Babenko liecības hiēnu prāvā: lai neapdraudētu safabricēto apsūdzību, Ruka un Grišina policija pat nemēģināja noskaidrot patiesību

„Par pamatu apsūdzībai tika pieņemta nepatiesā, Viktora Krivošeja uzrakstītā vaļsirdīgā atzīšanās, kuru viņš parakstīja par naudu, un to viņam nodiktēja Dmitrijs Grečņevs ar koriģējumiem no augsti stāvošu amatpersonu, Latvijas policistu puses, Romāna Jašina puses.

Godātā tiesa, lūdzu pievērst uzmanību tā saucamajai Viktora Krivošeja vaļsirdīgajai atzīšanai, kura atrodas lietas sējumā XX, lappuse XX līdz XX, tā saucamās vaļsirdīgās atzīšanās beigās ir pašrocīgi uzdrukāts “no manas puses izlasīts”.

Vai jums šāds teksts neatgādina frāzes, ko izmeklētājs lūdz pierakstīt pēc pratināšanas teksta? Vai tiešām cilvēks, kad pats uzraksta tekstu vai vēstuli, vai iesniegumu, vai vaļsirdīgo atzīšanos, pats izdomātu uzrakstīt šādu dumju frāzi? “Esmu izlasījis tekstu”.

Tālāk tā saucamā vaļsirdīgā atzīšanās ar savu stilu, frāzēm, terminoloģiju, šo muļķīgo frāzi beigās vispār neatgādina Viktora Krivošeja stilu.

Kad 2022. gada augustā Viktors Krivošejs sāka dot patiesas liecības krimināllietā, viņš norāda uz konkrētiem faktiem, apstākļiem, kuri apstiprina Viktora Krivošeja alibi un norāda uz apstākļiem, kuri izslēdz kriminālo atbildību visiem apsūdzētajiem un norāda uz slēptu vienošanos, kas pastāvēja, pastāv starp izmeklēšanas iestādēm un organizētās noziedzības pārstāvjiem.

Neskatoties uz to, ka Viktors Krivošejs sniedz konkrētas ziņas par faktiem, kurus izmeklēšana varēja pārbaudīt vai vismaz pamēģināt, pacensties pārbaudīt, nevienu objektīvu pierādījumu nepieprasīja, tā, piemēram, izmeklēšana neko nav darījusi, lai pārbaudītu, faktiski neveica arī šo te pārbaudi no Krivošeja teiktā.

Par to, ka Viktors Krivošejs 2018. gada 30. maijā atradās Maskavā,  tā kā atzīmēja savas meitas dzimšanas dienu, par to, ka 2021. gada vasarā Aivars Kitčenko zvanīja Viktoram Krivošejam ar lūgumu satikties ar Dmitriju Grečņevu Maskavā, kas arī notika 2021. gada 21. jūlijā. Par to, ka 2021. gada septembrī līdz oktobrim Aleksejs Osjmuškins ir atlidojis uz Maskavu, lidostā, lai tiktos ar Viktoru Krivošeju. Un konkrēti šīs tikšanās laikā Viktoram Krivošejam pirmo reizi tika izteikts piedāvājums sēdēt cietumā par naudu – 200 tūkstoši par citiem cilvēkiem, uz pieciem gadiem. Par to, ka 2021. gada septembrī, oktobrī Viktors Krivošejs ir rezervējis numuru viesnīcā, Maskavā, uz sava vārda Aleksejam Osjmuškinam. Par to, ka Viktors Krivošejs par piedāvājumu sēdēt cietumā par atlīdzību pastāstījis savai sievai xxx. Par to, ka 2021. gada novembrī Viktors Krivošejs sastrīdējās ar sievu un aizgāja ar mājām, ar Dmitrija Grečņeva finanšu palīdzību bija iecerējis nokļūt viesnīcā, Maskavā.

Par to, ka 2021. gada novembrī, decembrī Dmitrijs Grečņevs Viktoram Krivošejam noīrēja dzīvokli Maskavā, XX šosejā, internetā, mājaslapā booking.com. Par to, ka 2021. gada 23. novembrī Dmitrijs Grečņevs caur Latvijas tūroperatoru un kontaktpersonu XX ir nopircis Viktoram Krivošejam aviobiļeti no Maskavas uz Stambulu un atpakaļ. Par to, ka Viktors Krivošejs no 25. novembra līdz 28. novembrim atradās Stambulā, kur dzīvoja viesnīcā “Doso Dosi” vienā numurā ar Dmitriju Grečņevu. Par to, ka Viktors Krivošejs Stambulā viesnīcā “Doso Dosi” tikās ar Dmitriju Grečņevu un policijas darbinieku Romānu Jašinu, lai sastādītu nepatiesās vaļsirdīgās atzīšanās tekstu. Par to, ka Viktors Krivošejs Maskavā no Dmitrija Grečņeva saņēma naudu par nepatiesu vaļsirdīgu atzīšanos un par saņemto naudu 2021. gada decembrī līdz 2022. gada februārim dzēsa savus kredītus Krievijas bankās.

