Iesaki rakstu: 
6.jūnijā ļoti daudzu cilvēku skatieni bija piekalti Ženēvai, kur tikās Baidens ar Putinu, lai uzlabotu ASV un Krievijas attiecības. Šī tikšanās tiks vēl ilgi apspriesta un analizēta. Ko abi valsts vadītāji konkrēti runāja – to pilnā apmērā, visticamāk, neuzzināsim nekad. Protams, ka būs arī kāda informācijas noplūde, bet pie katras informācijas noplūdes sākotnēji jāuzdod jautājums – kam šī informācijas noplūde ir izdevīgāka – un pēc tam jāpaanalizē, vai attiecīgā informācija ir daudzmaz patiesa.
Paskatīšos uz šo tikšanos un tās rezultātiem nedaudz no cita rakursa. Pirmkārt, abi prezidenti nedevās uz tikšanos kā pie drauga, drīzāk – pavisam otrādi. Tā arī, es teiktu, viņi devās nevis, lai uzlabotu starpvalstu attiecības, bet gan, lai tās nepaliktu vēl sliktākas.
Par to, ka sarunu rezultātā jau pašā sākumā nebija plānots panākt kādus vērā ņemamus sasniegumus, liecināja tas, ka nebija ieplānotas kopīgas preses konferences. It kā sīkums, bet ne reizi vien esmu teicis – velns mīt sīkumos. Nākamais – ja pēc sākotnējām aplēsēm tikšanās bija paredzēta piecas stundas, tad tā jau beidzās pēc trim stundām.
Piekritīsiet – nekad saruna nevedas un nebūs ilga, ja abi sarunas biedri būs dažādākās viedokļu pozīcijās. Savukārt, ja sākumā būs dažādākās pozīcijās, bet būs vēlme panākt vienotu izpratni, – sarunas būs ilgas un smagas. Toties pēc tām abi sarunu biedri būs kļuvuši par visnotaļ labiem paziņām, kuri nevairīsies no otra klātbūtnes.
Diemžēl Baidena un Putina sarunas nav ierakstāmas tajā kategorijā, kurā tiek fiksētas tuvinošās sarunas. Baidens nav Tramps, viņu ap pirkstu neaptīsi, viņam ir savs, argumentēts viedoklis, un viņš spēj par sevi pastāvēt. Līdz ar to, Putina lētie čekista jociņi šeit nederēs.
Līdz ar to kā šīs sanāksmes lielākais un vienīgais sasniegums būtu jāuzskata tas, ka abi satikās un acīs pateica, ko viens par otru domā. Realitātē tikās divu dažādu viedokļu pārstāvji, kuri nekad nespēs atrast kopīgu valodu, īpaši, ja viens no viņiem visu laiku melo.
Piemēram šajā konkrētajā gadījumā, Putins paziņoja, ka sarunās skarta Arktikas tēma, un norādīja, ka Vašingtonai nav pamata bažīties par Krievijas pieaugušo militāro klātbūtni reģionā.1 Šādu paziņojumu grūti nopietni uztvert, ja atceramies, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš citstarp arī piedalījās sarunās ar Baidenu, nepilnu mēnesi atpakaļ brīdināja rietumvalstis nepretendēt uz Arktiku. Uzrunā medijiem Lavrovs uzsvēra, ka Arktika ir Krievijas teritorija, zeme un ūdeņi.2 Līdz ar to jebkura Putina izteikumi ir jāvērtē ļoti kritiski.
Ne velti ir teicieni, ka agri vai vēlu meļi sapinas savos melos vai arī tik sirsnīgi melo, ka paši tam sāk ticēt. Šajā gadījumā – ja sarunās klāt bijušais ārlietu ministrs nepilnu mēnesi atpakaļ pasaka – rietumvalstis, nelieniet, visa Arktika mūsu, grūti noticēt Putina mierinājumam. Putina mierinājums vairāk līdzinās bendes mierinājumam savam upurim, ka, cērtot viņa galvu, viņš to darīs maigi.
