Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš 2000. gada Latvijā un Lietuvā par oficiālu atceres un atzīmējamu dienu ir noteikts 22. septembris jeb Baltu vienības diena. Lai gan šo svētku pamatideja – Lietuvas, Latvijas un to iedzīvotāju savstarpēju attiecību stiprināšana – ir vērtējama pozitīvi, Baltu vienības dienas saturs izraisa kritiku un smīkņāšanu, jo īpaši no vēsturnieku puses. Šī kritika pamatā ir centrēta uz šajā dienā pieminētā notikuma – 1236. gada septembrī notikušās Saules kaujas – atbilstību baltu vienotības ideālam.

Saules kaujas vēsturiskais fons

Pirms sīkāk aplūkot ar Baltu vienības dienu saistītos kritiskos punktus, jāsāk ar īsu Saules kaujas vēstures izklāstu. Pēc veiksmīgajiem iekarojumiem 13. gadsimta sākumā krusta karotāju panākumi Austrumbaltijas reģionā bija apsīkuši.

Lai gan šo apsīkumu izraisīja dažādu apstākļu kopums, var izdalīt divus nozīmīgākos faktorus. Pirmkārt, šajā periodā bija saasinājies konflikts starp Vācu Svētās Romas impērijas imperatoru Frederiku II un pāvestu Gregoriju IX. Domstarpību rezultātā samazinājās finansējums, morālais atbalsts un jaunu karotāju pieplūdums, un institūcijas Livonijā (bīskapijas, Zobenbrāļu ordenis un Rīgas pilsēta) bija spiestas veltīt savu laiku un enerģiju politiskiem manevriem, nevis krusta karu turpināšanai.

Otrkārt, krusta karotājiem bija izdevies iekarot visas vieglāk pakļaujamās zemes – piekrastes teritorijas, salas un lielo upju (Daugavas, Gaujas, Lielupes, Pērnavas) ielejas. Karus pret pagāniem varēja turpināt, vien iebrūkot purvainajās žemaišu un lietuviešu apdzīvotajās zemēs, kuras atradās samērā tālu no nozīmīgākajiem atbalsta punktiem.

Savu uzmanību Livonijai pāvests Gregorijs IX pievērsa 1236. gada sākumā, kad februāra mēnesī izdeva bullu par krusta kara organizēšanu pret lietuviešiem, aicinot šajā karā iesaistīties dižciltīgos no dažādiem Vācu Sv. Romas impērijas reģioniem. Aicinājumam atsaucās vairāki bruņinieki (precīzs skaits nav zināms), kuri vasaras sākumā devās uz Rīgu. Tur šie bruņinieki panāca, ka Zobenbrāļu ordeņa mestrs Folkvins sapulcina iebrukumam paredzētu armiju trīstūkstoš vīru sastāvā (šim periodam un reģionam samērā liela armija). Šis karaspēks sastāvēja no iepriekš minētajiem bruņiniekiem, ordeņa brāļiem un pusbrāļiem, no Pleskavas kņazistes atsūtīta garnizona, kā arī vietējiem iedzīvotājiem – letgaļiem, līviem un igauņiem.

Letgaļi, igauņi un līvi pret žemaišiem un zemgaļiem

Vasaras beigās šis karaspēks devās karagājienā uz lietuviešu un žemaišu apdzīvotajām zemēm un septembra vidū pēc veiksmīgiem sirojumiem devās atpakaļ uz Rīgu. 21. septembrī pie kādas upes pārejas "Saules zemē" to pārsteidza žemaišu karaspēks, un nākamajā dienā norisinājās pati kauja, kuras rezultātā tika nogalināti gandrīz visi Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki, bet citas vienības, kuras mēģināja atkāpties, pēc sakāves iznīcināja zemgaļu cilšu karavīri.

Aplūkojot mums zināmās liecības par Saules kauju, ir skaidri redzams, ka ar kauju saistītās norises un notikumi tās laikā nebūt neliecina par baltu vienotību. Abās pusēs kaujā piedalījās baltu cilšu karavīri (tāpat arī igauņi un līvi) un cīnījās viens pret otru. Tāpat skaidrs, ka nevienu no pusēm nevadīja romantiski ideāli par baltu vienotību, un ir ļoti apšaubāms, ka kādu no Saules kaujas dalībniekiem satrauca fakts, ka viņš nogalina vai aplaupa sev etnolingvistiski pietuvinātas grupas pārstāvi.

