Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krīzes laikos iespēja pārtikt no nodokļu maksātāju līdzekļiem sāk kļūt aizvien vilinošāka cilvēkiem, kuri ir izrādījušies nederīgi vai nepiemēroti privātajā sektorā, - valsts prezidenta Egila Levita padomnieces Sarmītes Ēlertes dēls Krišs Ēlerts paklusām ir iekārtots par „vecāko ekspertu” JKP pārstāves Ilgas Šuplinskas vadītajā Izglītības un zinātnes ministrijā.

Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskā amatpersonu datu bāze, K. Ēlerts par vecāko ekspertu Izglītības un zinātnes ministrijā kļuvis 16. jūnijā, jau divas dienas vēlāk iesniedzot deklarāciju.

Izglītības un zinātnes ministrija pagaidām minstinās atbildēt, kādā tieši veidā Levita padomnieces dēls kļuvis par ministrijas vecāko ekspertu, kādas ir bijušas izglītības prasības un kā tām atbildis jaunais speciālists, vai uz amatu ir ticis rīkots konkurss un kādi tieši ir K. Ēlerta darba pienākumi.

Kā zināms, arī K. Ēlerta māte, kas zināma kā „lietussargu” grupas aktīviste un iepriekš neveiksmīgi darbojās Rīgas domē, par Levita padomnieci uz pusslodzi tika iecelta paklusām, un neviena atskaite par viņas veikumu nekad nav tikusi publicēta.

Pašlaik ministrijai jau ir nosūtīts informācijas pieprasījums saistībā ar K. Ēlerta nonākšanu šajā amatā, viņa amata aprakstu un veikumu pirmajā darba mēnesī.

Tikmē Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka E. Levita padomnieces dēls oficiāli skaitās uzvarējis „atklātā konkursā” uz ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperta – projekta vecākā eksperta starptautiskās sadarbības un diasporas jautājumos amata vietu (uz noteiktu laiku).

Kā izriet no konkursa materiāliem, K. Ēlerts, kas līdz tam nevienu valsts amatpersonas deklarāciju nav aizpildījis (un tātad nav strādājis nevienā ierēdņa amatā), ir atzīts par atbilstošu šādām prasībām:

- Atbilstība Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām. Šā panta pirmās daļas 4.punkts neattiecas uz personu, kura pretendē uz ierēdņa amatu, kas ir vakants uz noteiktu laiku.

- Augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.

- Pieredze darbā valsts pārvaldē, augstākās izglītības vai zinātnes jomā, pētniecībā vai cita relevanta darba pieredze ilgāka par 2 gadiem.

- Pieredze Latvijas oficiālā viedokļa paušanā starptautiska līmeņa pasākumos ilgāka par diviem gadiem.

- Pieredze plašu starptautisko pasākumu organizēšanā.

- Pieredze darbā ar liela apjoma informāciju angļu valodā.

- Vēlama studiju vai darba pieredze starptautiskajā vidē.

- Zināšanas par Latvijas zinātnes sistēmu un Eiropas Pētniecības telpu.

- Zināšanas par normatīvajiem aktiem, kas regulē augstākās izglītības un zinātnes jomu.

- Zināšanas par tiesību aktu projektu izstrādi un virzību Ministru kabinetā vai Saeimā.

- Zināšanas par valsts pārvaldes darbības principiem.

- Ļoti labas angļu valodas zināšanas.

- Spēja strādāt ar lielu informācijas apjomu, noteikt uzdoto darbu prioritātes.

- Spēja patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu.

- Prezentācijas, sadarbības un komunikācijas prasmes.

Oficiālais K. Ēlertam „sakārtotā” amata mērķis ir „plānot augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju politiku starptautisko jautājumu kontekstā, t.sk. nodrošināt sadarbību ar Latvijas zinātnes un augstākās izglītības diasporu ārzemēs”.

Galvenie amata pienākumi:

- Veikt ar darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” 1.kārtas projekta Nr.1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” (turpmāk – Projekts) īstenošanu saistīto uzdevumu izpildi, tostarp:

- veidot sistēmu mērķtiecīgai sadarbībai ar Latvijas zinātnes un augstākās izglītības diasporu ārzemēs, ar mērķi paplašināt Latvijas pētniecības un attīstības cilvēkkapitālu, kas ietver kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanu, kā arī ar latviešu diasporu saistīto aktivitāšu organizēšanu, kas paredzētas Projekta ietvaros.

- Piedalīties augstākās izglītības un zinātnes jomas politikas plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā, apkopojot informāciju par starptautiskiem jautājumiem augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju jomā, izstrādājot politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un līgumu projektus departamenta kompetences jomās.

- Sniegt atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu, attīstības plānošanas dokumentu projektiem departamenta kompetences jautājumos, kā arī piedalīties starpinstitūciju sanāksmēs.

- Piedalīties Eiropas Savienības struktūrfondu programmu sagatavošanā un Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanas monitoringa sistēmas veidošanā un nodrošināšanā.

- Sniegt informāciju un pārskatus par augstāko izglītību un zinātni Latvijā.

- Piedalīties ministrijas pārstāvju vizīšu organizēšanā uz sadarbības institūcijām vai to rīkotajiem pasākumiem un sadarbības institūciju pārstāvju vizīšu organizēšanā Latvijā.

- Piedalīties vietējos un ārzemju pasākumos (konferencēs, semināros, sapulcēs, sanāksmēs, sēdēs, darba grupās).

- Sagatavot atbildes uz ministrijā saņemto korespondenci atbilstoši departamenta kompetencei.

Par šīm pūlēm K. Ēlerta saņemamie labumi no valsts līdzekļiem būs: „Mēnešalga: 1.kategorijai 1253 euro, 2.kategorijai 1442 euro, 3.kategorijai 1647 euro, atkarībā no kategorijas, kuru nosaka, ņemot vērā pretendenta profesionālo pieredzi attiecīgajā jomā, kas iegūta pēdējo piecu gadu laikā un ir būtiska iestādes funkciju izpildei; amats klasificēts 36.amata saimes III līmenī, 12.mēnešalgu grupa, sociālās garantijas un veselības apdrošināšana, stājoties amatā, labi darba apstākļi - Rīgā, Vaļņu ielā 2 (Vecrīgā).”

Novērtē šo rakstu:

190
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...