Balss pirkšana, deputāta ietekmēšana vai kas cits? Tiesībsargāšanas iestādēm būtu nepieciešams reaģēt
Pietiek lasītājs19.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis ir 2022. gada 18. maijā notikušās LR Saeimas Juridiskās komisijas sēdes pēdējo minūšu atšifrējums, kurā var iepazīties ar ļoti dīvainu notikumu secību, kas rada pamatotas aizdomas par balsojuma ietekmēšanu balsojuma laikā. Balsojums jau bija sācies, deputāts Aivars Geidāns jau bija pateicis savu balsojumu ("nebalso"), pēc kā sēdes vadītājs Jānis Butāns pārtrauca attālināto sēdi, un, tai atsākoties, Aivars Geidāns jau bija mainījis savu balsojumu uz "par". Tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu nopietni pievērsties šī incidenta izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai Jānis Butāns ir veicis balsojuma ietekmēšanu un vai Aivars Geidāns ir pārdevis savu balsi.
Viens ir pavisam skaidrs: Jānis Butāns (attēlā) pārtrauca sēdi, un šī pārtraukuma rezultātā Aivars Geidāns izmainīja savu balsojumu, kas izšķīra likumprojekta virzību uz izskatīšanu Saeimas sēdē. Ir skaidrs arī tas, ka attālinātās sēdes rada iespējas simulēt tehniskus traucējumus, izmantot tos nelietīgām nodarbēm un rada neuzticību Latvijas likumdevējam.
Ja Jānis Butāns ir patiešām pašrocīgi pārtraucis sēdi un melojis par tehniskajām problēmām, lai dotu iespēju Aivaram Geidānam izmainīt savu balsojumu, tad Jānis Butāns nav cienīgs būt Latvijas Republikas Saeimas deputāts un viņam ir tūlīt pat jānoliek deputāta mandāts. Visiem Juridiskās komisijas locekļiem, kas izlikās nemanām notikušo, ir jāpaskaidro publiski, kas īsti notika sēdes laikā un kāpēc viņi neiebilda pret notikušo.
Atšifrējums
01:10:00 Jānis Butāns: Tātad mums ir pašreiz sadalās pieci deputāti par, pieci pret, mums ir nepieciešams atkal pārbalsot, jo balsis sadalās līdzīgi. Aicinu balsot atkārtoti. Jānis Butāns par. Jānis Iesalnieks?
01:10:21 Jānis Iesalnieks: Iesalnieks pret.
01:10:23 Jānis Butāns: Valērijs Agešins? — nebalso. Aivars Geidāns?
01:10:29 Aivars Geidāns: Aivars Geidāns nebalso.
01:10:32 [Tikšķis, izslēdzas sēdes vadītāja mikrofons, klusums]
01:10:45 Aldis Gobzems (?): Kaut kas pazuda.
01:10:47 Jānis Butāns: Mums tehniskas problēmas, mazliet tehniskā pause, pauze 2 minūtes.
01:10:50 Jūlija Stepaņenko (sākumā vienlaicīgi ar J. Butānu): Balsojam, balsojam tālāk, viss kārtībā, kolēģi, jums vienkārši nepietiek laikam balsu, bet balsojums šobrīd notiek, tā kā nevajag te nekādas tehniskas problēmas uzrādīt. Mēs visu dzirdam ļoti labi.
01:11:00 [klusums]
01:11:19 Jānis Iesalnieks: Tās tehniskās problēmas laikam saistītas ar balsu pirkšanu šobrīd.
01:11:20 Jūlija Stepaņenko: Tieši tā, tieši tā. Īsziņas jāraksta visiem uzreiz ātri, Geidānam… kas tur vēl tur nav pamodies… Jūlija Stepaņenko pret, piefiksējiet!
01:11:29 [klusums]
01:11:34 Ivans Ribakovs: Ja kas, Ivans Ribakovs arī pret.
01:11:37 Aldis Gobzems: Aldis Gobzems arī pret.
01:11:40 Edgars Tavars: Edgars Tavars arī pret. Bet, ja komisijas vadītājam problēmas, es atrodos vienu stāvu augstāk, es varu aiznest jums savu datoru.
01:11:46 [klusums]
01:11:51 Aldis Gobzems: Varbūt ir jānomaina komisijas vadītājs vienkārši?
01:11:55 Jūlija Stepaņenko: Mēs to varam izdarīt šobrīd.
01:11:56 Jānis Butāns: Tā, es atvainojos, tā, mirklīti, esam atpakaļ komisijas sēdē.
01:12:02 Jūlija Stepaņenko: Ko jums tur atbildēja īsziņā? Balsos vai nebalsos?
01:12:04 Aldis Gobzems: cik maksā? Cik maksā? Cik balss maksā?
01:12:08 Jānis Butāns: Paldies par jūsu viedokļiem. Tātad balsosim par …, atkārtojam vēlreiz balsojumu, tātad...
01:12:15 Jūlija Stepaņenko: Nē, pagaidiet, mums jau balsojums bija vidū.
01:12:17 Jānis Butāns: Tātad Jānis, Jānis Butāns balsoja par, Jānis Iesalnieks balsoja pret, Valērijs, jā, jā, Valērijs Agešins nepiedalījās balsojumā, Aivars Geidāns, [apklust nepabeidzis sakāmo]
01:12:34 Aivars Geidāns: Aivars Geidāns par.
01:12:37 Jūlija Stepaņenko: Ā, re kur atradās, nopirka. Cik maksāja?
01:12:39 Jānis Iesalnieks: Kāda ir tagad takse balsij?
01:12:40 Jānis Butāns: Aivars Geidāns balsoja par.
[Tālāk seko pārējo balsu noskaidrošana (kuras saskan ar iepriekšējo balsojumu) un deputātu komentāri par notikušo. Neviens no deputātiem, kas balsoja par, nekādus iebildumus neceļ.]
Aivara Geidāna balss bija sestā balss par, kā rezultātā tika nobalsots par likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē. Bez viņa izmainītās par balss rezultāts būtu 5-5, un likumprojekts netiktu virzīts.
Audio formātā piecu minūšu izgriezumu atradīsiet šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=hVFVag-EooU
Oriģināls ir atrodams Saeimas mājaslapā pie 18. maija notikumiem:
Tiešā saite uz Juridiskās komisijas sēdes audiogrammu, kur ir “slavenais” A. Geidāna balsojums:
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
