Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau otro mēnesi cenšamies atbildēt uz jautājumiem: kāpēc Latvijā mirstība no Covid–19 ir daudzkārt augstāka nekā Eiropā? Kāpēc Latvijā ir lielāka vakcinēto saslimstība un mirstība no Covid–19? Kāpēc Latvijā no visām 38 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm ir augstākais novēršamo nāves gadījumu skaits, kā arī otrais zemākais vidējā mūža ilgums, pie kam mūsu rādītāji pēdējā gadā ir ar ļoti negatīvu tendenci?

Veselības ministrija un tai pakļāvīgie mediji uz šiem jautājumiem parasti vainu meklē  antivakceros un visu vainu uzveļ tiem, kas nevakcinējas. Pēc šīs pazīmes Latvijas iedzīvotājus visvieglāk dalīt – ja tu vakcinējies, tad atbalsti valdību, ja nevakcinējies – tad esi sliktais, kas vainīgs pie visām trim iepriekšminētajām problēmām. Valdības un meinstrīma mediju saziņā nav ne vārda par to, ka tieši valdības rīcība pēdējā gada laikā nozīmēja ārstu un diagnostisko izmeklējumu pieejamības samazināšanu, ambulatoriskās palīdzības birokratizāciju, plānveida medicīnas ierobežošanu, bet jo īpaši fizisko aktivitāšu un citu veselību veicinošo faktoru faktoru nīdēšanu no cilvēku ikdienas.

Sliktāk ir ar tiem, kas paši vakcinējas, aicina līdzcilvēkus vakcinēties, taču meklē atbildes uz šiem jautājumiem un norāda valdībai uz kļūdām un darāmajiem darbiem. Tad tiek darbā laisti melnā PR speciālisti re:čekisti, kas uzreiz nolej melnā PR vircu pār valdības kritiķi.

Atbildes uz iepriekšminētajiem jautājumiem nav un nevar izteikt vienā teikumā. Un tomēr, balstoties uz dažādiem pētījumiem un rakstiem, mēs varam izteikt aizdomas, ka galvenā problēma Latvijā pandēmijas laikā ir pilnīgā citu slimību ignorancē – gan ministra runās, gan Veselības ministrijas paziņojumos medijiem, gan pašu mediju materiālos >90% dominē bailes no Covid–19 neatkarīgi no tā, vai tas būtu deltas vai omikrona variants.

Cilvēka smadzeņu potenciālu nosaka gan kapacitāte, gan iepriekšējās zināšanas, gan laiks. Cilvēks nevar visu laiku domāt par veselību un slimībām, kaut mums – ārstiem gribētos, lai cilvēks šim jautājumu lokam pievērstos daudz vairāk. Bet nē – cilvēka smadzeņu kapacitāti un laiku aizņem darbs, sadzīve, komunālie maksājumi, ģimene, mašīna, veikals, seriāls, bijušās ministres fotogalerija vīriešu žurnālā un kas tik vēl ne. Paši optimistiskākie autori apgalvo, ka rūpēm par savu veselību atliek 15% laika un kapacitātes, bet patiesībā – mazāk par 10%.  Bet no šiem 10% valdība un mediji gandrīz visu piepildījuši ar Covid–19 saturu. Vienkāršoti sanāk, ka cilvēkam 9% piepildās ar Covid–19 šausmām, bet paliek pāri viens procents rūpēm par savu veselību un savu slimību ārstēšanu. Šai atziņai līdzīgas pārdomas pašlaik dominē Amerikas kontinentā, bet nav ne mazākā iemesla uzskatīt, ka Latvijas iedzīvotāji par savām hroniskajām slimībām un savu vispārējo veselības stāvokli interesējas vairāk par amerikāņiem.