Lieki neatkārtošos, bet vislabākais Baidena un Putina tikšanās rezultāts būs tad, ja abu valstu attiecības nepaliks sliktākas.
Tiesa, pašlaik uz iepriekš minēto skatos visnotaļ skeptiski. Kāpēc? Pavisam vienkārši. Kremļa imperatora noskaņojuma barometrs ir plašsaziņas līdzekļu paustais satur. Pēc Baidena un Putina tikšanās retorika nav mainījusies. Ir virkne rakstu, kuros Baidens tiek atspoguļots ne tajā labākajā gaismā.
Vēl viena interesanta niansīte – Krievijas plašsaziņas līdzekļi ir sākuši bezmaz vai veselu kampaņu, kuras mērķis ir parādīt, ka ļaunais NATO apdraud miermīlīgās Krievijas eksistenci un tai nekas cits neatliek kā attiecīgi izrādīt pretsparu. Tajā skaitā, organizējot virkni militāro mācību kopā ar Baltkrieviju.
Protams, ka katram izpratne par militāriem jautājumiem var atšķirties, bet nudien nedomāju, ka vienā katlā varētu salikt atsevišķas militāras mācības, kurās piedalās kontingents, kurš kas apmācīts aizsardzības kaujām, un mācībām ar kontingentu, kurš ir apmācīts tikai uzbrukuma operācijām. Te domāju desantnieku piedalīšanos šāda veida mācībās. Kā sacīt jāsaka, aizsardzības kaujas nav viņu profils, līdz ar to kaut kā neticētos, ka Krievijas Ģenerālštāba vadoņi pēkšņi būs aizmirsuši taktikas pamatprincipus.
Papildus – līdzšinējā Krievijas retorika ir bijusi vērsta uz jauna bruņojuma izstrādi, tas nekas, ka ierobežotā skaitā, kā arī – par sava militārā kontingenta papildināšanu Rietumu virzienā, tajā skaitā arī Baltkrievijas teritorijā. Ko no tā visa var secināt? Nu, ja nu vienīgi to, ka Baidens minēja: "pēdējā lieta", ko Putins vēlas, ir jauns aukstais karš3.
Diezgan saprotams, kamdēļ Putins nevēlas auksto karu, – viņš ļoti labi atceras, kur tas noveda PSRS. Te kāds tad var iesaukties – kamdēļ tad Putins faktiski mērķtiecīgi ir gājis šajā virzienā! Atbilde būs pavisam vienkārša – viņš necerēja, ka ASV vēlēšanās uzvarēs Baidens un radīs viņam pretpolu. Tomēr – Baidens uzvarēja un visnotaļ tieši ir pateicis, ko domā par Putinu un ko plāno darīt, ja Putins turpinās ieņemt pasaules huligāna vietu. Līdz ar to pēc būtības Putins nevēlas auksto karu, jo tad tas nozīmē, ka viņam ir pretinieks.
Tādējādi, lai kā negribētos to teikt, Baidena un Putina tikšanās rezultāts parāda, ka esam visnotaļ tuvu jaunam aukstajam karam, bet, lai saprastu, vai esam pie tā nonākuši vai ne – atliks palasīt Kremļa atbalstītos plašsaziņas līdzekļus. Tie ar apbrīnojamu precizitāti ries tieši to, ko vēlas to saimnieks. Jo vairāk tiks apriets Baidens un NATO, jo Putinam no tiem lielākas bailes un aukstais karš kļūs arvien tuvāks.
1 https://jauns.lv/raksts/arzemes/448427-atrak-neka-gaidits-beigusies-baidena-un-putina-vesturiska-tiksanas
2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-bridina-rietumvalstis-nepretendet-uz-arktiku.a405056/?fbclid=IwAR2k3c5mLrwnzc4VsiA0FLqMAI9by-JP6z6eWKBDKxLV8_R65RErqlTwYko
3 https://jauns.lv/raksts/arzemes/448427-atrak-neka-gaidits-beigusies-baidena-un-putina-vesturiska-tiksanas
Seko mums 
Pašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
