Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20

Projekta oficiālajos mērķos teikts:

„4. Veikt sabiedriskās domas noskaidrošanu saistībā ar lielo plēsēju populācijas stāvokli un interešu konfliktiem salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda pētījumu. Anketēšana plānota gan elektroniska, gan arī tiešā veidā, izplatot anketas reģionālajos medību kolektīvos.”

Savukārt projekta oficiālajos sasniedzamajos rezultātos teikts:

„4. Ar anketēšanas palīdzību noskaidrotas sabiedriskās domas tendences lielo plēsēju populācijas saglabāšanas un apsaimniekošanas jautājumos Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.”

Šī ir tā būtiskā neskaidrība un samulsums! Kā var būt tā, ka sabiedrības locekļiem, kuriem šis jautājums interesē un problēma rūp, vispār netiek dota iespēja paust savu viedokli, kaut projekta mērķī tas paredzēts, - tā vietā tiek domāts tikai par mednieku viedokļa noskaidrošanu.

Vēl jo vairāk – tas notiek pēc visa tā, kas mums visiem bijis jāpieredz publiskajā telpā no šīs vienas sugu apsaimniekošanā iesaistītās interešu grupas – medniekiem - saistībā ar Valsts meža dienesta darbinieces veikto lūša mātes nošaušanas gadījumu Alūksnes pusē! 

Informācijā par projektu no Mežzinātnes institūta "Silava" mājas lapas ir norāde uz dokumentu „Sugas aizsardzības plānu atjaunošana vilkam, lūsim un brūnajam lācim Latvijā”. Informācija par plānotajām 3 apspriedēm. Pirmā apspriede notika 17.janvārī, otrā plānota 22.februārī ar ārvalstu ekspertu piedalīšanos.
http://www.silava.lv/73/section.aspx/627

VARAM valsts sekretārs uzrunāts un jautāts, kāpēc nav nodrošināta iespēja viņa nozares pārraudzītajā projektā sabiedrībai paust savu viedokli, kā paredzēts projekta mērķos, atbild - ja mērķis nebūs  nodrošināts, mēs viņiem par to nesamaksāsim…

Uz jautājumu - kas izstrādāja iepirkumu, kas it kā ietver publicitātes pasākumus un sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, atbilde ir - LVAF. Taču sabiedrības pārstāvjiem, kas vēlas paust savu viedokli šobrīd, kad projekts noris, no tā vieglāk nepaliek.

Pietiek izlasīt pētījuma veicēja, zinātnieka Jāņa Ozoliņa interviju žurnāla MMD janvāra numurā (skat. institūta "Silava" mājas lapā norāde uz saiti "MMD" - "Kā dzīvo mūsu lūši un vilki?"
http://www.silava.lv/userfiles/file/Aktualitates/2017_01_MMD_Ozolins.pdf).

Šajā materiālā ir daži pārsteidzoši izteikumi: "... tā kā nomedīšanas limiti tikuši paaugstināti, plēsēju skaits pēc katras medību sezonas faktiski bijis daudz mazāks (līdz pat divām reizēm) nekā attēlos redzamie pētnieku aprēķinātie lielumi." Jautājums - uz kāda pamata limiti tikuši paaugstināti?

Tad vēl: "… Tādēļ, lai varētu notikt,  piemēram, lūšu medības, obligāti veicams monitorings, medībām veicams ikgadējs monitorings, medībām nepieciešamas ikgadējas atrunas, kas pamatotas ar pētījumiem."

Un vēl: "Ja arī šosezon limits nebūs izpildīts, nāksies to samazināt. Zināms, ka dzīvnieku pietiek, bet… lūšu gadījumā jādomā arī par Latvijas “seju” starptautiskajā aspektā – lai neteiktu, ka mēs esam briesmoņi, kas atļauj medīt pārlieku daudz (ja jau reiz iepriekšējos gados nav bijis iespējams nomedīt atļauto skaitu).”

Izrādās, ka ne tikai dabas aizsardzībā iesaistītā sabiedrības daļa neko nezina par šādu projektu, bet pat atsevišķi medību kolektīvi par to neko nezinot jau 15 gadus, neskatoties pat uz īpaši mednieku auditorijai paredzēto īpašo anketēšanu

".. Ir dažas lietas, kas rada izbrīnu. Piemēram, pētījumi notiek jau vairāk nekā 15 gadus, bet joprojām ir daži kolektīvi, kas (izliekas?) neko par to nezinot." (Arī šis ir citāts no intervijas ar Jāni Ozoliņu.)