Mani kolēģi stāsta, ka cilvēki kļuvuši nelīdzestīgāki – vēlāk vēršas pie ārsta ar aizdomām par jaunveidojumu ādā vai krūtī, nesaprotamu asiņošanu no ginekoloģiskajiem orgāniem vai resnās zarnas, nepārbauda savus dislipidēmijas skaitļus, neārstē augstu asinsspiedienu un astmu, neregulē cukura līmeni un paliek aizvien tuklāki un mazkustīgāki. Latvijā par pacientu līdzestību pētījumu ir maz, bet pasaules literatūrā var atrast bažas par to, ka Covid–19 pandēmijas laikā cilvēki nelieto vai pārtrauc lietot zāles pret holesterīnu, pret augstu asinsspiedienu, perorālos antikoagulantus utt., līdz ar to palielinot iespēju, ka viņu hroniskā slimība kombinācijā ar Covid–19 izpaudīsies kā ļoti smaga slimība vai beigsies ar nāvi. Un nav svarīgi, vai insults notika Covid–19 slimības laikā vai nesaistīti ar to, – pārāk bieži šis insults liecina par nelīdzestību –  nerūpēšanos par savu veselību. Pieaugošais hemorāģisko insultu skaits liecina tikai un vienīgi par savu augsto asinsspiediena skaitļu nekontrolēšanu. Savukārt pieaugošais išēmisko insultu skaits liek domāt par nevēlēšanos ārstēt aritmijas un lietot perorālos antikoagulantus.

Šo rezultātu (augstās priekšlaicīgās mirstības) iemesls ir bailes, kas paralizējušas spēju rūpēties par savu veselību. Un bailes visvairāk ir sējis premjerministrs Krišjānis Kariņš un ministrs Daniels Pavļuts, čakli apmaksājot publiskās attiecības un medijus, kas pavairojušas histēriju.

Bailes, nāves bailes un sabiedrības šķelšana

Viedokli par bailēm lielā mērā balstu uz sava kolēģa, ārsta, psihoterapeita Andra Veselovska publikācijām un izteikumiem, kaut arī viņš nebūt nav vienīgais psihes ārsts, kas tam vērsis uzmanību.

Nāves bailes ir ļoti biedējošas un grūti pārdzīvojamas emocijas. Izjūtot nāves bailes, cilvēkam rodas impulsi - cīnīties, bēgt vai sastingt. Ja prāts nespēj analizēt informāciju un izvērtēt baiļu iemeslu, emocijas pārvēršas negatīvā enerģijā un rīcībā. Nāves baiļu izraisītās enerģijas mēs redzam darbībā, īpaši – sociālajos tīklos. Cilvēki cīnās savā starpā – kolēģis pret kolēģi, rads pret radu, politiķi pret tautu. Daļa ļaužu no šīm trauksmainajām emocijām bēg, slēpjas, izliekas neko satraucošu neredzam. Citi sastingst, apstādina savu rīcību (nevakcinējas, neārstē savas slimības, neapmeklē ārstu) un nespēj izlemt, ko tad darīt tālāk vispār. Nāves bailēs cilvēki nespēj racionāli un efektīvi pārvarēt krīzi. 
Baiļu uzdevums ir brīdināt cilvēku par iespējamām briesmām, lai cilvēks var izvēlēties maksimāli efektīvu veidu, kā briesmas pārvarēt. Taču bailes tāpat kā jebkuras citas emocijas var būt pārmērīgas. Cilvēks nāves bailēs sāk baidīties no jebkāda kairinātāja. Ja sākumā cilvēks ir nobaidīts no vīrusa, tad pēc kāda laika sāk baidīties arī no vakcīnām. Tāpēc papildu biedēšana jau esošu baiļu gadījumā liek cilvēkam neapdomīgi reaģēt - bēgt vai uzbrukt, nevis mierīgi apdomāties un pieņemt racionālu lēmumu.

Politiķu un mediju tiražētā ļaužu biedēšana ir krīzi padziļinājusi un turpina padziļināt. Par informācijas līderiem uzmetas cilvēki, kas patiesībā nekā no veselības un medicīnas nesaprot, un re:čekisti vislabāk aizpilda šo nišu – viņi spēj pastāstīt tikai patiesības fragmentus, nevis patiesību, un detaļu noklusēšana vairo bailes. Ja starp puslīdz normāliem valdības un Veselības ministrijas lēmumiem parādās daži pilnīgi stulbi, tie vairo neticību un bailes.

