir laba — izprot vietējos apstākļus, rūpējas par vietējiem. Centrālā vara (tie tur Rīgā) ir slikta — neko nejēdz, viņiem nerūp vietējo intereses. Domāju, ka tas ir mākslīgi radīts pretnostatījums, politiska pozicionēšanās. Lai nu kādas katram domas, āzi no šīs fabulas izņemt nevar, un katrs pēc sava pieredzes var spriest, kāds rezultāts gaidāms, ja āzi vietvaldi ieceļ centrālās varas dārzā.

Man Čudara paziņojumi jaunā amata gaidās nelika vilties — viņš jau iepriekš esot zinājis, ka elektroniskā balsu skaitīšana nedarbošoties. Tā Čudars apgūst jauno dārzu, pie reizes sekmīgi pelnot arī sabotiera slavu, jo krietni ļaudis viņa vietā jau laikus būtu cēluši trauksmi.

Novērtē šo rakstu: