Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata
Foto

Bailes. Domājiet

Viesturs Rudzītis
27.09.2021.
Komentāri (55)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiku uzaicināts piedalīties TV24 raidījumā pie Pētera Apiņa ar nosaukumu “Personalizēta medicīna – ganāmpulka imunitāte”, tur* arī biju. Negaidīju, ka šim piedzīvojumam būs arī pēcdomas un pēcjūtas, bet tās radās. Tā nu tagad pie baltas lapas apsēdos… lai ar tām padalītos…

Vispirms – ar Pēteri Apini un Jāni Ozolu esam uz tu, bet ceturto sarunas dalībnieci Guntu Vīleri satiku pirmo reizi. Ar pirmajiem diviem kolēģiem par līdzīgām kā šoreiz tēmām esam runājušies arī iepriekš, bet nekad neesam to darījuši publiski. Galvenā no tām – ārsta brīvība – man ir supersvarīga, un es esmu darījis visu, lai sev to saglabātu.

Kur tad ir problēma? Jānis ieminējās par “sertifikācijas biznesu”. Pieredzējušiem ārstiem pazemojošā veidā ir jākrāj punkti, lai saglabātu iespējas turpināt strādāt profesijā. Taču pats galvenais – caur sertifikācijas procesu un ētikas kodeksiem profesionālo asociāciju vadībai pastāv iespēja manipulēt ar ārstu brīvību domāt un izteikties patstāvīgi, netradicionāli, būt radošiem, inovatīviem.

Tagad jāārstē nevis saskaņā ar ārsta izglītību un pieredzi, bet pēc Vadlīnijām. Ja ārsts to nedara un turklāt vēl par to izrunājas, viņam būs nepatikšanas. Jānis pareizi saka – tas izskatās pēc militārās medicīnas, kas konvencionālā kara laikā vai, ja darīšana būtu ar Ebolas vīrusu vai īstajām bakām, būtu saprotama un atbalstāma. Bet vai to var apgalvot arī par šo karu, ultramoderno, kad valdības karo pretinieka pusē pret saviem vēlētājiem un izmanto nelielu medicīnisku problēmu dažu megaoligarhu pasaules pārveidošanas mērķiem?

Pretinieks ir starptautiskās korporācijas un to izveidotā “pasaules valdība”, kas uz visu skatās no lielā biznesa un tehnoloģiju attīstīšanas perspektīvas. Vadlīnijas + medicīniskā statistika taču ir noformēts pasūtījums biznesam, tas tikai politiski jāpakurina. Sanāk savs sīks politbizness politiķiem un partijām, kurus attiecīgie lobiji uzrunā. Un šie lobiji taču ir ieinteresēti, lai tie nebūtu lieli izdevumi – ir svarīgi, lai iespējami augstāk tiktu “vislielākie kretīni”, vislētākie tātad.

Divas reizes esmu uzstājies ārstu konferencēs, kuras organizētas, lai kolēģi varētu atzīmēties un krāt punktus kārtējai resertifikācijai. Garlaikotākas un neieinteresētākas auditorijas neesmu piedzīvojis. Tas ir kā diena pret nakti pret manām maksas publiskajām lekcijām, kurās kūsā interese un enerģija. Tas ir briesmīgi, redzēt, kā kolēģi tikuši spiesti nākt klausīties to, ko viņiem nevajag. Un briesmīgi, ka viņi to pacieš.

Bet kas ir tie, kas nosaka sertifikāciju un ētiku? Kā es to redzu, un raidījumā par to runāja arī Jānis, sākotnēji tie ir labas gribas cilvēki, kam šīs idejas izskatās tīras un profesiju stiprinošas – arī viņš savā laikā Saieimā tās atbalstījis. Bet tagad kļuvis par to upuri.

Lieta tā, ka tiklīdz kāds nonāk kādas profesionālās biedrības atslēgas pozīcijās, un tas parasti notiek sirdskaidrā demokrātiskā procesā, tā viņš uzreiz kļūst par mērķi. Par mērķi tādam uzbrukumam, kādam viņš nav gatavs. Maz teikt, ka viņš nespēj izturēt naudas vilinājumu, kuru piedāvā attiecīgie lobisti, jo summas mēdz būt tādas, kādas attiecīgais dakteris dzīves laikā nav redzējis un neredzēs. Parasta lieta ir šantāža (katram taču ir kāds mazs melns noslēpums, kas interneta pārvaldniekiem ir zināms), kas komplektā ar koruptīvo piedāvājumu mēdz kļūt gandrīz neatvairāms. Bet, ja viņš ir to uzņēmies, tad viņam tak vajadzētu būt gatavam krist kaujā par tiem, kas viņu izvirzījuši… Bet, ja tur, tajā atslēgas pozīcijā, ir lielākais kretīns, dažreiz ļoti ilgi virzīts, ko gan varam gaidīt?