Visticamāk, ka letgaļi, igauņi un līvi labprāt devās karagājienā uz lietuviešu un žemaišu zemēm, jo dalība šādā karagājienā ļāva iegūt bagātīgu kara laupījumu, mantas un vergus, kā arī deva iespēju atriebties lietuviešiem, kuri bieži siroja pašu letgaļu un līvu (dažkārt arī igauņu) zemēs.

Absurdi būtu arī aplūkot uzvarētāju – žemaišu un zemgaļu – rīcību kā motivētu ar mērķi iesaistīties vēsturiskā cīņā ar "ļaunajiem" vācu iekarotājiem. Lai gan ticams, ka atriebība spēlēja savu lomu uzbrukuma sagatavošanā, daudz svarīgāka motivācija šāda liela uzbrukuma organizēšanā (pēc mūsdienu aprēķiniem, kopumā žemaišu un zemgaļu vienībās kopā bija 4000 līdz 5000 karavīru), visticamāk, bija iespēja atņemt krusta karotājiem sirojumos iegūto mantu un pašiem sadalīt to savā starpā.

Etnisku kategoriju piemērošana viduslaikiem ir problemātiska

Viduslaiku vēstures kontekstā nevar runāt par kādu spēcīgu baltu (vai tikpat labi vācu, angļu vai franču) identitāti. Šī perioda cilvēks, pirmkārt, sevi identificēja kā noteiktas reliģijas pārstāvi (latīņu vai grieķu kristietis, kādas kristietības sektas pārstāvis, jūds, musulmanis vai pagāns), pēc tam sekoja kārtas (aristokrāts, bruņinieks, zemnieks, tirgotājs vai garīdznieks) un piederība reģionam vai pilsētai.

Vēlajos viduslaikos, izveidojoties pirmajām centralizētajām valstīm – Anglijai, Francijai un Spānijai –, sāka rasties arī zināmas asociācijas ar valsti pārvaldošo karaļnamu, tomēr šī aspekta nozīme vēlo viduslaiku eiropiešu identitātes konstruēšanā bija samērā neliela un nav salīdzināma ar nacionālās piederības izjūtu 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimtā.

Tieši no 19. gadsimta nāk vēlme saskatīt samērā senos vēstures notikumos pagrieziena punktus nācijas vēsturē un saistīt ar to dalībniekiem savu nacionālo identitāti. Šo laiku raksturo dažādu tautu nacionālās inteliģences pārstāvju centieni izgudrot savu nāciju diženo pagātni. Tas nebija iespējams bez dažādu nacionālo mītu radīšanas un arhetipa "mēs un viņi" izmantošanas.

Arī latviešu nācijas rašanās laikā 19. gadsimta otrajā pusē naratīvs par "varonīgo" seno baltu cīņām ar "nekrietnajiem" krustnešiem bija ļoti parocīgs latviešu diženās pagātnes veidošanā. Visticamāk, ka šāda masu pieeja vēsturei, norisinoties modernizācijas procesam, bija neizbēgama. Tobrīd jauno vācu, igauņu, franču, poļu, latviešu vai zviedru nāciju pārstāvjiem bija nepieciešams kāds visaptverošs un romantisks stāsts, lai izskaidrotu savu ceļu uz pašreizējo attīstības pakāpi, vietu vēsturē un laikā kopumā.

Mītiskās varonīgās pagātnes izgudrošana

19. gs. beigās un 20. gs. pirmajā pusē šāda sajūsmināšanās par Saules kauju bija visnotaļ saprotama nacionālisma kontekstā. Izgudrot nacionālo pagātni bija moderni un, iespējams, pat nepieciešami industrializācijas un modernizācijas izmainītajā pasaulē.

