Baltkrievu OMON piekautais protestētājs – cilvēks vai kiborgs?
Pietiek lasītājs19.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kurš gan nav pamanījis stāstu par Baltkrievijas opozīcijas protestētāju Sergeju Guņu, kuru nežēlīgais baltkrievu OMON piekāva līdz pat samaņas zaudēšanai. Ziņas un fotogrāfijas par viņu publicēja daudzi Latvijas mediji.
Sāksim šī incidenta medicīnisko izvērtējumu ar Sergeja kaklu. Vertikālais sitiens, kura pēdas ir ļoti skaidri redzamas fotogrāfijā, trāpīja tieši pa kakla skriemeļiem C1-C7. Šajā vietā mugurkaulu faktiski neaizsargā ne muskuļi, ne kaulu korsete, ne taukaudi. Tas ir, trieciens trāpīja tieši pa mugurkaulu.
Tiešam, traumatiskam triecienam zonā, kur atrodas 6-7 skriemeļi, ar spēku, kas rada tik skaidras un dziļas sasituma pēdas, vajadzēja nedaudz pārvietot vismaz vienu vai pat vairākus kakla skriemeļus, no savas vietas. Šī pārvietošanās novestu pie kakla nervu saspiešanas, nervu iekaisuma un turpmākas kakla muskuļu spazmas.
Muskuļu spazma nopietni ierobežotu kakla reģiona mobilitāti, kā arī izraisītu neticamas sāpes ar vismazāko galvas vai pleca kustību. Bet, kā mēs redzam, Sergejs, kurš saņēma spēcīgu triecienu pa 6-7 kakla skriemeļiem, bez grūtībām pagriež galvu uz sāniem par 90 grādiem un tajā pašā laikā arī smaida. Neticams gribasspēks cilvēkam, kuram, veicot jebkādu kakla un pleca kustību, ir jāizjūt stipras sāpes.
Mums arī jāpaslavē baltkrievu omonieša meistarība, kuram ar tādu precizitāti izdevās iesist precīzi mugurkaula centrā. Kā redzam fotoattēlā, zilums uz Sergeja kakla atrodas ne centimetru pa kreisi, ne centimetru pa labi, bet tieši centrā
Starp citu, tīri teorētiski triecienam, kas caur virsdrēbēm atstāja tik dziļas pēdas uz ādas, vajadzēja pārsist vai arī iesist ādā diezgan plāno ķēdi ap Sergeja kaklu. Bet, kā redzam fotoattēlā, Sergeja ķēde palika sveika un vesela.
Var, protams, pieļaut, ka Sergejs devās uz protestiem, atstājot ķēdīti ar krustu mājās, un ka to slimnīcā viņam atveda pēc tam, kad policija viņu atbrīvoja. Bet šeit mums jāatceras, ka pareizticīgajiem baznīcas kanoni gandrīz nekādā gadījumā neiesaka noņemt krustu. Pareizticīgajiem krusts ir simbols aizsardzībai pret nepatikšanām. Tāpēc būtu dīvaini, ja Sergejs dotos cīnīties ar asinskāru diktatoru bez krusta ap kaklu.
Neviens no zilumiem uz Sergeja ķermeņa nav sācis dzeltēt. Un šī nav pirmā reize, kad redzu, kā zilumi baltkrievu cīnītājiem par demokrātiju ir faktiski vienādas krāsas. Izrādās, ka visiem baltkrieviem, kurus dauza policija, ir katastrofāli traucēts hemoglobīna pārvēršanās bilirubīnā process.
Sergeja labajā rokā ir acīmredzams iekaisums. Man ir aizdomas, ka saskaņā ar Sergeja versiju iekaisums tur izveidojās, kad arestēšanas laikā policija nežēlīgi sagrieza viņam roku. No pirmā acu uzmetiena tas viss izklausās un izskatās diezgan ticami. No otras puses, iekaisumam, kā dēļ tik nopietni uzpampusi roka, vajadzēja būt ļoti nopietnām sekām.
Fotogrāfija rāda, ka pilnīgi visas trīs tricepsu galvas (mediālās, garās un sānu) ir iekaisušas un ļoti palielinātas. Turklāt muskuļi ir iekaisuši tieši tricepsa piestiprinājuma vietā pie elkoņa locītavas. Tik spēcīgs uzpampums norāda uz ļoti lielu šķidruma daudzumu, ko Sergeja imūnsistēma novirzījusi iekaisuma neitralizēšanai. Jo vairāk šķidruma imūnsistēma uzkrājas traumas vietā, jo lielāks ir iekaisums.