Kā mēs redzam, dzīvē netiek iemiesots medicīnas ētikas pamatprincips – nekaitēt. Nekaitēt ir svarīgāk mekā palīdzēt. Ir Dumpis, Perevoščikovs, Zavadska, Briģis, kuri šo – būtībā ētikas – eksāmenu neiztur. Viņi ir nevis cīnītāji, kas gatavi mirt saskaņā ar savu ārsta solījumu, bet korumpētāju un šantāžistu plastilīna figūras. Un viņu publiskajā neverbālajā komunikācijā katrs par to var pārliecināties, plastilīns nav noslēpjams. (Lai gan cilvēkam parastajam negribas tam ticēt – jāuzticas taču ekspertiem, “zinātnei”, viņi tiek uzturēti par mūsu nodokļu naudu, viņi taču ir gudrāki par manu intuīciju!)

Šie eksperti ir gatavi atslēgt savas smadzenes, lai ieraudzītu, ka kalpo spēkiem, kas gatavi samazināt cilvēku skaitu uz planētas. Tai, kurai ir OK, ka Latvija nav tikai latviešiem un ka nav vispār. Tai, kurai ir arī vienalga, kas notiks ar šo nošpricēto ekspertu. Bet pasūtījuma slepkavību izpildītājus arī ir pieņemts iznīcināt, lai neatklāj nepatīkamas nozieguma organizēšanas detaļas.

Tagad parunāsim par bailēm, par kurām Pēteris raidījumā man vairākas reizes atgādināja. Tomēr viņš diezgan aizplīvuroti paskaidroja kontekstu, ka tik ne to pašu baiļu dēļ. Un es īpaši labi neatbildēju, jo ar nokavēšanos ieskrēju raidījumā no konsultācijas Mellužos – līdz Rīgas Blaumaņielai bija jānokļūst 45 minūtēs, turklāt jānoparkojas. Bet tagad saprotu, ka runa bija par ārstu bailēm teikt patiesību. Jānis daļēji pārvarēja šīs bailes, pastāstot par sertifikācijas biznesu, un Gunta tās pārvarēja, pašās beigās pastāstot to, ko man 80. gadu sākumā mācīja Rīgas Medicīnas institūtā – kā veidojas organisma imūnā atbilde. Covid afēra to dzirdēt negrib un tā kaut kādā veidā spēj ietekmēt ārstus, kas visi ir to mācījušies, lai tie to nestāstīstu saviem pacientiem un sabiedrībai.

Profesionālo asociāciju vadītāji, kuri pakļauti šantāžai + korupcijai, ir nobijušies zaudēt to, ko tiem atnesusi viņu administratīvā pozīcija komplektā ar ārstu ētikas pamatprincipa pārkāpšanu un administratīvā resursa izmantošana, piespiežot to darīt citiem ārstiem. Viņi ir arī nobijušies par to, ka kādreiz varētu tikt tiesāti. Ierindas ārsti ir nobijušies par to, ka varētu zaudēt tiesības strādāt un gūt ienākumus, ja teiktu to, ko viņiem mācīja medicīnas studijās.

Tomēr – šīs bailes un no tām izrietošās katastrofu fantāzijas ir daudz varenākas kā objektīvās iespējas vērsties pret ārstiem. Ja tu spēj palīdzēt cilvēkiem, tad viņi paši tevi atradīs – tas gan nav vienkārši to specialitāšu ārstiem, kas spiesti izmantot dārgas tehnoloģijas, tātad valsts starpniecību. Šādas bailes varētu būt tiem, kuru profesionālā pašapziņa nav pārāk augsta. Un tiem, kuru pašapziņa visu laiku ir tikusi nīcināta. Te es domāju, pirmkārt, ģimenes ārstus, kurus arī “brīvās” Latvijas vara ir čakarējusi kā vien varējusi.

Raidījumā netieši iezīmējās vakseru/antivakseru fronte. Jānis teicās uzskatām, ka tiešām – vienīgā kontrindikācija c-19 vakcīnām esot anafilaktiskais šoks, viņš un Pēteris ir potējušies, pēdējais turklāt publiski. Es pavisam noteikti tā nedomāju, man šķiet, ka vakcinēties nevajadzētu arī, piemēram, cilvēkam ar mirdzaritmiju, paaugstinātu cukura līmeni asinīs un kaut nelielu lieko svaru. Neesmu vakcinējies un netaisos to darīt, jo vakcīnu uzskatu ne tikai par bezjēdzīgu, arī bīstamu – daudzos gadījumos.