Un vēl viena nianse - lasu medību žurnāla "Medības" galvenās redaktores Lindas Dombrovskas teikto rakstā "Legālas medības aizsargā dzīvniekus" (Latvijas Avīze, 22.01.2017 - http://www.la.lv/legalas-medibas-aizsarga-meza-dzivniekus/):

"Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” 17. janvārī notika seminārs, kura laikā apsprieda trīs Latvijas lielo plēsēju sugu aizsardzības plānus, kā arī Dr. biol. Jānis Ozoliņš prezentēja lielo plēsēju monitoringa rezultātus.

“Silavas” vadošais pētnieks Jurģis Jansons uzsvēra, ka dažādos interneta portālos izskanējušās diskusijas par lūšiem nav institūta cienīgas un tiks pārtrauktas, ja sāksies semināra laikā. Interesanta bija arī viņa replika par to, kādēļ tik liels satraukums ir par lūšu mazuļiem, bet neviens neuztraucas par mežacūku sivēniem..." Kā labi zināms, Jurģis Jansons ir arī AS "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētājs!

Lūk, kāda ir oficiālā LVAF sniegtā informācija:

„LVAF projektiem (konkursam iesniedzamie dokumenti) atsevišķi veidots komunikācijas plāns netiek pieprasīts. Līdz ar to komunikācijas plānu kā dokumentu nosūtīt nav iespējams. Plānotie publicitātes pasākumi ir minēti projekta iesniegumā un ir paredzēti uz visu projekta norises laiku. Galvenokārt iesaistīti ar nozari (vai ar tēmu) saistīti mediji.

Uz pirmo sugas aizsardzības plāna (SAP) atjaunošanas apspriedi tika sūtīti e-pasti ieinteresētajām grupām - kopumā izsūtītas 35 e-pastu grupas (gan valsts, gan nevalstiskās organizācijas; informācija tika izsūtīta mēnesi pirms sapulces norises). Tāda pieeja izvēlēta, jo SAP apspriedē ir svarīgs SAP atjaunošanā iesaistīto grupu viedoklis. Lielākā daļa organizāciju uz sapulci deleģēja vienu, dažas - divus un vairāk pārstāvjus. Uz pirmo apspriedi tika uzaicināts arī lielo plēsēju medību ierobežojumu aktīvists Mareks Viļķins.

Īsi pirms sapulces norises tika izsūtīta preses relīze. Mūsu, institūta pieeja ir informāciju sūtīt ziņu aģentūrai - no tās profesionāļi, nozares speciālisti paņem sev interesējošās ziņas. Informāciju žurnālisti ir lasījuši, jo relīzes izsūtīšanas dienā ar Jāni Ozoliņu sazinājās žurnālisti un norunāja intervijas. Darba procesā mums ir izveidojies savs kontakts ar mediju pārstāvjiem, tad tas arī tika izmantots - caur personīgiem

Sabiedriskās domas noskaidrošana nenotiks tikai vienā mērķa grupā. Informācija par iepriekšējā perioda pētījumiem ir lasāma 2008. gada Vilku aizsardzības plāna 31. lappusē. Galveno respondentu kodolu veido t.s. ģimeņu aptauja, kas notiek caur skolām. Mēs izvēlamies šo pieeju, jo tādā veidā aptaujas ir rīkotas arī citās valstīs, tā ir zinātniskajā literatūrā publicēta metodika un vajadzības gadījumā ļauj salīdzināt
valstis savstarpēji, kas ir ļoti būtiski, jo vilku populācijas sniedzas pāri valstu robežām.

Mednieki mums ir specifiska mērķa grupa, un tos mēs papildus aptaujājam ar organizāciju vadītāju un žurnāla MMD starpniecību, kuru lasa arī ne tikai mednieku auditorija. Mums ir visprecīzāk jāzina mednieku viedoklis, jo viņu ietekme uz lielajiem plēsējiem ir vislielākā. Mēs nedrīkstam arī jaukt attieksmi pret plēsējiem un to medībām ar attieksmi pret medībām kā tādām.