Tomēr jau šajā laikā bija pietiekami daudz kritiķu, kuri norādīja uz šādas pieejas daudzajiem mīnusiem – faktu un nianšu ignorēšana, pārlieku liela vienkāršošana un nacionālo mītu "bruņošanās sāncensības" starp daudzajām nācijām, katrai cenšoties otru pārspēt arvien spožākas "vēstures" radīšanā.

Šādu pieeju pavisam diskreditēja notikumi starpkaru periodā. Vēsturiskie mīti kļuva par nozīmīgu instrumentu autoritāro vadoņu ceļā uz varu – tie ļāva mobilizēt masas ap "kopējo" vēsturi, izdalīt iekšējus un ārējus ienaidniekus, rast leģitimitāti vadoņa pretenzijām uz varu vēstures norisēs, radīja jaunus izteiksmes līdzekļus, kuros varēja runāt par nācijas un kolektīva kopējo cīņu, kā arī nodrošināja vienkāršotus stāstus, kuros "labais" cīnījās ar "ļauno".

Baltijas valstu attiecībās vienotības piemēru netrūkst

Mūsdienās valstiskā līmenī centieni formāli atzīt šādu nacionālajā mitoloģijā balstītu viduslaiku vēstures interpretāciju primāri šķiet naivi un senili, otrkārt, nepatiesi pret pašiem vēstures notikumu dalībniekiem. Tāpat mitoloģizētajam skatījumam neizbēgama ir autoritārās pagātnes atstātā ēna.

Daudz piemērotāk no šodienas skatupunkta būtu pievērsties nevis baltu, bet gan Baltijas valstu vienotībai, un šādam mērķim var atrast pietiekami daudz iespējamo datumu starp notikumiem Brīvības cīņu vai Trešās atmodas laikā (patīkama solidarizācijas izpausme ir karogu izkāršana kaimiņvalstu neatkarības proklamēšanas datumos).

Kopējus vēstures saskarsmes punktus var rast arī senākā vēsturē. Ar Hanzas, Livonijas vai Kurzemes hercogistes vēsturi saistītus notikumus var eleganti un gaumīgi izmantot, lai stiprinātu savstarpējās attiecības ne tikai starp valstīm, bet arī starp pilsētām, novadiem un reģioniem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Šie arī ir iemesli, kādēļ 22. septembra dēvēšana par Baltu vienības dienu un šo svētku svinēšana mūsdienu Latvijā valstiskā līmenī ir problemātiska, un daudz labāk šo dienu būtu atstāt vēstures rekonstrukcijas entuziastu rokās.

* Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība

Pārpublicēts no lvportals.lv

Novērtē šo rakstu:

20
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

FotoKatru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni farmācijas tirgus sašūpojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatīvajos aktos, īpašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecībās. Vārdu "sagadīšanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenī tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalīts medicīnai.
Lasīt visu...

21

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

FotoŠorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš bija paskatījies „paša spēcīgākā opozīcijas pārstāvja” un vēl arī Gunāra Astras gara radinieka – tā vismaz viņam pašam gribētos – Alda Gobzema fantastiski populāro – jau atkal tā viņam pašam gribētos – taisnošanos viņa Bieriņu nekustamā īpašuma pirkšanas, pārdošanas, dāvināšanas un vēl nez kā sakarā.
Lasīt visu...

18

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

FotoPolitmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas vergam. Par jebko, ko tu pērc, ir jāmaksā PVN. Viss tiek nozagts. Ja tu oficiāli strādā, jāmaksā sociālais nodoklis un ienākuma nodoklis. Viss tiek nozagts. Ja ir īpašums, tad ir jamaksā īpašuma nodoklis. Gribi lietot elektrību, maksā gan par to, gan arī OIK, un vēl nez ko.
Lasīt visu...

12

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

FotoSaskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Lasīt visu...

21

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

FotoLatvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Lasīt visu...

21

Modernā banalitāte

FotoBanalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna banalitāte, ja ar vārdiem “moderna banalitāte” apzīmējam kaut ko mūsdienīgu, sava laika prasībām un sasniegumiem atbilstošu, ar ko tiekamies nesen, bet kas jau ir ieguvis banalitātes statusu.  
Lasīt visu...

12

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

FotoJebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida arī šo partiju ministrus, kas iedrošināsies veikt pārmaiņas savās nozarēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...