Kāda paziņa, kura pēc vakcīnas četrus mēnešus bija darba nespējīga un arī pēc tam darbaspējas nav atjaunojušās pilnībā, man raksta: “…Viena no dakterēm, pie kā gāju, kas man uzticējās, teica, ka tagad viņas darbs pamatā saistīts ar Covid potes upuriem. Publiski viņa to nevarot teikt, jo gribot dzīvot. Cita daktere cienījamos gados teica, kamēr nedzīs prom no darba, nevakcinēsies.”

Taču pats skandalozākais moments šajā četru ārstu mītiņā bija saruna par klīnisku situāciju – sievietei 70+ ievada vakcīnu, sākas ekstrēma hipertenzija, kas “sarausta gabalos” nieres, iestājas nieru mazspēja. Es saku – tā taču ir vakcīnu blakne! Nu, tas varbūt nav tā, saka kolēģi, bija jāmēra spiediens pirms vakcinācijas, kas netika izdarīts. Nu un tad mēs iedziļināmies asinsspiediena mērīšanas tehnoloģijās un hipertoniskās slimības diagnosticēšanas niansēs.

Ja cilvēkam būtu ievadīts jebkurš cits medikaments un pēc tā būtu sākusies šāda reakcija, šo divu faktu saistība šķistu pašsaprotama. Bet šajā gadījumā nevis tiek celta trauksme par kārtējo blakni, bet paciente tiek stiepta uz konsīliju, kas spriež par to, vai pēc šādas vakcinācijas imunitāte pret C-19 varētu būt gana laba, lai sievieti nevakcinētu ar otru poti. Aaa!!! Kas tas ir – ārstu debilitāte jeb bailes tikt izraidītam no profesionālās it kā paradīzes, kuru kontrolē nelieši?

Attiecībā uz raidījuma dalībniekiem pirmā versija noteikti ir atmetama, bet otrā ļoti ticama. Lai gan – versijas spēj apvienoties, jo bailes var novest pie izteiktiem kognitīviem traucējumiem, par ko liecina arī stāsts par it kā gudru cilvēku konsīliju, kas laipni atļāvis sievietei vēlreiz neizdarīt manipulāciju, kuras dēļ viņa jau kļuvusi par invalīdi.

Bailīgums, paužot savas domas par C-19 sāgu, kas izpaudās raidījuma dalībnieku komunikācijā, man ļoti atgādināja padomju laiku dubultdomāšanu. Kaut kad sen atpakaļ runāju ar kādreiz augsta līmeņa kompartijas funkcionāru, gudru cilvēku, kas bija pratis izdzīvot tajā melu impērijā. Viņš teica – avīzē “Pravda” vissvarīgākais ir pateikts redaktora slejas priekšpēdējā rindkopā, neko citu lasīt nevajag, tas tikai tāds dūmu aizsegs. Tas, ko te rakstu, ir mēģinājums akcentēt šo rindkopu un dubultdomāšanu, kas uzzēlusi it kā brīvā un demokrātiskā valstī… Bailes.

Te nedaudz par personiski profesionālo pieredzi saistībā ar bailēm tikt izraidītam no kaut kādas sociālās grupas. Savulaik mācījos medicīnu ar visu sirdi. Vadījos no Arčibalda Kronina, Aksela Muntes, Mihaila Bulgakova un Antona Čehova darbos vētījošās medicīnas ētikas un romantikas. Ārsts kā varonis, kas kļūdās, bet parasti nezaudē, viņš vienmēr pilnveidojas un ir atbildīgs savai sirdsapziņai un saviem pacientiem, nevis kaut kādam mistiskam priekšniekam ar viņa šantažētības un korumpētības riskiem.

Uzvarēju RMI 1983. gada Iekšķīgo slimību olimpiādē, kuru organizēja profesora Jūlija Anšelēvica vadītā katedra, ieguvu Zelta Stetoskopu. Mana devīze, lai paliktu anonīms (biju arī zinātniskā pulciņa vadītājs), – per aspera ad astra. Nu nevar tie ērkšķi nebūt, ja esi ārsts.