Cilvēkam ir iespējas bailes pārvarēt – to, kas ir nobijies, var nomierināt, visi ļaudis var rast spēju bailes pārvarēt un šo spēju var trenēt. Covid–19 krīzes gadījumā ļoti nozīmīga ir visas sabiedrības kolektīvā spēja izturēt bailes. 
Šobrīd visas medicīnas (gan valdības un ministrijas, gan nevalstisko organizāciju, bet īpaši – viedokļu līderu) būtiskais uzdevums ir samazināt bailes, pārtraukt sabiedrības šķelšanu. Īpaši svarīgi palīdzēt pārvarēt bailes no vīrusa, bailes no injekcijas plecā, bailes vērsties pēc palīdzības. Ir normāli, ka cilvēki ar izglītības izaugsmes potenciālu (tāds ir arī Daniels Pavļuts un re:čekisti) ir nobijušies ar vai bez redzama iemesla, tikai viņiem vajadzētu pārtraukt savas aktivitātes – sēt iracionālas bailes.

Cilvēki jūtas droši, ja spēj prognozēt notikumu gaitu. Jaunais un nezināmais rada trauksmi un bailes. Covid–19 krīzes gaita diemžēl nav paredzama. Mainīgo faktoru ir ļoti daudz. Var parādīties jauni vīrusa varianti. Ir neparedzama līdzcilvēku reakcija un rīcība. Mēs nezinām, kādi būs ierobežojumi rītdien, pie kam valdība – vai nu no bailēm vai zināšanu trūkuma - parasti pieņem iracionālākos ierobežojumus. Nezinām – strādās vai nestrādās skolas. Nezinām – būs vai nebūs darbs. Nezinām – cik balstvakcīnas vēl būs nepieciešamas, nezinām – cik efektīvas būs vakcīnas ilgtermiņā. Neskaidrība palielina trauksmi un spriedzi. Spriedze nomoka, nogurdina, saasina iepriekš nebūtiskas problēmas. Spriedze liek kļūt kašķīgākam. Ļaudis satrauc un biedē katrs sīkums.

Un tomēr – galvenais sēto nāves baiļu rezultāts ir sabiedrības šķelšana. Draugi un ģimenes locekļi kļūst par ienaidniekiem. Sabiedrība sašķeļas karojošās nometnēs, pie kam ne tikai pēc pazīmes – vakcinētie vs nevakcinētie, bet arī pēc nenozīmīgiem viedokļu konfliktiem. Cilvēki nesaprot un nevēlas saprast citādi domājošos. Citādi domājošie kļūst par ienaidniekiem. Par ienīstamiem ienaidniekiem pēkšņi kļūst ļaudis, ko iepriekš esat cienījuši, kuru viedoklī ieklausījušies. Pēdējās nedēļas notikums – izcila pianista Vestarda Šimkus paziņojums par koncertdzīves pārtraukšanu - licis daudziem nekritiski nomelnot izcilo pianistu. Sociālo tīklu aktīvistu agresija ir baiļu rezultāts – neadekvāta rīcība, jo Vestards Šimkus ar vai bez vakcīnas taču paliks izcilākais mūslaiku latviešu pianists, Latvijas lepnums. Agresija un re:čekistu centieni ievietot Vestardu Šimku „ļauno” sarakstā neveicina viņa vēlmi vakcinēties, bet nostāda pret vakcināciju arī viņa talanta cienītājus.

Sabiedrība un valsts tiek sašķelta divās vai vairāk karojošās nometnēs, kas sākušas nežēlīgu cīņu ar ienaidnieku. Abu nometņu pārstāvji ir nekļūdīgi pārliecināti, ka „ļaunuma sakne” ir tie citi. Ja „tie citi” darītu citādāk, tad nekādas krīzes nebūtu vai krīze viegli atrisinātos.

Zinot, ka ar nākošo apgalvojumu nonākšu pretrunā pats ar sevi, manuprāt, iemesls sabiedrības šķelšanai ir vienas vai otras politiskas partijas (PAR vai “Jaunā vienotība”) priekšvēlēšanu stratēģija, sadalot ļaudis „pareizajos” un „nepareizajos”. Šī stratēģija labi zināma ir partiju mediju speciālistiem, lai aiz kādām taisnības cīnītāju maskām viņi neslēptos, un viņu uzdevums ir visus tos, kas nemīl konkrēto partiju vai konkrēto koalīciju, padarīt par ļaunajiem, sliktajiem.