Par to, ka Viktors Krivošejs par no Dmitrija Grečņeva saņemto naudu 2022. gada janvārī nopirka Krievijā sievai automašīnu. Par to, ka Viktora Krivošeja sieva par no Dmitrija Grečņeva saņemto naudu 2022. gada aprīlī nopirka Krievijā nekustamo īpašumu. Par to, ka Viktoram Krivošejam caur kompāniju xxx 2022. gada februārī vienas dienas laikā noformēja vīzu Latvijā uz trim mēnešiem, un par to, ka Viktors Krivošejs iegādājās biļeti un centās izlidot no Maskavas uz Pleskabu 2022. gada 16. martā, bet tika no reisa noņemts COVID-19 pandēmijas dēļ un, lai nomierinātu Grečņevu, Jašinu, Kitčenko, nosūtīja nepatiesās vaļsirdīgās atzīšanās tekstu caur savu e-pastu Aivaram Kitčenko.

Un es esmu nosaucis tikai daļu no tā, ko varēju objektīvi pārbaudīt, ar objektīviem pierādījumiem, veicot pieprasījumus attiecīgajās instancēs gan Latvijas Republikā, gan Krievijā, gan Turcijā. Un ar tiesiskās palīdzības pieprasījumiem. Tāpat arī uzzināt objektīvus apstākļus par Viktora Krivošeja braucienu uz Stambulu un uz Rīgu varējām no lieciniekiem Viktora Krivošeja sievas XX un kolēģiem pēc viņa, Viktora Krivošeja, darba vietas XX, XX. Šodien ir acīmredzami, ka Viktors Krivošejs taisnību teica nevis savas nepatiesās vaļsirdīgās atzīšanās tekstā, bet gan savās liecībās, kuras viņš sāka dot 2022. gada augusta otrajā pusē.

Šīs liecības tiek apstiprinātas ar datiem. Ir acīmredzami, ka izmeklēšana saprata, ka, pieprasot objektīvus datus, tiks apstiprinātas Viktora Krivošeja liecības un tiks izgaismota Romāna Jašina loma nepatiesās vaļsirdīgās atzīšanās teksta sacerēšanā.

Tiesas izmeklēšanas laikā liecinieki, policijas darbinieki Romāns Jašins un Oļegs Koļcovs paskaidroja, ka starptautisko apstākļu dēļ nav pieprasījuši tiesisko palīdzību no Krievijas, lai apstiprinātu Viktora Krivošeja alibi, bet tāpat arī netika pieprasīta palīdzība no Turcijas, Turcijā nekāda ģeopolitiskā situācija nav traucējusi saņemt tiesisko palīdzību, kas nozīmē, ka Koļcovs un Jašins zināja, ka Turcijā saņems informāciju, kura apstiprinās Viktora Krivošeja teikto, bet attiecībā uz Krieviju, neskatoties uz ģeopolitisko situāciju, divpusējais līgums par tiesiskās palīdzības sniegšanu starp Latviju un Krieviju darbojas līdz šim, tas zaudēs spēku tikai 2024. gada 12. augustā.

Krivošejs patiesas liecības sāka sniegt jau 2022. gada augustā, bet ne policija, ne prokuratūra necentās pieprasīt atbilstošo informāciju no konkrētajām iestādēm no Krievijas. Pēc mana pieprasījuma mani advokāti pieprasīja šo informāciju par iespējām un kārtību, kā saņemt tiesisko palīdzību no Krievijas.

2024. gada 16. aprīlī iesniegumi tika nosūtīti Latvijas Ārlietu ministrijai, Latvijas Iekšlietu ministrijai un Latvijas Tieslietu ministrijai ar identiskiem jautājumiem. Pirmais – vai laikposmā no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 26. aprīlim Latvijas Republikas iestādes – Valsts policija, Latvijas Republikas prokuratūra un Ģenerālprokuratūra, kuru kompetencē ir krimināllietu virzīšana vai vadība, vai tām juridiski bija atņemtas procesuālas iespējas izmantot starptautisko sadarbību krimināltiesību jomā ar Krievijas Federāciju. Tātad pieprasīt citai valstij veikt procesuālas darbības un sniegt ziņas, pierādījumus, kuriem ir nozīme kriminālprocesā Latvijā.