Nākamajā gadā mēs – četri RMI studenti, profesores Sorokinas gatavoti, ieguvām otro vietu Vissavienības medicīnas institūtu olimpiādē. Atceros, mēs par to daudz nepriecājāmies, lai gan objektīvi sasniegums taču bija milzīgs – cik otrās vietas PSRS kāds no jums ir guvis? Staigāju nokārtu degunu, jo man derēja tikai pirmā vieta. Un kaut kā pazemojoši šķita, ka to ieguva nevis leiši, igauņi vai maskavieši. To dabūja tadžiki. Tikai vēlāk sapratu – tie taču ir Abu Ali ibn Sinas, kas rietumos pazīstams kā Avicenna, pēcteči. Tātad zaudējums nav apkaunojošs.

Ar tādu pašapziņu es ierados Sadalē – pasākumā, kurā republikas veselības organizatori slēdz līgumus ar jaunajiem ārstiem. Man bija trešais numurs, uzreiz pēc komjaunatnes un arodbiedrības līderiem. Tas, tiesa, nebija tikai sakarā ar manām izcilajām sekmēm, arī tādēļ, ka biju RMI basketbola izlases kapteinis. Un ar tādu bagāžu es aizbraucu uz laukiem, uz Eleju, vadīt zonālo slimnīcu un tās terapijas nodaļu. Kas bija arhinesaprotami tiem, kas lasīja tolaiku “drēbi”, Pravdas priekšpēdējo rindkopu – man taču bija pirmā roka “palikt Rīgā” – veidot karjeru daudzu iespējamību virzienos, arī tādēļ, ka biju “nemobīls” – man jau bija piedzimusi meita un padomju valstī tas bija ērts iemesls, lai netiktu aizsūtīts “uz laukiem”.

Trīs gadi Elejā bija vairāk ar mīnusa, nevis plus zīmēm. Bet bija kaut kas līdzīgs pozitīvajai armijas ietekmei uz māšu pārāk aprūpētajiem puišiem. Neiedziļināšos sīkumos, tie bija citādi nekā šodien būtu varējuši būt. Bet galvenais – tā nebrīvības sajūta, pretēja Kronina-Muntes-Bulgakova-Čehova ētikai. Jā, es tur veicu vairākus varoņdarbus, ar kuriem lepojos un ar kuriem barojas mana pašapziņa, tomēr tas nav vadošais motīvs.

Es devos brīvības virzienā, uz Straupi, kļuvu par galveno ārstu tur. Un dabūju septiņus svarīgus brīvības gadus. Man šķita, ka tolaiku narkoloģijā atdzimst mani medicīnas ētikas ideāli – es attīstīju projektus, kas man šķita indivīdam, ģimenei un tautai svarīgi. Bet tad tas sabruka, 1994. gadā. Tūkstošgadu medicīnas vērtības sabruka, jo finanšu krīze, cik lēti. Joprojām sāpīgi to atcerēties.

Elejas – Straupes piedzīvojumos bija svarīgs tas konteksts, kuru apspriežam šeit. Elejā reiz pie manis griezās Jelgavas čekists, uzvārdā Ancāns, lūdzot atļauju “pastrādāt” kādā no poliklīnikas kabinetiem. Es apjuku un neapdomīgi pajautāju – jūs tur kādu spīdzināsiet? Tad apjuka viņš, saruna beidzās, bet gan jau viņš guva iespēju “pastrādāt”, apejot mani. Poliklīnika bija liela. Pēc vairākiem gadiem neformālā atmosfērā runājoties ar augsta līmeņa partijas funkcionāru, kurš bija piedalījies manis apstiprināšanā par Straupes slimnīcas galveno ārstu, viņš teica – tas notika laikā, kad Cēsu galvenais čekists bija atvaļinājumā. Kad no tā atgriezās, kliedza – un šito brīvdomātāju jūs apstiprinājāt!

Ko es ar to gribu teikt? Brīvības ir tik daudz, cik jūs to izcīnāt. Ja jūs gribat, lai kāds brīvību pasniedz brokastīs, tad, visticamāk, jūs dabūsiet verdzību. Mana pieredze saka – par brīvību nākas maksāt, tas var nebūt lēti, bet tas ir to vērts. Tādas tās pārdomas.

Nobeigumā par to, ar ko nobeidza Gunta Vīlere, tikai nedaudz citādā rakursā. Mēs dzīvojam nemitīgā cīņā ar mikroorganismiem, mūsu imūnsistēma ar tiem cīnās un 99,99% gadījumu uzvar. Bet, ja neuzvar, pasauc palīgā slimību, kaut vai augstas temperatūras izskatā – tā arī nogalina ļaunos. Tur nebūtu jāiejaucas, izņemot jau piesauktos to infekciju gadījumus, pret kurām izstrādātas klasiskās vakcīnas. No šāda skatu leņķa raugoties, gan maskas, gan distancēšanās ir kaitīgas, jo apgrūtina imūnsistēmas kontaktu ar moderno apgrūtinājumu. Un arī vakcinēšanās pret C-19 ir kaitīga. Pirmkārt jau autoimūno reakciju pēc tās dēļ, par kurām šeit stāstu. Bet arī dēļ daudzajiem iemesliem, kurus bezbailīgi un pacietīgi apkopojusi Vija Beinerte.

