Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pretindes, kas nepieciešama cilvēkam, kas uz savas ādas tik tikko ir izbaudījis ķīmiskā uzbrukuma sekas, piegāde uz tiem kuģiem, kas Baltijas jūrā cītīgi un spītīgi būvē Kremļa ģeopolitisko projektu, citiem vārdiem sakot, „nevienam” nevajadzīgo gāzes „trubu” NORD STREAM II, ko draudzīgajā kaimiņzemē uz austrumiem dēvē par Severnij Potok Dva, pierāda tikai to, ka Krievijas Federācijas vadība, Gazprom un Latvijas Gāzes vadība ir atzinuši, ka šis „energoapgādes” projekts draud izvērsties par plaša mēroga ekoloģisko katastrofu Baltijas jūrā.

Man ir viens sen neuzdots retorisks jautājums Aigaram Kalvītim, tam pašam bijušajam Latvijas premjerministram ar iesauku „gāzi grīdā”, kurš pārstāv Krievijas gāzes oligarhu intereses Latvijā, jo savulaik vienīgais no „latviešiem” spieda roku Putinam par bezierunu Abrenes pievienošanu Krievijas Federācijai. Varēja jau arī toreiz uzrīkot Jaunlatgalē referendumu pēc Krimas aneksijas parauga, lai papīri būtu vismaz tīri atšķirībā no Dzintara un Iesalnieka krūtīm, uz kurām vēl tagad nav izdzisis ar eļļas krāsu uzrakstītais Abrenes vārds, ko? Labi, ne par to ir mans šodienas stāsts.

Diemžēl mūsu leišu kaimiņi ir jau atkal apsteiguši lētticīgos letiņu pastalniekus, ne velti mēs leišu anekdotēs tādi kā bremzēti tiekam attēloti. Redziet, leišu politisko procesu apskatnieki un analītiķi ir sacēluši trauksmi Lietuvā, vēršot sabiedrības uzmanību uz to, kā un kur tiek vilkts NORD STREAM II cauruļvads.

„Visa pasaule runāja ar krieviem faktu valodā, lai pierādītu, ka projekts „Ziemeļu Straume II” ir nopietns apdraudējums visas Eiropas ekoloģiskajai drošībai, jo krievu gāzes vads tiek vilkts cauri teritorijai, kurā Otrā pasaules kara uzvarētāji pēc kara apglabāja ķīmiskos ieročus [nevis apglabāja, bet vienkārši izbēra jūrā pie Dānijas, Zviedrijas, Polijas Lietuvas un Latvijas krastiem... „tālredzīgi” tie uzvarētāji bija toreiz, tagad uzvarētāju „mazbērniem” caur „lieliem s...iem” uz Vāciju jāvelk cauruļvads]. Protams, ķīmisko ieroču esamība Baltijas jūrā ir tikusi pilnībā ignorēta visos politiskajos līmeņos. Tas fakts, ka saskaņā ar ukraiņu izlūkdienestu iegūto informāciju kuģi, kas ir iesaistīti NORD STREAM II būvniecībā, nesen ir saņēmuši pretindi, kas nepieciešama gadījumos, kad cilvēks ir cietis ķīmisko ieroču uzbrukumā, pierāda, ka Kremlis apzinās, ka kuru katru brīdi Baltijas jūrā var sēkties ekoloģiska katastrofa,” secināja Viļņas Politikas analīzes institūta vecākais analītiķis Marjuss Laurinavičs.

Pagaidām tiek norādīts, ka pretindes piegāde attiecīgajām kuģu komandām, visticamāk, varētu norādīt uz to, ka gāzes vada izbūves darbi ir sākušies bīstamajā zonā, kurā atrodas Otrā pasaules kara un padomju laika ķīmisko ieroču izgāztuve. Interesantākais ir tas, ka vecās Eiropas politiķi joprojām ignorē šo faktu. To var saprast, jo nauda nesmird, bet, ja kaut kur smirdēs, – tad tas notiks Zviedrijas un Dānijas (Bornholmas) piekrastē visticamāk. Šobrīd mēs vairs nerunājam par to vai šis gāzesvads ir Kremļa ģeopolitiskā ietekmes svira, bet par to, ka tas ir potenciāli bīstams „ķīmiskais ierocis”, kas apdraud visas Baltijas jūras reģiona valstis.

Kas no Eiropas puses ir izdarīts līdz šim, reaģējot uz Ukrainas dienestu atklātajiem faktiem? Nekas daudz, proti, Eiropas Parlaments ir „pieprasījis” Maskavai sniegt komentāru par ukraiņu izlūkdienestu publicētajiem faktiem saistībā ar pretindes piegādi kuģu komandām, kas atrodas Baltijas jūrā. Atbilde, visticamāk, tiks saņemta, bet, zinot Kremļa attieksmi, tā neko daudz nepaskaidros.

Uzziņai visiem ap Baltijas jūru dzīvojošajiem būtu jāzina, ka laika posmā no 1947. līdz 1948. gadam austrumos no Bornholmas salas Baltijas jūrā Padomju Savienība nogremdēja ķīmisko ieroču arsenālu. Ir zināms, ka daļa nogremdētā arsenāla laika gaitā erozijas un jūras viļņošanās rezultātā ir tikusi izvazāta uz visām pusēm, no tās vietas Baltijas jūrā, kur tika izgāzti ķīmiskie ieroči. Līdz šim ir konstatēti gadījumi, kad Bornholmas iedzīvotāji ir uzgājuši kastes ar ķīmiskajiem ieročiem, kas tikušas izskalotas krastā. Ķīmiskie ieroči ir tikuši izskaloti arī Zviedrijas dienvidi piekrastē. Tas pierāda to, ka nav iespējams īsti noteikt un atrast visus izgāztos ķīmiskos ieročus Baltijas jūrā. Arī piekrastes zvejnieki neskaitāmas reizes ir atraduši izgāzto ķīmisko ieroču paliekas ārpus to apglabāšanas vietas. Visbiežāk ķīmisko ieroču paliekas ir tikušas atrastas Gdaņskas līci aptuveni 70 km no Liepājas.

Arhīvos ir atrodami dokumenti, kas apstiprina, ka 1946. gadā četri padomju kuģi kopā ar 60 tonnām ķīmisko ieroču uz to klājiem tika nogremdēti dienvidaustrumos no Bornholmas salas. Turklāt saskaņā ar citiem dokumentiem austrumos no Bornholmas salas PSRS ir izgāzusi 8 000 tonnu ķīmisko ieroču.

Arhīvos ir vēl dokumenti, kas apliecina, ka 1945. gadā vēl tie paši nacistiskie vācieši netālu no Bornholmas izgāza 69 000 artilērijas lādiņu, kas satur nervu paralītisko gāzi un fosgēnu.

Pagāja kāds laiciņš, un 1959. gadā PSRS jūrnieki atkal papildināja Baltijas juras ūdeņus ar mazliet modernākiem ķīmiskajiem ieročiem, iespējams, tās pašas Bornholmas salas tuvumā. Pēc tam, kad padomju apbruņojumā tika pieņemti zarīna gāzi saturoši ķīmiskie ieroči, PSRS armija izdomāja tikt vaļā no iprītu saturošajiem ķīmiskajiem ieročiem, kas tika nogremdēti Baltijas, Karas, Ohotskas un Barencu jūrās. Šīs vietas joprojām tiek turētas slepenībā.

P.S. Baltijas jūra ir ne tikai pati saldākā, bet arī pati piesārņotākā jūra pasaulē, diemžēl!

Novērtē šo rakstu:

68
35

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...