Aplūkojot acīmredzami palielināto Sergeja labās rokas izmēru, mēs varam droši runāt par ļoti smagu elkoņa locītavas dislokāciju. Tik spēcīgs izmēra pieaugums ir arī diezgan nozīmīgs iemesls aizdomām par viena no rokas kauliem lūzumu. Jebkurā gadījumā ar šādu traumu jebkurai rokas kustībai vajadzētu sagādāt asas, nepanesamas sāpes.
Bet, kā mēs atkal redzam fotoattēlā, Sergejs, pirmkārt, bez jebkādām problēmām saliec iespējami salauztu roku par 90 grādiem. Otrkārt, Sergejs, iespējams, salauztu roku saliek aiz muguras. Un, treškārt, ar visu to viņš arī smaida. Neticama izturība pret sāpēm cilvēkam, kuram jābūt stipri izmežģītam kaklam un, iespējams, salauztai rokai.
Spilgti sarkanos, ģeometriski pareizos nobrāzumus es pat komentēt nevēlos. Es teikšu tikai to, ka, pat ja šie nobrāzumi būtu īsti, sitienus vajadzēja izdarīt ar ātrumu, kas vairākas reizes pārsniedz cilvēka sitiena ātrumu. Anatomijas zinātne nesniedz nekādu citu skaidrojumu tam, kā zem vairākiem virsdrēbju slāņiem trieciens var radīt tik skaidru un vienmērīgu atzīmi uz ādas.
Arī tīri teorētiski šādus skaidrus un vienmērīgus nobrāzumus, īpaši caur virsdrēbēm, var uzklāt tikai ar priekšmetu ar absolūti plakanu virsmu un neticami asiem, taisniem leņķiem. Sitieni ar objektu ar asiem taisniem leņķiem neticami lielā ātrumā neizbēgami būtu stipri sabojājuši Sergeja drēbes. Un, ja Sergeja drēbes patiešām būtu saplēstas, tad šo apģērbu fotogrāfijas būtu nonākušas internetā, vēl pirms Sergejs būtu atguvis samaņu. Bet šādas fotogrāfijas mēs neredzējām.
Izņemot elkoni, uz Sergeja ķermeņa vispār nav citu iekaisuma pazīmju. Tiem lasītājiem, kuri bieži skatās profesionālo boksu, vajadzētu šķist dīvaini, ka Sergeja seja pēc tik spēcīgas piekaušanas vismaz nedivkāršojās izmēros. Var redzēt arī to, ka neviena cita it kā ievainota vieta uz Sergeja ķermeņa vispār nav iekaisusi. Abas Sergeja sēžamvietas puses ir aptuveni vienādas, tāpat kā abas kājas.
Tiek uzskatīts, ka šāda lieluma un dziļuma nobrāzumi parasti rada nozīmīgus asinsvadu bojājumus. Šāds plašs bojājums neizbēgami izraisa imūnreakciju organismā, ko sauc par iekaisumu. Ķermenis traumu zonā sāk uzkrāt antivielas, kas neitralizē deģeneratīvos procesus.
Bet Sergeja imūnsistēma pretēji visiem zināmajiem anatomijas principiem ir atteikusies sākt iekaisuma procesu, reaģējot uz smagiem traumatiskiem ievainojumiem. No tā mēs varam secināt, ka vai nu redzamie nobrāzumi nav īsti, vai arī Sergejs ir vienkārši kiborgs.
Es jau dzirdu, kā sāka klaudzēt klaviatūras tiem, kuri komentāros vēlas mani apsūdzēt par sadarbību ar Šoigu, VDK, Rubiku, Dārtu Veideru un Spēka tumšo pusi. Šiem cilvēkiem es gribu pateikt, ka esmu gatavs ticēt, ka Sergeju tiešām aizturēja policija. Esmu pat gatavs ticēt, ka Sergejs aresta laikā varēja būt piekauts. Ir pat iespējams, ka daži zilumi uz viņa ķermeņa ir reāli. Un tas viss ir ļoti traģiski un skumji, es tam arī piekrītu.
Bet, ja mēs runājām godīgi, tad varbūt ir vērts pievērst uzmanību ne tikai manām saiknēm ar Kremli, bet arī Sergeja ķermeņa pārdabiskajām anatomiskajām spējām?
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