Cilvēks ir ne tikai indivīds, arī sociāla būtne, kura jūtas zaudējusi, ja to izraida no tās sociālajiem organismiem, kuros tā jūtas nevis kā veselums, bet daļa no tā. Lai netiktu izraidīts, cilvēks ir gatavs upurēt nesaprātīgi daudz un ar šo gatavību var manipulēt. Mana dzīves pieredze – un tādas ir tūkstošiem – liecina, ka iziešana no kādas neliešu kontrolētas sociālas struktūras ir ne tikai sevis glābšana, bet arī auksta, glābjoša duša sabiedrībai. Domājiet.

* https://xtv.lv/rigatv24/video/DapMQDYVpLB-20_09_2021_dr_apinis_1_dala 

https://xtv.lv/rigatv24/video/Xx7KYA95pDK-20_09_2021_dr_apinis_2_dala

Pārpublicēts no viestursrudzitis.lv

Novērtē šo rakstu:

189
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ļoti ceru, ka Latvijas Žurnālistu asociācija nerunā visu žurnālistu vārdā!

FotoĻoti ceru, ka Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) nerunā visu žurnālistu vārdā!
Lasīt visu...

3

Padomāt, kas tur tāds īpašs – drusciņ pārkāpa likumus un drusciņ atbalstīja Krievijas okupantus un agresorus...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) izsaka nožēlu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu anulēt apraides licenci telekanālam "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain") un uzskata, ka tas ir nesamērīgs iepretim pieļautajiem pārkāpumiem.
Lasīt visu...

21

Pašmērķīgi aizvainot - tā nav ne liela, ne izsmalcināta māksla

FotoMarks Rotko - “klusums ir precīzs, klusums ir tik akurāts”. Vērojot ļoti atšķirīgos viedokļus par provokatīvo mākslas darbu Rotko centrā Daugavpilī, atcerējos paša Rotko slaveno teicienu - “Silence is so accurate”.
Lasīt visu...

21

Patērētājiem ir jābūt tiesībām iepazīties ar tarifu izmaksu modeļiem un pamatojumu

FotoPatērētājiem taču būtu jāredz Sadales tīkla tarifu pamatojums? Regulators diemžēl ir citās domās un nepiekrīt uzlikt par pienākumu atklāt izmaksu attiecināšanas modeli. Es jūtos nonācis 20 gadus tālā pagātnē, kad šāda ignorance bija lielākās daļas valsts iestāžu norma.
Lasīt visu...

6

2021. gadā veselības jomā valstij atradās 1,897 miljardi eiro, šogad – tikai 1,505 miljardi, nākamgad vēl nedaudz mazāk

FotoBiju jau krustu šķērsu lūdzies dažādu partiju politiķiem uzrādīt, ko viņi sarakstījuši valdības deklarācijā par veselību un medicīnu, bet tie izlikās kurli esam vai vismaz paši teicās neredzējuši šādu sadaļu  deklarācijā. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ierobežot medības nacionālajos parkos!

Ķemeru Nacionālais parks ir otrais Latvijā dibinātais (1997. gadā) nacionālais parks, kas no sava vecākā brāļa – Gaujas Nacionālā parka – atšķiras...

Foto

Mūsdienu feodālisms

Pie mums var atrast paralēles ar feodālo iekārtu ar visu tās tiesībatšķirīgo kontingentu - feodāļus, viņu algotņus un pārējos iedzīvotājus, kas sadalās pa slāņiem...

Foto

Indivīda rīcība un „valsts stāvoklis”

Indivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam...

Foto

Kamēr slimnīcas valdes priekšsēdētājs saņem 8500 eiro mēnesī, negausīgie ārsti prasa 7500!

Vakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu...

Foto

Latvija nekad nebūs bagāta, ja...

Pie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks,...

Foto

Ausīs arī mūsu saule

Motoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem,...

Foto

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

Valdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un...

Foto

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes...

Foto

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

Armands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena -...

Foto

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

Laika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos...

Foto

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa...

Foto

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

Labrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā,...

Foto

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir...

Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....