Protams, ir tikai normāli, ka sabiedrībā ir nošķirti dzīvnieku tiesību aizstāvju viedokļi, kuri parasti ir pret medībām, un mednieku viedokļi, kuri savukārt ir par savas nodarbes saglabāšanu. Taču tas ir daudz plašāks "cīņas lauks". Arī šajā laukā nebūtu vienkārši iesaistīt pārējo sabiedrību. Mums tas nav jādara. Mūsu uzdevums ir nodrošināt sugas aizsardzību, proti, veidot stratēģiju aizsardzības pasākumiem "šeit un tagad", un tas nozīmē - vidē, kurā pastāv medības un tās ir legalizētas.

Kamēr medības sugu neapdraud un nepasliktina populācijas stāvokli, mums nav iemesla tās noraidīt, neiedziļinoties medību procesā, apjomā un mednieku viedoklī par sugu aizsardzību un skaita regulēšanu. Mēs rēķināmies ar medībām kā ar vienu no iespējām sadzīvot ar plēsējiem.

Un visbeidzot. Mēs šeit institūtā esam biologi, un jā - visdrīzāk kādreiz pieļaujam kļūdas komunikācijas jomā. Taču kas tad ir galvenais sugu aizsardzībā? Kāpēc LVAF konkursam par SAP atjaunošanu un izstrādi nepiesakās un tiesības veikt projektus neiegūst komunikāciju un sociālo zinātņu eksperti? Kādreiz varbūt pienāks reize, kad arī šīs nozares būs izšķirošās, taču pagaidām varat iepazīties kaut vai ar organizācijām, kas apspriedušas un parakstījušās t.s. Lielo plēsēju un cilvēku līdzāspastāvēšanas platformā Eiropas Komisijā Briselē. Vai nav tā, ka lielākā daļa tajā arī pārstāvēta ar medniekiem un vislielākajiem plēsēju pretiniekiem - lauksaimniekiem? Savukārt „Greenpeace” pārstāvi tur nemana. Protams, var jau arī EK pārmest komunikācijas neprasmi. Tomēr šķiet, ka konstruktīvi risinājumi un kompromisi visur tiek vērtēti augstāk par vienkāršu neatzīšanu vai norobežošanos.

Cik objektīvs šāds pētījums vispār var būt? Ja par monitoringu, pētījuma rezultātiem un iegūtajiem datiem mums - sabiedrībai tiks darīts zināms pēc projekta, un, kā paredzams, mednieku viedoklis tiks postulēts kā sabiedrības viedoklis, tad tas nav nekas cits kā vistīrākā krāpšana! Un par mūsu - apkrāpto naudu. Kā jau rakstīts iepriekš, pie mums lūšus un vilkus kapās, kamēr Brisele neiejauksies. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

21

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

FotoInformējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā likumprojektā “Par valsts budžetu 2019. gadam” nav paredzēts finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei no 2019. gada 1. septembra, un, balstoties uz 2019. gada 20. februāra LIZDA Padomes ārkārtas sēdē pieņemto lēmumu, 2019. gada 20. martā no plkst. 8.30 līdz plkst. 11:00 pie Latvijas Republikas Saeimas Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk - LIZDA) organizēs izglītības un zinātnes darbinieku piketu.
Lasīt visu...

10

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

FotoAtvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru simbolizēja komunistiskā un fašistiskā iekārta. Molotova – Ribentropa pakta aktualizēšana nozīmēja būtiskas izmaiņas sabiedriskās domas uzskatos. Komunisms vairs nebija fašisma ienaidnieks, bet tā sabiedrotais. Tik radikālai uzskatu maiņai vajadzēja stingrus pamatus, ko nodrošināja atvērtās sabiedrības idejiskās nostādnes.
Lasīt visu...

21

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

FotoBaudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā ir drūmi. Visu mūžu dzīvoju Rīgā. Gan mani, gan māsu vecāki pie rociņas aizveda uz skolu, sameklēja klases audzinātāju un atvadījās. Turpmāk paši gājām uz skolu un paši pārnācām mājās. Neatceros, ka skolā būtu noticis kāds incidents, kurā būtu cietuši izglītojamie.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...