Un vai laika posmā no 2023. gada 27. aprīļa līdz šim brīdim Latvijas Republikas iestādēm – Valsts policijai, Latvijas Republikas prokuratūrai un Ģenerālprokuratūrai, kuru kompetencē ir krimināllietu vadīšana, vai tām bija juridiski liegta iespēja un procesuālās pilnvaras izmantot starptautisko sadarbību krimināltiesību jomā ar Krievijas Federāciju. Pieprasīt citai valstij veikt procesuālās darbības un sniegt ziņas, pierādījumus, kuriem ir nozīme kriminālprocesā Latvijā.

Ārlietu ministrija 2024. gada 18. aprīlī pārsūtīja saņemto advokātu pieprasījumu Iekšlietu ministrijai un Latvijas Republikas prokuratūrai.

Iekšlietu ministrija 2024. gadā pārsūtīja saņemto advokātu pieprasījumu Tieslietu ministrijai.

Prokuratūra no Ārlietu ministrijas saņemto vēstuli 2024. gada 23. aprīlī pārsūtīja atpakaļ Ārlietu ministrijai un par to informēja arī Tieslietu ministriju.

2024. gada 25. aprīlī Tieslietu ministrija atbildēja, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 474. no 2017. gada 16. augusta konkrēti Tieslietu ministrija atbilstoši tās kompetencei nodrošina starptautisko līgumu izpildi, kas ir obligāti Latvijai. Ceturtais pants sadarbības līgumā starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesiskās palīdzības sniegšanu un tiesisko attiecību civilajās, ģimenes un krimināllietās nosaka, ka nodrošinātājs sniedzot tiesisko palīdzību iestādes no abām līgumslēdzēju pusēm, abpusēji sazinās caur Latvijas Republikas prokuratūru un Tieslietu ministriju. Līguma kontekstā prokuratūra ir centrālā iestāde par pirmstiesas stadijas jautājumiem kriminālprocesā, bet Tieslietu ministrija krimināllietu tiesas izskatīšanas laikā. Ministrija informēja manu aizstāvību, ka Tieslietu ministrija, realizējot funkcijas starptautiskās tiesiskās palīdzības jomā attiecībā, atbilstoši līgumam ievēro Ārlietu ministrijas rekomendāciju samazināt divpusējos kontaktus līdz nepieciešamajam minimumam un rūpīgi izvērtē katru pieprasījumu par tiesisko palīdzību, izvērtējot, vai nepieciešama tāda sadarbība Latvijas Valsts pusei. Ministrija arī atsakās sūtīt tādus palīdzības pieprasījumus, kuri nodrošina tiešu vai netiešu kara finansēšanu, ko ir aizsākusi Krievijas Federācija Ukrainā vai kas nodrošina tā atbalstu.

Tiesiskā palīdzība netiek sniegta, ja tās sniegšana var apdraudēt Latvijas neatkarību vai valsts drošību, kā arī var kaitēt tās pilsoņu likumā noteiktajām tiesībām, interesēm vai arī tas ir pretrunā ar principu sistēmu, kādu nosaka esošie normatīvie akti. Tieslietu ministrijas rīcībā nav iekšēju tiesību aktu vai arī Latvijas Republikas prokuratūrai nav tādu, nav arī Valsts policijai. Rakstveida pieprasījumi un arī atbildes uz tiem tiek pievienoti manai liecībai kā neatņemama sastāvdaļa pielikumā nr. XX.

No Tieslietu ministrijas atbildes kā arī no likuma par līgumu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju denonsēšanu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās izriet, ka divpusējais līgums par tiesisko palīdzību ar Krievijas Federāciju ir spēkā līdz 2024. gada 12. augustam.

Un policijas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai nebija nekādu tiesisku ierobežojumu veikt pieprasījumu par tiesisko palīdzību Krievijas Federācijai, lai saņemtu informāciju, kas ir nepieciešama Viktora Krivošeja alibi pārbaudei, kas pie viena būtu noveduši pie ticamības pārbaudes datiem, ko sniedz Viktors Krivošejs gan līdz 2022. gada augustam, gan pēc 2022. gada augusta.

Turklāt maniem advokātiem ir zināms, ka Latvijas Tieslietu ministrija savā mājaslapā internetā ir publicējusi informatīvās norādes par turpmāko sadarbību tiesību jomā ar Krievijas Federācijas konkrētajām iestādēm, kurā ir norādīts, ka pēc tam, kad 2024. gada 12. augustā vienošanās par līgumspēku par tiesisko palīdzību ar Krievijas Federāciju būs izbeigta, starptautisko sadarbību krimināllietās starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju turpinās realizēt, balstoties uz starptautiskajām konvencijām, piemēram, uz Eiropas padomes konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās, kas pieņemta 1959. gada 20. aprīlī kā arī tās atbilstošo papildprotokolu pamatu. Arī Tieslietu ministrija skaidro, ka, neskatoties uz to, ka Krievijas Federācija nav Eiropas padomes dalībvalsts, tā turpina ievērot Eiropas padomes konvencijas.