Tieši paristi uzsāka cīņu ar „sliktajiem”, bet realitātē tieši šī cīņa un karš ir pamatā „nāves bailēm”, citu veselības problēmu neredzēšanai, pāragras nāves statistikas pieaugumam.

Spriedzes apstākļos cilvēka prāts strādā citādāk. Aktivējas primitīvākas smadzeņu struktūras un senāki aizsardzības mehānismi. Gudrā, analizējošā, dažādus viedokļus pieņemošā smadzeņu garoza atslēdzas. Bīstamos apstākļos cilvēkam vecajās smadzeņu struktūrās ieprogrammēts ātri vērtēt – kurš draugs, kurš ienaidnieks. Ienaidnieks ir jānogalina, jāpaslēpjas vai jābēg (ar sabiedrotajiem ir jāapvienojas cīņā pret ienaidnieku. Nedrīkst būt nekādu šaubu. Ja tu šaubīsies, tevi nogalinās vai apēdīs. Pasaule tiek zibens ātrumā sašķirota draugos un ienaidniekos, labajos un sliktajos. Nav laika izvērtēt krāsu nianses, jo pirmais uzdevums ir izdzīvot, nosargāt sevi, savu cilti).
Krīzes laikā racionālais prāts nespēj pārvarēt spriedzi un izmaiņas. Šķelšanas procesi notiek visur – katra indivīda prātā, starp sabiedrības daļām. Tie kļūst stiprāki par racionālo domāšanu. Mēs nokļūstam primitīvākā pasaulē, kur nepastāv diskusija. Mēs nokļūstam pasaulē, kurā notiek karš. Karš starp „labajiem” un „ļaunajiem”. Tikai labie un ļaunie esam mēs paši – Latvijas tauta. Cīnāmies paši savā starpā. Nodarām kaitējumu paši sev. 
Pretstats šķelšanai ir dažādu viedokļu uzklausīšana, integrācija, pieņemšana, diskusija, sadarbība. Visi iepriekšējie traumatiskie konflikti – okupācijas, kari, izsūtīšanas – glabājas Latvijas sabiedrības zemapziņā. Līdzcilvēks ar citu viedokli tiek ļoti ātri identificēts kā ienaidnieks, izsūtītājs, sarkanais, fašists. Agresijas līmenis sociālajos tīklos daudzus šokē un biedē. 

Šī raksta mērķis nav analizēt baiļu un sabiedrības šķelšanas ietekmi uz cilvēka psihisko veselību, kas palielinājušas psihotropo medikamentu, alkohola, narkotisko vielu lietošanu, palielinājušas spriedzes, trauksmes, depresijas līmeni, bet arī šajā jomā ir pierādījumi un publikācijas.

Secinājums – mazināt saslimstību un mirstību var mazinot bailes un sabiedrības šķelšanu

Meģināšu apkopot rakstā pausto. Augsto smago saslimstību un mirstību no Covid–19 un citām slimībām lielā mērā nosaka valdības sētās nāves bailes un sabiedrības šķelšana, kas no cilvēka smadzeņu kapacitātes un laika izspiedušas rūpes par savu veselību, savu (hronisko) somatisko un psihisko slimību kontroli un ārstēšanu, vēlīnu (vēža u.c. slimību) diagnostiku. Veselības ministrija nedrīkst būt Vakcinācijas ministrija, šai ministrijai ir jādomā par cilvēku veselību un citu slimību profilaksi. Pasaules literatūrā ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka smagu Covid–19 slimības gaitu nosaka liekais svars un mazkustība, dislipidēmija, augsts asinsspiediens, cukura līmeņa svārstības vai kontroles neesamība, bet īpaši – nelīdzestība visu slimību ārstēšanai. Veidojot priekšvēlēšanu platformu, kurā valsts vienīgā problēma ir vakcinācijas pretinieki, patiesībā ir radīts pamats augstai saslimstībai un mirstībai no sirds-asinsvadu slimībām, vēža, elpceļu slimībām un citiem priekšlaicīgas nāves iemesliem.

Novērtē šo rakstu:

194
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...