Āzis par dārznieku: Vēstures un filozofijas fakultāti beigušais deputāts Dombrava uz mirkli pabijis ekonomikas ministra digitalizācijas padomnieka amatā
PIETIEK15.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Slavenais Saeimas deputāts Jānis Dombrava 6. septembrī iecelts par sava partijas biedra, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ārštata padomnieku digitalizācijas jautājumos, taču gandrīz nekavējoties no šī amata arī atcelts. Ministrija uz jautājumiem par šo dīvaino atgadījumu atbild izvairīgi vai neatbild vispār.
„Jānis Dombrava š.g. 6. septembrī tika iecelts par ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ārštata padomnieku digitalizācijas jautājumos bez atalgojuma noteikšanas. Tomēr, izvērtējot amata apvienošanu regulējošos normatīvos aktus, pieņemts lēmums atcelt J.Dombravu no ministra ārštata padomnieka amata,” – šāds ir Ekonomikas ministrijas oficiālais skaidrojums.
J. Vitenberga vadītā ministrija nevēlējās atbildēt ne uz jautājumu, kurš tieši bija tas, kas J. Dombravu iecēla šajā amatā (lai gan skaidrs, ka tas nevarēja būt neviens cits kā ekonomikas ministrs vai kāda persona pēc viņa tiešas pavēles), ne uz jautājumu, pēc kādiem tieši kritērijiem šim amatam tika izvēlēts tieši J. Dombrava.
Tāpat J. Vitenberga vadītā Ekonomikas ministrija nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu – kāda tieši ir J. Dombravas pieredze un izglītība digitalizācijas jautājumos. Tā vietā Ekonomikas ministrija norādīja uz to, ka „ministrijas dienaskārtībā šobrīd vairāk kā jebkad ir aktuāli digitalizācijas jautājumi saistībā ar Atveseļošanas fonda atbalsta mehānismu izstrādi un digitālo transformāciju kopumā”.
„Vēlamies norādīt, ka Ekonomikas ministrijā šobrīd nav atsevišķu resursu, kas strādātu ar digitalizācijas jautājumiem, tāpēc tika nolemts pieņemt ārštata padomnieku, kuram vienlaikus ir gan profesionāls redzējums, gan politiskā izpratne par digitālās transformācijas procesu virzību, kas Latvijas uzņēmējiem un ražotājiem šobrīd ir vitāli svarīgi,” skaidroja ministrija, izvairoties paskaidrot, kāds tieši profesionālais redzējums digitalizācijas jautājumos ir Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti absolvējušajam J. Dombravam.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
