Balss pirkšana, deputāta ietekmēšana vai kas cits? Tiesībsargāšanas iestādēm būtu nepieciešams reaģēt
Pietiek lasītājs19.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis ir 2022. gada 18. maijā notikušās LR Saeimas Juridiskās komisijas sēdes pēdējo minūšu atšifrējums, kurā var iepazīties ar ļoti dīvainu notikumu secību, kas rada pamatotas aizdomas par balsojuma ietekmēšanu balsojuma laikā. Balsojums jau bija sācies, deputāts Aivars Geidāns jau bija pateicis savu balsojumu ("nebalso"), pēc kā sēdes vadītājs Jānis Butāns pārtrauca attālināto sēdi, un, tai atsākoties, Aivars Geidāns jau bija mainījis savu balsojumu uz "par". Tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu nopietni pievērsties šī incidenta izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai Jānis Butāns ir veicis balsojuma ietekmēšanu un vai Aivars Geidāns ir pārdevis savu balsi.
Viens ir pavisam skaidrs: Jānis Butāns (attēlā) pārtrauca sēdi, un šī pārtraukuma rezultātā Aivars Geidāns izmainīja savu balsojumu, kas izšķīra likumprojekta virzību uz izskatīšanu Saeimas sēdē. Ir skaidrs arī tas, ka attālinātās sēdes rada iespējas simulēt tehniskus traucējumus, izmantot tos nelietīgām nodarbēm un rada neuzticību Latvijas likumdevējam.
Ja Jānis Butāns ir patiešām pašrocīgi pārtraucis sēdi un melojis par tehniskajām problēmām, lai dotu iespēju Aivaram Geidānam izmainīt savu balsojumu, tad Jānis Butāns nav cienīgs būt Latvijas Republikas Saeimas deputāts un viņam ir tūlīt pat jānoliek deputāta mandāts. Visiem Juridiskās komisijas locekļiem, kas izlikās nemanām notikušo, ir jāpaskaidro publiski, kas īsti notika sēdes laikā un kāpēc viņi neiebilda pret notikušo.
Atšifrējums
01:10:00 Jānis Butāns: Tātad mums ir pašreiz sadalās pieci deputāti par, pieci pret, mums ir nepieciešams atkal pārbalsot, jo balsis sadalās līdzīgi. Aicinu balsot atkārtoti. Jānis Butāns par. Jānis Iesalnieks?
01:10:21 Jānis Iesalnieks: Iesalnieks pret.
01:10:23 Jānis Butāns: Valērijs Agešins? — nebalso. Aivars Geidāns?
01:10:29 Aivars Geidāns: Aivars Geidāns nebalso.
01:10:32 [Tikšķis, izslēdzas sēdes vadītāja mikrofons, klusums]
01:10:45 Aldis Gobzems (?): Kaut kas pazuda.
01:10:47 Jānis Butāns: Mums tehniskas problēmas, mazliet tehniskā pause, pauze 2 minūtes.
01:10:50 Jūlija Stepaņenko (sākumā vienlaicīgi ar J. Butānu): Balsojam, balsojam tālāk, viss kārtībā, kolēģi, jums vienkārši nepietiek laikam balsu, bet balsojums šobrīd notiek, tā kā nevajag te nekādas tehniskas problēmas uzrādīt. Mēs visu dzirdam ļoti labi.
01:11:00 [klusums]
01:11:19 Jānis Iesalnieks: Tās tehniskās problēmas laikam saistītas ar balsu pirkšanu šobrīd.
01:11:20 Jūlija Stepaņenko: Tieši tā, tieši tā. Īsziņas jāraksta visiem uzreiz ātri, Geidānam… kas tur vēl tur nav pamodies… Jūlija Stepaņenko pret, piefiksējiet!
01:11:29 [klusums]
01:11:34 Ivans Ribakovs: Ja kas, Ivans Ribakovs arī pret.
01:11:37 Aldis Gobzems: Aldis Gobzems arī pret.
01:11:40 Edgars Tavars: Edgars Tavars arī pret. Bet, ja komisijas vadītājam problēmas, es atrodos vienu stāvu augstāk, es varu aiznest jums savu datoru.
01:11:46 [klusums]
01:11:51 Aldis Gobzems: Varbūt ir jānomaina komisijas vadītājs vienkārši?
01:11:55 Jūlija Stepaņenko: Mēs to varam izdarīt šobrīd.
01:11:56 Jānis Butāns: Tā, es atvainojos, tā, mirklīti, esam atpakaļ komisijas sēdē.
01:12:02 Jūlija Stepaņenko: Ko jums tur atbildēja īsziņā? Balsos vai nebalsos?
01:12:04 Aldis Gobzems: cik maksā? Cik maksā? Cik balss maksā?
01:12:08 Jānis Butāns: Paldies par jūsu viedokļiem. Tātad balsosim par …, atkārtojam vēlreiz balsojumu, tātad...
01:12:15 Jūlija Stepaņenko: Nē, pagaidiet, mums jau balsojums bija vidū.
01:12:17 Jānis Butāns: Tātad Jānis, Jānis Butāns balsoja par, Jānis Iesalnieks balsoja pret, Valērijs, jā, jā, Valērijs Agešins nepiedalījās balsojumā, Aivars Geidāns, [apklust nepabeidzis sakāmo]
01:12:34 Aivars Geidāns: Aivars Geidāns par.
01:12:37 Jūlija Stepaņenko: Ā, re kur atradās, nopirka. Cik maksāja?
01:12:39 Jānis Iesalnieks: Kāda ir tagad takse balsij?
01:12:40 Jānis Butāns: Aivars Geidāns balsoja par.
[Tālāk seko pārējo balsu noskaidrošana (kuras saskan ar iepriekšējo balsojumu) un deputātu komentāri par notikušo. Neviens no deputātiem, kas balsoja par, nekādus iebildumus neceļ.]
Aivara Geidāna balss bija sestā balss par, kā rezultātā tika nobalsots par likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē. Bez viņa izmainītās par balss rezultāts būtu 5-5, un likumprojekts netiktu virzīts.
Audio formātā piecu minūšu izgriezumu atradīsiet šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=hVFVag-EooU
Oriģināls ir atrodams Saeimas mājaslapā pie 18. maija notikumiem:
Tiešā saite uz Juridiskās komisijas sēdes audiogrammu, kur ir “slavenais” A. Geidāna balsojums:
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
