Bada laikā gatavs ēst pat mušas: Levita padomnieces Ēlertes dēls iekārtots par „vecāko ekspertu” Šuplinskas ministrijā
Lato Lapsa13.07.2020.
Komentāri (53)
Iesaki rakstu: 
Krīzes laikos iespēja pārtikt no nodokļu maksātāju līdzekļiem sāk kļūt aizvien vilinošāka cilvēkiem, kuri ir izrādījušies nederīgi vai nepiemēroti privātajā sektorā, - valsts prezidenta Egila Levita padomnieces Sarmītes Ēlertes dēls Krišs Ēlerts paklusām ir iekārtots par „vecāko ekspertu” JKP pārstāves Ilgas Šuplinskas vadītajā Izglītības un zinātnes ministrijā.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskā amatpersonu datu bāze, K. Ēlerts par vecāko ekspertu Izglītības un zinātnes ministrijā kļuvis 16. jūnijā, jau divas dienas vēlāk iesniedzot deklarāciju.
Izglītības un zinātnes ministrija pagaidām minstinās atbildēt, kādā tieši veidā Levita padomnieces dēls kļuvis par ministrijas vecāko ekspertu, kādas ir bijušas izglītības prasības un kā tām atbildis jaunais speciālists, vai uz amatu ir ticis rīkots konkurss un kādi tieši ir K. Ēlerta darba pienākumi.
Kā zināms, arī K. Ēlerta māte, kas zināma kā „lietussargu” grupas aktīviste un iepriekš neveiksmīgi darbojās Rīgas domē, par Levita padomnieci uz pusslodzi tika iecelta paklusām, un neviena atskaite par viņas veikumu nekad nav tikusi publicēta.
Pašlaik ministrijai jau ir nosūtīts informācijas pieprasījums saistībā ar K. Ēlerta nonākšanu šajā amatā, viņa amata aprakstu un veikumu pirmajā darba mēnesī.
Tikmē Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka E. Levita padomnieces dēls oficiāli skaitās uzvarējis „atklātā konkursā” uz ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperta – projekta vecākā eksperta starptautiskās sadarbības un diasporas jautājumos amata vietu (uz noteiktu laiku).
Kā izriet no konkursa materiāliem, K. Ēlerts, kas līdz tam nevienu valsts amatpersonas deklarāciju nav aizpildījis (un tātad nav strādājis nevienā ierēdņa amatā), ir atzīts par atbilstošu šādām prasībām:
- Atbilstība Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām. Šā panta pirmās daļas 4.punkts neattiecas uz personu, kura pretendē uz ierēdņa amatu, kas ir vakants uz noteiktu laiku.
- Augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.
- Pieredze darbā valsts pārvaldē, augstākās izglītības vai zinātnes jomā, pētniecībā vai cita relevanta darba pieredze ilgāka par 2 gadiem.
- Pieredze Latvijas oficiālā viedokļa paušanā starptautiska līmeņa pasākumos ilgāka par diviem gadiem.
- Pieredze plašu starptautisko pasākumu organizēšanā.
- Pieredze darbā ar liela apjoma informāciju angļu valodā.
- Vēlama studiju vai darba pieredze starptautiskajā vidē.
- Zināšanas par Latvijas zinātnes sistēmu un Eiropas Pētniecības telpu.
- Zināšanas par normatīvajiem aktiem, kas regulē augstākās izglītības un zinātnes jomu.
- Zināšanas par tiesību aktu projektu izstrādi un virzību Ministru kabinetā vai Saeimā.
- Zināšanas par valsts pārvaldes darbības principiem.
- Ļoti labas angļu valodas zināšanas.
- Spēja strādāt ar lielu informācijas apjomu, noteikt uzdoto darbu prioritātes.
- Spēja patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu.
- Prezentācijas, sadarbības un komunikācijas prasmes.
Oficiālais K. Ēlertam „sakārtotā” amata mērķis ir „plānot augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju politiku starptautisko jautājumu kontekstā, t.sk. nodrošināt sadarbību ar Latvijas zinātnes un augstākās izglītības diasporu ārzemēs”.
Galvenie amata pienākumi:
- Veikt ar darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” 1.kārtas projekta Nr.1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” (turpmāk – Projekts) īstenošanu saistīto uzdevumu izpildi, tostarp:
- veidot sistēmu mērķtiecīgai sadarbībai ar Latvijas zinātnes un augstākās izglītības diasporu ārzemēs, ar mērķi paplašināt Latvijas pētniecības un attīstības cilvēkkapitālu, kas ietver kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanu, kā arī ar latviešu diasporu saistīto aktivitāšu organizēšanu, kas paredzētas Projekta ietvaros.
- Piedalīties augstākās izglītības un zinātnes jomas politikas plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā, apkopojot informāciju par starptautiskiem jautājumiem augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju jomā, izstrādājot politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un līgumu projektus departamenta kompetences jomās.
- Sniegt atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu, attīstības plānošanas dokumentu projektiem departamenta kompetences jautājumos, kā arī piedalīties starpinstitūciju sanāksmēs.
- Piedalīties Eiropas Savienības struktūrfondu programmu sagatavošanā un Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanas monitoringa sistēmas veidošanā un nodrošināšanā.
- Sniegt informāciju un pārskatus par augstāko izglītību un zinātni Latvijā.
- Piedalīties ministrijas pārstāvju vizīšu organizēšanā uz sadarbības institūcijām vai to rīkotajiem pasākumiem un sadarbības institūciju pārstāvju vizīšu organizēšanā Latvijā.
- Piedalīties vietējos un ārzemju pasākumos (konferencēs, semināros, sapulcēs, sanāksmēs, sēdēs, darba grupās).
- Sagatavot atbildes uz ministrijā saņemto korespondenci atbilstoši departamenta kompetencei.
Par šīm pūlēm K. Ēlerta saņemamie labumi no valsts līdzekļiem būs: „Mēnešalga: 1.kategorijai 1253 euro, 2.kategorijai 1442 euro, 3.kategorijai 1647 euro, atkarībā no kategorijas, kuru nosaka, ņemot vērā pretendenta profesionālo pieredzi attiecīgajā jomā, kas iegūta pēdējo piecu gadu laikā un ir būtiska iestādes funkciju izpildei; amats klasificēts 36.amata saimes III līmenī, 12.mēnešalgu grupa, sociālās garantijas un veselības apdrošināšana, stājoties amatā, labi darba apstākļi - Rīgā, Vaļņu ielā 2 (Vecrīgā).”
Seko mums 
Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