Balstoties uz augstākpieminēto, vēlos pateikt, ka nav nekāda attaisnojuma nerūpīgai, nekompetentai nolaidībai no izmeklēšanas orgānu puses policijā un prokuratūrā pret šīs krimināllietas izmeklēšanu.

Starptautiskās tiesiskās palīdzības pieprasījums uz Krievijas Federāciju attiecībā uz faktiem, kas ir izteikti no Viktora Krivošeja puses liecībās pēc 2022. gada augusta, varēja tikt nosūtīts uz Krievijas Federāciju vēl 2022. gadā, bet tas netika izdarīts. Attaisnojot policijas darbiniekus Koļcovu un Jašinu ar sarežģīto ģeopolitisko situāciju, tas neiztur nekādu kritiku, tā kā izmeklētāji un prokurori nekad nav centušies izprasīt šādu tiesisko palīdzību. Sarežģītā ģeopolitiskā situācija nav Valsts policijas vai prokuratūras kompetence, veicot izmeklēšanu krimināllietā. Viņu pienākums ir izmeklēt krimināllietu, nevis spriest par ģeopolitiku. Es saprastu, ja viņiem tiktu atteikts, bet viņi nav mēģinājuši noskaidrot patiesību. Kā redzams līgums par tiesisko palīdzību ar Krievijas Federāciju līdz šim ir spēkā un vēl ir piemērots, bet pēc 2024. gada 12. augusta tiesiskā palīdzība būs iespējama uz Eiropas padomes tiesību aktu pamata. Ja augustā un septembrī 2022. gadā šāds tiesiskās palīdzības lūgums uz Krieviju būtu nosūtīts, tad jau sen būtu saņemta atbilde, bet izmeklēšanas iestādes to nav darījušas un pēc Viktora Krivošeja liecībām tiesā es arī saprotu kāpēc.

Atbilde uz tiesas palīdzības pieprasījumiem skaidri parādītu, ka Viktors Krivošejs neatradās Latvijā Mārtiņa Bunkus slepkavības dienā un viss stāsts par viņa tā saucamo vaļsirdīgo atzīšanos ir afēra, kuru ir radījis Dmitrijs Grečņevs un Romāns Jašins 2021. gada novembrī Stambulā.

Godātā tiesa, es tieku tiesāts pēc krimināllikuma panta, par kuru ir iespējams sodīt ar mūža ieslodzījumu, brīvības atņemšanu. Man šī situācija ir kritiska, un, ja kriminālvajāšana ar šādu iespējamo sodu nav kritiska nepieciešamība, lai noskaidrotu taisnību krimināllietā, ja izmeklētāju un prokuratūras ģeopolitiskā izpratne ir augstāka par savas valsts, Latvijas pilsoņu tiesībām, tad diemžēl Latvija kā tiesiska valsts sevi diskreditē.

Nevar būt kritiski svarīgākas situācijas par taisnības noskaidrošanu kā manā situācijā, kurā cilvēkam atņem visu atlikušo dzīvi, bet izmeklēšana pat nav centusies noskaidrot patiesību par Viktoru Krivošeju.

Izmeklētājs Oļegs Koļcovs 2024. gada 2. aprīlī tiesas sēdē savu bezdarbību pamatoja ar vārdiem: “Pirmkārt, tas ir apgrūtinoši un manā redzējumā neiespējami, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju.” Tas neattaisno mērķi, ka tas ir neefektīvi un neekonomiski, savukārt Romāns Jašins tiesā norādīja, ka ir zināma ģeopolitiskā situācija ar Krievijas Federāciju.

Diemžēl fakti, kuri ir saistīti vai notikuši Krievijas teritorijā, mēs objektīvi tos nevaram pārbaudīt. Šīs policijas darbinieku liecības kopumā ar to, ka tiesiskās palīdzības pieprasījums uz Krievijas Federāciju pat netika nosūtīts vai to necentās nosūtīt, norāda uz to, ka izmeklēšana nav ieinteresēta noskaidrot objektīvu patiesību lietā un par šo alibi iesniegtie apstākļi, kas izslēdz atbildību, līdz šim nav pārbaudīti. Tā nav ģeopolitiskā situācija un ne objektīvi apstākļi, kas traucējuši izmeklēšanai saņemt informāciju, tas ir policijas darbinieku Koļcova un Jašina lēmums – nepieprasīt un nesaņemt nepieciešamo informāciju, kas traucēja noskaidrot šajā lietā taisnību.

Novērtē šo rakstu: