Iesaki rakstu: 
– Nosapņoju, ka rīt Menģelsonei nāksies nosēsties pret katru ministru un atrast viņa maciņā (jebšu citu ministriju budžetā) 140 miljonus.
– Vai tad to nedarīs Ašeradens?
– Nē, viņš sēdīsies blakus katram ministram un bargi prasīs Līgai – kur viņa gatavojas to naudu tērēt?
Šī saruna notika pēc vecu vīru basketbola treniņa Edvarda Smiltēna vārdā nosauktajā hokeja brīvdienā. Mans sarunu biedrs piestrādā Finanšu ministrijā, un viņa sapņiem var ticēt – visa Finanšu ministrija ir viens liels astroloģijas centrs.
Pastāsts ir visai ticams arī tālab, ka premjers Kariņš pagājušonedēļ paģērēja visiem ministriem atrast savos budžetos 140 miljonus, ko pārsadalīt par labu veselības jomai. Visi ministri čakli meklējuši – un ne lieku eirocentu savu ministriju finanšu plūsmās nav atraduši.
Tiesa, datums citu ministru konfrontēšanai ar Menģelsoni izraudzīts simbolisks – dienu pirms prezidenta vēlēšanām ar skaidru norādi Apvienotajam sarakstam, ka labāk šos vajadzīgos 140 miljonus būtu atrast Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Iekšlietu ministrijas budžetā.
– Un vēl es nosapņoju, ka visi šie 140 miljoni aizies parādu dzēšanai un liela nauda – jauniem kovidvakcīnu iepirkumiem un veco vakcīnu utilizācijai.
– Parādiem par laboratorijām, trešajai māsai ģimenes ārstu praksē un kompensējamiem medikamentiem, – centos iebilst.
– Parādiem. Visiem parādiem, ko sadarīja Kariņš ar Pavļutu iepriekšējā valdībā. Kāršu parādi taču jāatdod.
Iztēlojos situāciju, kad galda vienā pusē nosēžas satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs un finanšu ministrs Arvils Ašeradens, bet otrā pusē – Līga Menģelsone. Šie divi kopā sanāk tikai četrkārt smagāki par Līgu, sanāk tāda atsauce uz skatu no filmas „Maša un lācis”. Un abi džentlmeņi bargi vaicā Līgai Menģelsonei – kur viņa liks tos 50 eiro, ko Satiksmes ministrijā valsts sekretārs atradis par iespējamu izdalīt veselības jomai.
Līga atsaucīgi un draudzīgi stundu stāsta par laboratorijas izmeklējumiem, onkoloģisko pacientu staru terapiju (man nez kādēļ šķiet, ka Līgas Menģelsones telefonā dučos bilžu safotografēts staru terapijas aparāts ādas vēža pacientiem).
Pēc tam veras durvis, iekšā nāk Nauris Puntulis, sēžas blakus Arvilam Ašeradenam un pērkona balsī uzdzied:
„Es aizeju pie nabagiem
Un grūžu viņu kārās mutēs
Vien savu dziesmu dienišķo.
Vien savu dziesmu…”
Atgādināšu, premjerministrs Krišjānis Kariņš pirms nedēļas sasolīja medicīnas nevalstisko organizāciju līderiem veselības apdrošināšanu, ķā arī papildu 140 miljonus veselībai izdalīt līdz 1. jūlijam. Tiesa, šī nauda galvenokārt tiktu pārdalīta slimnīcu parādiem par siltumu un enerģiju.
Patiesībā metode, ko Kariņš un Ašeradens nolēmuši veikt šodien, ir mēģinājums savu atbildību pārcelt uz Līgas Menģelsones kamiešiem. Nudien neredzu pat vismazāko iespēju veselības ministrei kaut kādu naudu sameklēt Aizsardzības ministrijas budžetā, kaut neiztērēti šajā gadā, iespējams, ir aptuveni 200 miljoni Ukrainas palīdzībai paredzēto līdzekļu.
Visiem tiem, kas redz laimi Kariņa apsolītajā apdrošināšanā, varu paskaidrot, ka Kariņš nemāk pateikt „celsim nodokļus”, bet izlīdzas ar vārdiem „maksāsiet apdrošināšanas prēmijas”. Patiesībā tas ir viens un tas pats – Kariņš nevēlas uzlikt nodokli bankām, kas peldas peļņas miljonos, celt tabakas akcīzi, kaut arī tabakas tirgotāji pelna miljonus, bet tabaka bendē Latvijas iedzīvotāju veselību. Nē – Kariņš grib uzlikt jaunu „apdrošināšanas iemaksu” katram Latvijas iedzīvotājam, bet nenojauš, ka tas varētu nozīmēt aptuveni 1000 eiro gadā katram Latvijas iedzīvotājam.
Sapnis, ko man pastāstīja mans treniņa biedrs, ir baisi murgi, kas, iespējams, sāksies jau šodien.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
